Līdz pavasara brīvlaikam, kad skolēni varēs atpūsties no zināšanu uzkrāšanas, atlicis mēnesis, bet līdz tam aktīvi turpinās mācību satura apguve, tai skaitā šonedēļ notika diagnostikas darbu rakstīšana 3. un 6. klašu skolēniem. Jau otro gadu visās izglītības iestādēs tiek īstenota kompetenču pieeja, vīrusa radītās izmaiņas mācību procesā ir likušas par sevi manīt, un joprojām gan skolēnos, gan pedagogos, gan skolu vadībā mīt bažas un zināms satraukums. Par situāciju Lubānas vidusskolā un to, kā mācību darbs rit šajā izglītības iestādē, lūdzu pastāstīt tās direktori Ivetu Peilāni.
– Valstī kopumā omikrons ir radījis lielu saslimstību, taču par savu skolu jāsaka tā – nevaram sūdzēties par slimošanu. No visiem audzēkņiem tikai četri vai pieci skolēni ir saņēmuši pozitīvu testa rezultātu. Ja viņu veselības stāvoklis to ļauj, šie skolēni piedalās attālinātajās mācībās, viņiem tiek nodrošināta piekļuve Zoom nodarbībām. Protams, tas ir papildu apgrūtinājums pedagogiem, jo viņiem šādā situācijā nākas vadīt gan klātienes stundu, gan attālināto stundu. Izvēle, protams, nepastāv un skolotājiem nekas cits neatliek, kā nodrošināt stundas. Sevišķi grūti tas ir klašu audzinātājiem, jo jāseko līdzi arī savas audzināmās klases testēšanai. Skolas medmāsiņa koordinē visu testēšanas procesu, bet visu praktisko darbu katrā klasē veic audzinātājs. Lai gan viss notiek pēc algoritma, ir jāseko līdzi tam, kuriem skolēniem drīkst dod paštestu, bet kuriem ne, jo viņiem vēl nevajag testēties spēkā esošā pārslimošanas sertifikāta dēļ. To uzraudzīt un sakārtot ir visai sarežģīti, un tas klašu audzinātājiem rada papildu slodzi, – situāciju raksturo Lubānas vidusskolas direktore Iveta Peilāne.
Viņa piebilst, ka joprojām valda arī liela emocionālā spriedze, jo visas kontaktpersonas (gan skolotāji, gan izglītojamie) drīkst doties uz skolu, un tas, viņasprāt, ir pāragri pieņemts lēmums. Ņemot vērā to, ka ikviens skolēns vai pedagogs brīvdienās var nonākt kontaktā ar saslimušu personu, bet pirmdienā jau ierodas skolā, pastāv risks, ka šis cilvēks var aplipināt pārējos. Līdz šim Lubānas vidusskolai ir veicies, jo nav bijis nepieciešams regulāri sūtīt kādu klasi vai daļu no tās karantīnā. Janvāra beigās karantīnu pārcieta trīs klases – 1., 4. un 8. klase. Iveta Peilāne atzīst, ka lēmums ļaut katrai skolai pašai pieņemt lēmumu par to, vai kādu klasi sūtīt karantīnā vai mācīties klātienē, ir pareizs.
– Visi skolā strādājošie darbinieki ir saņēmuši vakcīnu. Skrīninga testiem darbojas algoritms. Vakcinētie darbinieki un skolēni testējas divreiz nedēļā ar paštestiem, savukārt nevakcinētie un vīrusu nepārslimojušie skolēni veic laboratorijas testu vienu reizi nedēļā. Mūsu skolā nav pārāk liels izglītojamo skaits – kopā vidusskolā mācās 170 skolēni, un līdz ar to nav tik grūti izsekot līdzi testēšanas procedūrai. Kā ar to tiek galā lielās skolas, nezinu, jo pie liela skolēnu skaita tas viss ir daudz sarežģītāk, – uzsver Iveta Peilāne.
Jautāta, vai vīrusa radītās korekcijas mācību procesā ir ietekmējušas skolēnu sekmes un līmeni, kādā viņi apgūst vielu, vidusskolas direktore atbild – kad rudenī atsākās klātienes mācības, tika izvērtēts skolēnu zināšanu līmenis un salīdzināti viņu rezultāti ar pērnā gada rezultātiem.
