Martā būs pagājis gads, kopš LIAA Madonas biznesa inkubatorā darbu uzsāka vecākā projektu vadītāja, mūsu novadniece ZANE RADŽĒLE.
Uzaicināju Zani pastāstīt par darbu ar topošajiem jaunajiem uzņēmējiem Madonas biznesa inkubatorā (BI). Sarunājamies vēl pirms pieteikumu pieņemšanas inkubācijas programmai, kas notiks no 21. februāra līdz 4. martam, bet pirmsinkubācijas programmai – no 1. līdz 21. martam.
– Vai vajadzīgs kāds īpašs uzņēmēja gēns, lai iestātos biznesa inkubatorā?
– Manuprāt, lai iestātos pirmsinkubācijā, var atnākt ar pārliecību un domu, ka gribu būt uzņēmējs, bet ir jāzina virziens, kur vēlas darboties un kādu produktu vai pakalpojumu attīstīt. Kāds atnāk ar vienu ideju, bet apmācību procesa laikā izdomā citu ideju un veiksmīgi turpina darboties jau ar to. Pirmsinkubācijas programmā dalībnieki apgūst uzņēmējdarbības pamatus. Ja ir mērķtiecība un vēlme darīt, šīs zināšanas veiksmīgi palīdz sava biznesa attīstībā. Mēs, inkubatora darbinieki, esam kā mentori un virziena rādītāji šajā ceļā, bet jau sākumā visus brīdinām – neviena vietā neko nedarīsim, jāgrib un jādara būs pašiem. Ir gadījumi, ka dalībnieks tikai klausās lekcijas, jo strādā pamatdarbā, bet uz pirmsinkubācijas programmas beigām uzzinām, ka ir izveidots uzņēmums, ir produkcija, izveidota mājaslapa, notiek pārdošana. Ir gadījumi, kad pirmsinkubācijā cilvēks saprot, ka uzņēmējs no viņa neiznāks. Arī tas ir rezultāts. Uzskatu, ka labāk izmēģināt savas spējas un apjaust – uzņēmējdarbība nav domāta man, nekā dzīvot ar domu, ka varbūt kas varētu sanākt. Inkubācijas potenciālajiem dalībniekiem gan būs jāiztur konkurss, kur, pirmkārt, ir konsultēšanās, tad dokumentu aizpildīšana, noskaidrojot biznesa attīstības stadiju, precizējot klientu turpmākos plānus. Konsultēsim, kā labāk prezentēt savu uzņēmumu, jo konkurss notiek, piedaloties žūrijai – komisijai, kas pieņem lēmumu, kuri tiek uzņemti inkubācijas programmā. Ceram, ka šajā uzņemšanas reizē mūsu kopienu papildinās 7 inkubācijas un 29 pirmsinkubācijas dalībnieki.
– Kāds ir bijis mācību, darba ceļš līdz Rīgai un atkalatgriešanās Madonā?
– Esmu no Barkavas, vidusskolu pabeidzu, mācoties Madonas Valsts ģimnāzijā. Studēju Rīgas Tehniskajā universitātē, kur ieguvu bakalaura diplomu uzņēmējdarbības loģistikā. Jau studējot obligāti bija jāiziet prakse. Atradu uzņēmumu Rīgā, kas bija ieinteresēts sadarboties ar mani ne tikai prakses laikā, bet arī turpināt darba attiecības pēc studijām. Strādāju loģistikā vienā no lielākajiem konteineru pārvadātāju servisa centriem. Tā man bija laba karjeras izaugsme, jo sāku kā praktikante, bet pabeidzu, strādājot uzņēmuma IT nodaļā par projektu koordinatori, uzņēmumā ieviešot jaunu iekšējo darba sistēmu.
