Latvija ir kultūrvēsturiskām vietām un ēkām bagāta zeme. Varam būt lepni ne tikai par krāšņo dabu, bet arī par savu nacionālo mantojumu. Ikvienam novadam un pilsētai ir sava unikālā vizītkarte, pēc kā to atpazīst ciemiņi un ar ko lepojas vietējie.
Nešaubīgi var teikt, ka Cesvaines lepnums ir pils, kas gan kalpo kā vieta vēstures un kultūras sargāšanai un attīstībai, gan ar savu skaistumu piesaista pilsētai arvien jaunus viesus. Kopš 12. februāra Cesvaines pils atkal ir atvērta apmeklētājiem – vērienīgais ēkas atjaunošanas projekts ir noslēdzies.
– Šis ir ļoti priecīgs notikums, jo Cesvaines pils beidzot pēc divu nopietnu projektu noslēgšanās atkal ir atvērta apmeklētājiem. Viena projekta ietvaros tika atjaunots ēkas jumts, bet otrs projekts ietvēra komunikāciju sakārtošanu, telpu atjaunošanu un to, ka tagad pilī varēs iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Man cieša saistība ar pili ir kopš 2002. gada, kad tajā izcēlās ugunsgrēks. Pārdomājot visu notikušo, atceroties to, cik grūti mums nācās cīnīties par šo ēku, cik grūti bija sadabūt nepieciešamo finansējumu, jāteic, ka aiz muguras ir sarežģīts laiks, kas ilga 20 gadu garumā. Jāsaka paldies visiem, kuri šo daudzo gadu laikā ir piedalījušies pils atjaunošanā un sargāšanā. Noteikti jāpiemin tādi cilvēki kā Laima Bakāne un būvinženieris Sergejs Meierovics, kuri arī ir ieinteresētās personas Cesvaines pils attīstības un labklājības sekmēšanā. Noteikti atzinības vārdi pienākas arī projektu vadītājai Ivetai Raimo, izpilddirektoram Uģim Fjodorovam. Izskatās, ka mums būs ļoti veicies ar komandu, kas strādā pilī, tās vadītāju Lindu Bakmani un viņas cilvēkiem. Pieļauju, ka daudzi varbūt gaidīja greznāku pils atjaunošanas rezultātu, taču tās restaurācija noteikti ilgs vēl krietnu laiku, bet ar ēkas atklāšanu mēs parādām to, ka pils atkal ir atvērta, ka šeit var nākt ikviens interesents. Pils tiek pozicionēta kā Austrumvidzemes kultūras un mākslas centrs, lai cilvēkos audzinātu un izkoptu šīs vērtības. Kā tas mums izdosies – jāskatās laika gaitā. Gandarījums par to, ka līdz šim iecerētais ir tik veiksmīgi un labi rezultējies, – priecīgs ir Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Špats.
Laika gaitā mēbeles, trauki un citi dažādi pilij piederoši priekšmeti tika pārdoti ūtrupēs. Vilnis Špats aicina ikvienu, kuram mājās varētu būt saglabājies un no paaudzes paaudzē vai kādā citā veidā īpašumā nonācis jebkurš priekšmets, kas savulaik atradies pilī, padot par to ziņu un šos priekšmetus atdot vai pārdot, lai tie atkal atrastos savā vēsturiskajā vietā.
– Pašlaik no oriģinālajām mēbelēm pilī atrodas barona galds, ko bija nopircis mācītājs Vītols un ko mums atdāvināja viņa meita. Vēl ēkā ir skapis un vairāki citi priekšmeti. Diemžēl mums nav pils interjera fotogrāfiju, lai arī tā ir salīdzinoši jauna, – atklāj Vilnis Špats.
Viņš uzskata – ja Cesvaines dvēsele ir skola, tad pilsētas sirds, bez šaubām, ir pils, un novēl, lai šī sirds pukstētu vēl ilgi, lai Cesvaine arī turpmāk pēc tās tiktu atpazīta un lai Cesvainē vienmēr būtu cilvēki, kuri ar savu klātesamību nodrošinātu pastāvēšanu arī pašai pilsētai un turētu rūpi par tās dārgumu – pili.