– Teikšu atklāti – skolēnu zināšanas bija zemākas, jo bez šaubām jāatzīst, ka, mācoties mājās, zināšanu līmenis nav tāds, kāds tas būtu bijis, mācību vielu apgūstot klātienē. Tā kā skolēniem mājmācības laikā bija iespējams izmantot arī dažādus palīglīdzekļus, bija tādi audzēkņi, kuri varbūt to izmantoja ļaunprātīgi, lai uzlabotu savas sekmes. Līmeņa kritums ir atstājis gana dziļus robus zināšanās, būtiski ir arī tas, ka sociālā komunikācija skolēnu vidū kļuvusi sliktāka. Bērni bija atradinājušies savstarpēji komunicēt, un tagad tas atsevišķos gadījumos rada diezgan lielas problēmas. Šajā mācību gadā mēs esam pievērsuši tam lielu uzmanību, cenšamies domāt par skolēnu labjūtību. Esam izvirzījuši arī skolas uzdevumus, lai varētu audzēkņiem palīdzēt, piedāvājot psihologa konsultācijas, ja tas ir nepieciešams, iesaistām arī vecākus, kuri vajadzības gadījumā meklē palīdzību pie citiem speciālistiem, – informē Lubānas vidusskolas direktore.
Tāpat kā citās skolās, arī Lubānas vidusskolā audzēkņu viedoklis par attālinātajām mācībām dalās – daļai skolēnu labāk patika mācīties mājās, jo tas viņiem bija mierīgāk. Ir tādi bērni, kuriem citu skolēnu uzvedība klasē traucē koncentrēties, un viņi vēlas sev apkārt mierīgāku vidi. Viens audzēknis, visticamāk, attālināto mācību procesa dēļ ir izvēlējies mājmācību jeb apmācību ģimenē. Taču lielākā daļa audzēkņu tomēr atzinuši, ka labāk ir apmeklēt stundas klātienē, jo skolā var sastapt draugus, neskaidrību gadījumā uzreiz kontaktēties ar skolotājiem.
Jau otro gadu visās izglītības iestādēs tiek īstenots kompetenču pieejā balstīts izglītības saturs. Arī Lubānas vidusskola nav izņēmums, un tiek darīts viss, lai šīs kompetences tiktu ieviestas atbilstīgi izstrādātajai programmai.
– Sākumskolā un pamatskolā ar izglītības saturu nav grūtību, bet vidusskolā 11. klases skolēniem ir jāizvēlas padziļinātie kursi, kurus apgūt 12. klasē, un bažas rada tas, ka tiek domāts par pašreizējā eksāmenu līmeņa celšanu no 5% uz 10% nākamajā gadā; šogad viss vēl būs pa vecam. Jāskatās, vai skolēni varēs to sasniegt. Zinu, ka uzskati par šo tēmu dalās un ne 5, ne 10% nav daudz, lai iegūtu sertifikātu, bet mūsu skola tomēr ir lauku skola, lai arī atrodas pilsētā, un mēs uzņemam visus bērnus, kuri vēlas mācīties Lubānas vidusskolā. Līdz ar to kontingents ir tāds, kāds tas ir. Loģiski, ka bērni vēlas mācīties pēc iespējas tuvāk mājām. Bažījamies par to, vai visi varēs sasniegt 10% robežu, – domīgi nosaka Iveta Peilāne.
Šonedēļ 3. un 6. klašu skolēni rakstīja VISC diagnostikas darbus. Pirmdien notika mutvārdu daļa latviešu valodā 6. klasei, otrdien šo pašu ieskaiti kārtoja 3. klases bērni, savukārt trešdien un ceturtdien noritēja rakstu daļa latviešu valodā gan 3., gan 6. klasei. Diagnostikas darbus matemātikā abas klases pildīs 23. un 24. februārī. Pats beidzamais darbs 6. klasei būs veicams dabaszinībās, ko skolēni pildīs portālā uzdevumi.lv.
Šogad projektu nedēļa Lubānas vidusskolā nenotiks, jo kā viens liels projekta darbs ir jau minētās kompetenču pieejas ieviešana mācību saturā. Tā kā pirmdien tika atzīmēta Valentīndiena, ievērojot tradīcijas, Lubānas vidusskolā notika aptauja, kuras ietvaros tika noteikti labākās balss īpašnieki gan zēnu, gan meiteņu vidū, tāpat arī labākie sportisti, simpātiskākie puiši un iznesīgākās meitenes.
Iveta Peilāne piebilst, ka šobrīd Madonas novadā notiek olimpiādes dažādos mācību priekšmetos, kurās piedalās arī Lubānas vidusskolas audzēkņi, kuri uzrāda sasniegumus.
– 24. un 25. februārī notiks 1.-4. klašu erudīcijas konkurss, kas parasti norisinājās Meirānu Kalpaka pamatskolā, bet šajā gadā tas būs pie mums tiešsaistē. Jāpiebilst, ka būs arī zēnu vokālistu konkurss „Aiviekstes lakstīgalas", lai tas neietu zudībā, šogad to esam pārņēmuši mēs, un aprīļa pēdējā sestdienā šeit notiks konkurss.
LINDA OZOLA
18.02.2022.