– Vai jūs svinat Valentīndienu jeb Mīlestības svētkus? –
vakar, 14. februārī, jautājām sastaptajiem cilvēkiem.
Kaspars no Liezēres: – Es nekad tos neesmu svinējis, bet zinu, ka tāda Valentīndiena ir. Lieka jautrība jau par skādi nenāk. Tie, kam šie svētki patīk, lai svin. Man nekas nav pret to, bet tie tomēr ir aizgūti svētki. Līdzīgi kā Helovīns rudenī, ko arī nesvinu. Es dzīvoju dziļos laukos, un tur arī končas neviens neprasa.
Madoniete Alise: – Jā, mēs Valentīndienu svinam gan ģimenē, gan ar draugu. Šajā dienā var, piemēram, aiziet kopā papusdienot vai, ja svin mājās, uztaisīt kādu īpašu saldo ēdienu vai kūciņas. Katrā ziņā man patīk šie svētki. Tos svinam jau no skolas gadiem, kad griezām, līmējām sirsniņas, izdekorējām klasi un puiši skolā apsveica meitenes, uzdāvinot kādu rozīti.
Sarmīte no Liezēres pagasta: – Mēs nesvinam, tie tomēr nav mūsu paaudzes svētki. Tie vairāk ir iesakņojušies jauniešu, nevis to vidū, kam 50 plus… Lai jaunie svin, priecājas, izrāda viens otram īpašu uzmanību! Par to, ka Valentīndiena pa šiem gadiem ir kļuvusi populāra arī Latvijā, liecina rindas pie puķu veikaliem.
Madonietis Juris: – Īpaši jau nesvinam, bet to, ka Valentīndiena daudziem patīk un 14. februārī to atzīmē, zinu. Lai jaunieši svin – man pret to nekas nav iebilstams.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA un
AGRIS VECKALNIŅŠ
15.02.2022.