Projekta īstenošana ilga gadu – tā prasīja ne tikai lielu finansiālo ieguldījumu, bet arī daudz pacietības, precizitāti un atbildību.
– Cesvaines pils vienmēr ir bijusi mūsu rūpju bērns kopš brīža, kad to skāra ugunsgrēks. Vienmēr, kad vien bijusi tāda iespēja, esam centušies piesaistīt pilij finansējumu, jo šī ēka ir ļoti iespaidīga un savdabīga, tādēļ mēs visi sanācām kopā, apspriedām, kādas ir primārās vajadzības pils labiekārtošanai, un tad arī tapa projekts. Es biju tā, kas šo projektu uzrakstīja, un jāteic, ka tas bija visai sarežģīti, jo projekts ir saistīts ar Krievijas pārrobežu programmu. Kopējās projekta izmaksas bija vairāk nekā 4 000 000 eiro, šī summa tika sadalīta starp visiem projekta partneriem (pavisam to bija četri), – uz realizēto projektu atskatās Madonas novada pašvaldības projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāliste, kas bija projektu vadītāja bijušajā Cesvaines novadā, Iveta Raimo.
Viņa min, ka viena no galvenajām vajadzībām bija pils piemērošana cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai arī viņi var ērti un bez grūtībām iekļūt un izkļūt no tās. Tagad, pateicoties iebūvētajam liftam, pils ir pielāgota arī cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas kustību spējas, un turpmāk viņiem nebūs grūtību tikt uz otro stāvu. Pilī atjaunotas izstāžu zāles, nākotnē, kad tiks rīkoti semināri, tiem būs atvēlētas arī semināru telpas. Otrs svarīgs akcents bija ugunsdrošības sistēmas sakārtošana, jo pils tiek apkurināta ar daudzām krāsnīm, un, zinot to, ka ēkā jau plosījās ugunsgrēks, šim jautājumam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Tāpat sakārtota signalizācijas sistēma un elektroinstalācijas.
– Darāmā vēl ir daudz, jādomā, kas būs nākamais solis pils sakārtošanā – esam saņēmuši uzaicinājumu nākamajai kārtai un nākamā projekta rakstīšanai. Noteikti būs jāturpina veikt logu restaurāciju, vajadzētu turpināt apkures sistēmas sakārtošanu, jāraugās, kuras zāles restaurēt. Cilvēki grib, un arī mēs gribam saglabāt pils vēsturisko auru, vēsturisko izskatu, nevis tikai modernizēt vien. Visu aizvadīto gadu pils bija apmeklētājiem liegta, bet nu jau tajā atkal var droši nākt iekšā, apskatei pieejamas ir visas telpas. Vissarežģītākais projekta posms bija lifta ierīkošana, jo tādā vēsturiskā ēkā kā pils ierīkot liftu ir ļoti grūti. Taču viss noticis veiksmīgi, lifts tika izmēģināts, tas darbojas, un viss ir kārtībā, – teic Iveta Raimo.
Gandarījumu par to, ka Cesvaines pils atkal ir pieejama interesentiem, neslēpj arī tās vadītāja Linda Bakmane.
– Pils atklāšana visiem ir priecīgs brīdis, ļoti jauki ir tas, ka visi cilvēki, kuri nedēļas nogalē apmeklēja pili, ir ļoti pozitīvi noskaņoti, viņiem ļoti gribas redzēt un uzzināt, kas ir mainījies pa šo laiku, kas ir izdarīts, cilvēki uzdod daudz jautājumu, interesējas. Neesmu dzirdējusi nevienu sliktu vārdu, ir tikai laba vēlējumi, atzinīgi izteikumi. Man pašai Cesvaines pils ir ārkārtīgi skaists un vērtīgs kultūras mantojums, kas ir saglabājies un ko mums noteikti jāturpina saglabāt arī turpmāk, lai paaudžu paaudzes to varētu redzēt, apskatīt, iepazīt un par to uzzināt, – uzskatos dalās Linda Bakmane.
