Iepriekš laikrakstā „Stars" atspoguļojām vides pārvaldības inženieres un „Zero Waste Latvija" biedres Zanes Gailītes viedokli par ikkatra cilvēka atstāto „ekoloģisko pēdu" mūsu planētas kontekstā. Viņa arī plašāk skaidroja par bioatkritumiem un kompostēšanu kā vienu no būtiskām zaļāka dzīvesveida sastāvdaļām – kā ikdienā cilvēks to var veikt, un kādi ir ieguvumi?
Kompostēšanu var apgūt
Studiju laikā Francijā viņas maģistra darbs bijis tieši par rūpniecisko kompostēšanu Provansā.
– Fascinējoši, kā no ūdens attīrīšanas iekārtu dūņām un dārzu zaļajiem atkritumiem varējām salīdzinoši ātri iegūt augsnes uzlabotāju! Turpmāk, arī lielpilsētā dzīvojot, vienmēr atradu iespējas savus bioatkritumus šķirot un kompostēt. Kādā kopienas dārzā Bordo pievārtē brīvajā laikā kompostēšanā sāku apmācīt arī citus, izveidoju sadarbību ar vietējiem augļu un dārzeņu tirgotājiem bioatkritumu apsaimniekošanā, vadīju atraktīvas nodarbības par pārtikas neizniekošanu. Šo aizraujošo zināšanu un pieredzes bagāžu paņēmu līdzi, remigrējot uz Latviju, –
atklāj Zane Gailīte. Tā arī Latvijā viņa turpina teorētiski un praktiski konsultēt pašvaldības un privātpersonas, kā veikt kompostēšanu. Šo komplicēto procesu vieglāk esot parādīt nekā aprakstīt, taču vienkāršiem vārdiem sakot – efektīva aerobā komposta veidošana līdzinoties kūkas cepšanai, tikai ar citiem „produktiem".
– Nepieciešamas pareizās sastāvdaļas attiecīgajās proporcijās. Un jāpieskata „krāsns", vajadzības gadījumā pamainot kādu gatavošanas parametru. Tikai šajā gadījumā mūsu pūstošos atkritumus par dārzkopībā vērtīgu materiālu padara baktērijas, sēnes, mikro un makro fauna – vesels bioreaktors. Ir arī anaerobās jeb bezskābekļa metodes, kā arī tā sauktais slieku komposts, – pastāsta vides pārvaldības inženiere.
Zināms, ka līdz 2023. gada beigām bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana būs jānodrošina visās Latvijas pašvaldībās. Bioatkritumu konteineri (parasti brūnā krāsā) Zanes ieskatā esot lieliska iespēja pilsētniekiem. – Tomēr uzskatu, ka citviet videi un makiem draudzīgāk ir kompostēt pašiem, apzaļumošanā izmantojot iegūto kompostu, nevis to iegādājoties veikalā, – viņa piebilst.
Palīdz samazināt rēķinus
Skaidrs, ka no tā iegūs ne vien vide, bet arī paša kompostētāja maciņš.
– Lieka patēriņa samazināšana jebkurā gadījumā ir izdevīga makam. Vislētākie atkritumi ir tie, ko neradām, pat ja ar šķirošanu, kompostēšanu un tamlīdzīgām darbībām var vismaz ietaupīt. Summas atkarīgas no konkrētās vietas iespējām, atkritumu apsaimniekošanas tarifiem un cilvēku centības. Kad samazināts nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms, jāmēģina izkaulēt mazāku tvertni vai retāku tās satura izvešanu. Dzīvojot privātmājā, ietaupījumi ir vieglāk ietekmējami un pamanāmi. Daudzdzīvokļu namos paiet laiks, kamēr cilvēki iemācās iesaistīties kvalitatīvi. Pirmajā brīdī rēķini var pat palielināties, jo par kļūdām jāmaksā burtiski. Un var šķist, ka darīt nav jēgas, jo pārējie nedara. Bet es vienalga aicinu sākt. Sāciet ar sevi! – pamazām jau uzsākt iet virzienā, kas uzņemts arī valsts un Eiropas līmenī, mudina Zane Gailīte.
– Es, pateicoties pārdomātiem patēriņa ieradumiem, pat drūmākajos studiju laikos vienmēr esmu varējusi ne tikai apmaksāt rēķinus un pārtiku, bet arī atļauties atpūtu ar draugiem, ik pa laikam paceļot. Kāds apmeklētājs, puisis ap gadiem 30, pēc manis vadītās nodarbības par pārtikas neizniekošanu reiz teica – papētot, kādu pārtiku sanāk izmest, un apzināti piestrādājot pie tās iepirkšanas un uzglabāšanas paradumiem, trīs mēnešu laikā esot sakrājis naudu slēpošanas ceļojumam ar draugiem. Laikam jau pieaugošu rēķinu laikmetā mums visiem ir aktuāli padomāt, kurš no pirkumiem varēja nekļūt par atkritumiem… – speciāliste rosina aizdomāties.
Ar ko sākt?
Viņa iesaka sākt ar savu patēriņa paradumu izpēti – cik daudz tiek izmests un kas? Pārsvarā tomēr vairums iedzīvotāju, izrādās, esot ne tik draudzīgi videi, kā pašiem varbūt sākotnēji šķiet.
– Zinu cilvēkus, kas frāzi "es gan pārtiku nekad neizmetu" beidza lietot pēc piedalīšanās kampaņā, kur nedēļu vajadzēja pierakstīt un izmērīt savus pārtikas atkritumus… Atbilstoši novērotajam "vājajam punktam", sāciet ar vienu darbību. Piemēram, ja ik dienu izmetat vairākas vienreizlietojamās dzērienu glāzes, ieviesiet somā atkārtoti uzpildāmo krūzi. Ja daudz vietas aizņem maisiņš ar iesaiņojuma maisiņiem, izmantojiet tos atkārtoti. Ja skapis ir pilns, bet nav ko vilkt, izrevidējiet to, atdodiet vai pārdodiet vēl izmantojamo, uzmanīgāk izvērtējiet iespējamos jaunos pirkumus – vai derēs, saskanēs ar pārējo, neapniks vai neizjuks pēc pirmajām lietošanas reizēm? Labāk mazāk, bet kvalitatīvas un universālas lietas. Varbūt ko var salabot? Varbūt var aizlienēt vai noīrēt? Kad viens ieradums ieviests, ķerieties pie nākamās sava patēriņa "vājības". Esiet radoši un neatlaidīgi! Nekautrējieties smelties idejas ne tikai no interneta, bet arī no vecākā gadagājuma cilvēkiem – viņi taupīja vēl pirms mūsu dzimšanas. Ja neder viens atkritumu (un/vai izšķērdības) mazināšanas paradums, derēs cits. Ja pietrūkst iedvesmas skapi revidēt, izšķirojiet e-pastā lieko – arī digitālie atkritumi rada būtisku ietekmi uz vidi! – praktiskus soļus min Zane Gailīte. Viņa arī uzsver, ka ir svarīgi sev piedot pirmās kļūmes, neveiksmes vai klupienus – galvenais ir neatlaidība, jo ar laiku paradumi pilnveidosies, kļūs pašsaprotami un iedvesmos arī apkārtējos.
16.02.2022.