Doma par atgriešanos savā dzimtajā pusē vīdēja jau labu laiku, līdz 2020. gads visu dzīvi sagrieza ar kājām gaisā, jo sākās pandēmija. Attālināti varēju strādāt pie datora vai nu Rīgā, vai pie vecākiem Barkavā. Tā lēnām kļuva skaidrs, ka ir īstais laiks atgriezties. Protams, bija jāatbild sev uz jautājumu, ko šeit pārcēlusies darīšu, tāpēc paralēli sāku skatīties, kādas ir iespējas, ko varu darīt, atgriezusies mājās. Uzņēmums piedāvāja turpināt strādāt attālināti, bet dažādu iemeslu dēļ izlēmu, ka Rīgas posms ir jānoslēdz. Tieši tolaik bija atvērta pieteikšanās Madonas BI vakancei. Zīmīgi, ka uzzināju par sava tagadējā darba piedāvājumu 2020. gada 30. decembrī. To uztvēru kā zīmi, lai kaut ko mainītu, arī kā iespēju. Varēja būt arī cits variants, bet veiksmīgi izturēju konkursu, mani plusi bija gan specialitāte uzņēmējdarbībā, gan dalība "Junior Achievement" kā SMU "Dream Sleep" dalībniecei ģimnāzijas laikā. Par "Dream Sleep" varu sacīt, ka tā bija īsta uzņēmējdarbība, tikai tagad pa īstam novērtēju, kādu pieredzi tas deva. Tā bija laba skola. Visi pasākumi tobrīd notika klātienē, un bija jāmācās nebaidīties runāt ar cilvēkiem, prezentēt ideju, netaupīt enerģiju mērķa labā.
– Kā darbu Madonas BI ietekmē pandēmijas ierobežojumi?
– Ārkārtējās situācijas apstākļos nevaram izbēgt no attālinātā darba. Pārsvarā visas mācības notiek tiešsaistē. Lai gan sākumā likās, ka būs grūti, jo tikšanās klātienē ir labākais, kas var būt, tomēr ir pozitīvais arī šādā situācijā. Mācībām tiešsaistē var pieslēgties cilvēki no jebkuras vietas, lai arī reizēm ir grūtāk ar noturību un uzmanības koncentrēšanu. Taču varam uzaicināt uz apmācībām lektorus, kam citādi būtu jāmēro tāls ceļš uz Madonu. Līdz ar to var sacīt, ka attālinātais darbs ir arī iespēju laiks. Madonas BI ir izveidojis jaunas atbalsta vienības Gulbenē un Alūksnē, kur strādā kolēģe Līga Zvirgzdiņa. Tagad par biznesa ideju attīstīšanas iespējām konsultējam ne tikai Madonas un Varakļānu, bet arī Gulbenes un Alūksnes novada iedzīvotājus. Madonas BI un atbalsta vienībās klātienes konsultācijām esam pieejamas pēc iepriekšējas vienošanās. Taču esmu novērojusi, ka daudziem ir ērtāk sarunāties tiešsaistē, jo nav jāmēro ceļš uz šejieni.
– Uz ko liekams uzsvars vecākās projektu vadītājas darbā?
– Palīdzu apgūt pirmsinkubācijas programmu, konsultējot uzņēmējdarbības interesentus. Kopā ar kolēģēm cenšamies sniegt vispusīgas zināšanas, vajadzības gadījumā piesaistīt mentorus, īstajā brīdī iedot kādu telefona numuru, kam piezvanīt, lai konsultētos. Ir tikai loģiski saprast, ka mēs kā biznesa inkubatora speciālisti nevaram pārzināt un būt kompetenti visās jomās. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka cilvēkam nav jāzina viss, bet ir jāzina, kā vajadzīgo atrast vai kam paprasīt. Jābūt izdomas bagātiem. Mēs arī daudz runājam par to, kā varbūt nevajadzētu darīt. Viens no padomiem – nekad nemāni savu klientu, jo tā var pazaudēt visus klientus. Ja ko nevari nodrošināt, pasaki to, bet nedod veltīgas cerības. Reizēm biznesa ideju autoriem ir bail runāt par savu ieceri, jo pastāv risks, ka kāds šo ideju var "aizņemties", taču uzskatu, ka ar idejām ir jādalās, jo daudzi tā ir guvuši pārliecību, ka bizness "aizies". Mēs arī diskutējam, kas būtu vai kā nebūtu labi. Ja ideju arī nozags, izdari tā, lai tev būtu labāks uzņēmums un produkts vai pakalpojums, jo konkurence ir sava veida dzinējspēks. Cenšamies iesaistīt pašus INKUS un PINKUS (tā saucam inkubācijas un pirmsinkubācijas dalībniekus), un viņi dalās savā pieredzes stāstā, kā ir gājis uzņēmuma attīstības ceļā, lai zina, ka sākumā arī viņiem ir bijušas šaubas par to, kā un ko labāk darīt.
Pandēmijas laiks biznesa inkubatoru iekšienē ir licis būt superradošiem un ar pēc iespējas mazākām izmaksām izdarīt tā, lai viss notiek. Otro gadu tika izveidots Ziemassvētku dāvanu katalogs internetā.