Viņai Cesvaines pils jau līdz šim nav bijusi tikai būve – Linda to uzskata par savā veidā dzīvu organismu. Šo izjūtu vēl vairāk nostiprinājusi arī cilvēku lielā interese, kas saistīta gan ar pils atjaunošanas, gan restaurācijas darbiem. Skaidri esot redzams, cik ļoti ļaudis jūt līdzi visam šim procesam, un tagad, kad pils atkal ir brīvi pieejama, interesentu pulks, kuri vēlas to aplūkot jaunajā veidolā, ir ļoti kupls.
– Šajās divās dienās pilī bija vērojama liela cilvēku plūsma, 12. februārī interesi apmeklēt ēku izrādīja vairāk nekā 500, bet 13. februārī – vairāk nekā 600 cilvēku. Ņemot vērā šobrīd spēkā esošos ierobežojumus, veiksmīgi izdevās kontrolēt plūsmu, tā bija vienmērīga, cilvēki nedrūzmējās, neradīja pūļus vai pārāk lielas grupas un nevienam nebija jāgaida rindā aiz durvīm. Prieks redzēt cilvēkos emocijas, kad viņi ierodas šeit. Lai gan citiem Cesvaines pils ir tikai būve, daudziem tā ir sirdij tuva un mīļa vieta, jo saistās ar dažādām atmiņām, un šie cilvēki labprāt ar tām dalās, – priecājas Linda Bakmane, piebilstot – ne velti Cesvaines pili dēvē par sapņu pili. Viņa ir apņēmības un vēlmju pilna piepildīt šo būvi ar kultūras saturu – mūziku, mākslu, izglītojoša satura nodarbībām, tādā veidā piedāvājot cilvēkiem ne tikai apskatīt, bet arī iegūt ko sev noderīgu.
Pils atklāšanas dienā atzinīgus vārdus un laba vēlējumus visiem projekta tapšanā iesaistītajiem velta Madonas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora.
– Man un noteikti mums visiem šodien ir prieks, gods būt klāt notikumā, kuru varam saukt par „atdzimšanu". Otru piedzimšanu piedzīvo Cesvaines pils, kas ir viens no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem ne tikai Latvijā, bet, nebaidīšos teikt, arī visā Austrumeiropas reģionā. Eklektisma stilā celtajā pilī atradīsim dažādus mākslas un arhitektūras elementus – romāniku, gotiku, jūgendstilu, renesansi. Taču, neraugoties uz dažādību un pat šķietamo disonansi stilos, ir izveidota harmoniska vide ēkas veidolā un interjerā. Spēja savienot nesavienojamo arī pārsteidz un vienlaikus liek mums apjaust, novērtēt šā objekta unikalitāti. Madonas novads var lepoties ar šādas vietas piederību, bet tajā pašā laikā tā ir atbildība par tās saglabāšanu un tālākattīstību. Madonas novada pašvaldības vārdā vēlos pateikties Cesvaines apvienības, Cesvaines pilsētas iedzīvotājiem, Cesvaines apvienības darbiniekiem un jo sevišķi tās vadītājam Vilnim Špatam par ticību un nenovērtējamo darbu pils atjaunotnē pēc ugunsnelaimes. Cesvaines pils ir kā pērle Madonas novada zilzaļajā mežu un ezeru zemē. Mūsu pienākums ir palīdzēt šai pērlei nenosūbēt un nepazust, kā daudzviet, daudzkārt ir noticis ar izcilām civilizācijas vērtībām. Vēlu Cesvaines pils saimniecei – Austrumvidzemes mākslas un kultūras centra vadītājai Lindai Bakmanei – un viņas komandai radošumu, uzņēmību, izturību un nesavtīgu atbalstu sabiedrībā, pašvaldības, valsts institūcijās Cesvaines pils un tās teritorijas atjaunotnes tālākos darbos! – novēl Zigfrīds Gora.
Piebildīšu, ka pirmdienās pils ir slēgta, tā apmeklētājiem ir pieejama no otrdienas līdz piektdienai no pulksten 10 līdz 17, kā arī sestdienās un svētdienās no pulksten 10 līdz 16, taču, kolīdz dienas kļūs gaišākas un garākas, darba laiks brīvdienās tiks pagarināts.
LINDA OZOLA
15.02.2022.