– Pavērtē, kādas idejas, pat vispārdrošākās uzņēmējiem inkubatora paspārnē ir izdevies īstenot.
– Gulbenes novadā uzņēmums "LEFF" ražo līklīniju parketu, kur katrs grīdas dēlis ir ar koka dabisko rakstu, kas, manuprāt, ir dizainiski skaisti. Priecājos par uzņēmumu "H&L", kas ražo bērnu mēbeles ar zīmolu "Rūme", un domāju, ka mēs par viņiem nākotnē dzirdēsim vēl vairāk, nekā tas ir šobrīd. Mums ir inkubācijas dalībnieki, kas ražo termokoka pirtis, ir stiprā alkohola ražotāji SIA "BROVAR" no Varakļāniem. Mūsu Madonas BI inkubācijas dalībnieks ir SIA "Etna Design", kas no bazalta šķiedras ražo vieglus iekaramos krēslus – grozus. Drīz SIA "Plūkt", kas ražo premium klases Ziemeļu augu tējas, beigs savu inkubācijas periodu. Šie ir mani favorīti, bet Madonas BI ir 24 komersanti, un katram ir izdevies savu ieceri veiksmīgi īstenot. Prieks ir ne tikai par to, ka uzņēmēji ražo, bet arī par to, ka produkti ir eksportspējīgi. Man ir izdevies pārliecināt, ka jāizmanto izdevība piedalīties arī starptautiskajās izstādēs, bet, ja atraida, ir jāmēģina vēlreiz, līdz izdodas. Tas rada gandarījumu, ka mūsu komersantu sasniegumiem arī es esmu pielikusi roku (padomu).
– Kuras ir tās nozares, kas pandēmijas laikā cieš vairāk no attīstības viedokļa?
– Palīdzot citiem attīstīties, esam priecīgi, ka pandēmijas laiks nav negatīvi ietekmējis nevienu mūsējo. Vairāk vai mazāk visi darbojas un strādā. No mūsu dalībniekiem ēdināšanā strādā "Kebabosta", kas šajos sarežģītajos laikos turas un ir noturējušies. Vienubrīd viņiem bija filiāle Līvānos, bet pandēmijas ietekmē sākās ierobežojumi, nācās uzņēmumu Līvānos slēgt, taču Madonā viss notiek, par ko ir liels prieks.
Pandēmijas apstākļos uzņēmējiem ir vieglāk satikties ar ārzemju partneriem, jo saziņā viss notiek tiešsaistē, tikai ir vairāk jāplāno, kā nodrošināt eksportu, jo vienubrīd bija sarežģījumi, piegādes kavējās, par ko visi "saķēra galvu". Diemžēl notika arī kokmateriālu cenu lēciens, krietni palielinājās citu resursu cenas, līdz ar to arī ražotājam ir jāpalielina sava produkta cena. Taču uzņēmēji ir fantastiski ļaudis, viņi izdomās, kā dabūt gatavu to, ko vajag dabūt gatavu, turklāt samaksājot algas un nodokļus. Pieļauju, ka grūtāka ir mājražotāju situācija, jo nenotika tirdziņi, taču viņiem par sevi ir jāatgādina. Jo biežāk un lielāka reklāma būs, jo vairāk par produkciju uzzinās. Ir sociālo tīklu laikmets, un internetā pieejama plaša informācija, kā tos veiksmīgi izmantot savā labā, ir jāmācās un jādara. Svarīgi gan arī visus dokumentus sakārtot, lai var droši darboties un realizēt savu produkciju.
– Kā pavadi laiku Madonā?
– Ziemā patīk slēpot, dodos uz "Smeceres silu", vasarā tīk aktīvā atpūta pie dabas, peldēšana, pikniki. Dzīvojot Madonā, labi ir tas, ka uz jebkuru vietu 20 minūšu laikā var nokļūt arī kājām. Nav Rīgas attālumu, sastrēgumu, cilvēki ir atvērtāki. Kā iedzīvotāja varu vairāk panākt šeit, nevis Rīgā, kur esmu viena no daudzajiem. Reizēm dziedu, spēlēju ģitāru, bet atpūta ir arī grāmatu lasīšana un pužļu likšana. Patīk arī rušināties dārzā, un to varu īstenot pie vecākiem Barkavā. Man ir svarīgi meklēt un atrast līdzsvaru.
11.02.2022.