Jau pagājušajā sestdienā Madonas muzeja izstāžu zālēs pirmie apmeklētāji apskatīja izstādi par lauku muzikantu tēmu, iejūtoties pagājušajā gadsimtā – ballē pēc kulšanas talkas, zaļumballē vai citu svinību atmosfērā un sajūtot plaukstošo ievu smaržu.
Izstāde un tās tapšana
Izstāde pirmo reizi tik plaši iepazīstina ar muzeja krājuma materiāliem par lauku muzikantiem, muzicēšanas tradīcijām, mūzikas instrumentu gatavotājiem kā vienu no nemateriālās kultūras mantojuma sastāvdaļām. Izstādē eksponēts pagājušajā gadā sagatavotais vizuālais materiāls "Lauku muzikanti Madonas novadā 20. gadsimtā", ko finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF). To papildina materiāli no Barkavas muzeja un privātpersonu arhīviem. Izstādē eksponētas cītaras, vijoles un citi mūzikas instrumenti no muzeja krājuma, kā arī muzikantu un viņu tuvinieku saglabātie instrumenti.
Ceļojošas izstādes piedāvājums
Lielākā daļa muzeja materiālu izpētes un projekta sagatavošanas darba tika veikts jau pagājušā gada pirmajā pusgadā, kad galvenokārt strādājām attālināti. Uz muzeju nenāca apmeklētāji, un mēs arī nekur nedevāmies. Projekta "Lauku muzikanti Madonas novadā 20. gadsimtā" ietvaros VKKF atbalstīja vizuālā materiāla sagatavošanai tos darbus, kas nenotiek muzejā, – maketēšanu un druku. Izstādes planšetes ir piemērotas ceļojošo izstāžu piedāvājumam, un pēc eksponēšanas Madonas muzejā tās varēs aplūkot arī citviet. Izstādes apskate ir bez maksas.
Muzicēja tikai ģimenes lokā
Materiāli par muzikantiem tika meklēti dažādos muzeja krājuma plauktos. Interesanti un laikietilpīgi bija pārskatīt muzeja ekspedīciju materiālus, lai ar četrciparu skaitli skaitāmajās, galvenokārt dažādos rokrakstos fiksētajās pierakstu, atmiņu lappusēs pamanītu atslēgas vārdus. Viena tāda informācija bija no Jumurdas pagasta, kur savulaik "Ozoliņu" mājās dzīvoja Voldemārs Ozoliņš. Viņš gatavoja vijoles un cītaras un kopā ar māsām Alīdu un Almu muzicēja svētdienās tikai mājās. Voldemārs spēlēja vijoli, Ida – cītaru, bet Alma dziedāja.
Krietni vēlāk, atsākot darbu klātienē, varēja aplūkot vairākus materiālus par šīm mājām un abu māsu fotogrāfiju, ko var redzēt arī izstādē. Līdz tam bija zināms tikai par Jāni Avotiņu no Sāvienas pagasta, kas spēlēja vijoli savējiem ģimenes lokā.
Cītara un rudzi statos
Izstādē var aplūkot cītaru, ko Jāņa Gavara kapelā spēlēja meirānietis Jānis Platais. Viņš arī bija viens no muzikantiem, kura spēle iemūžināta filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā". Jānis Platais jau no bērnu dienām aizrāvās ar muzicēšanu un vislabprātāk spēlēja vijoli. Mājās bija trīs vijoles, un jaunības dienās viņš kopā ar Alfonu Grīvu spēlēja dzimšanas dienās, kristībās, talkās, dažādos svētkos. Vēlāk Jānis Platais Gavara kapelā spēlēja cītaru, ko 1977. gadā izgatavoja Voldemārs Goldbergs ar uzrakstu "Tie brīži būs vienmēr mīļi mums gan,/ Kad jauki mūzikas skaņas san".
Interesanti, ka Jānis Platais pēc sentēvu paražas pats sēja rudzus piemājas lauciņā ar sētuvi. Kad tie bija nogatavojušies, visa ģimene (sieva Emma un meita Aina) devās pļaut ar vienroču izkapti un grābeklīti, tad sēja kūļos un lika rudzus statos. Graudus mala ar rokas dzirnavām. 1982. gadā viņu mājām garām brauca darbinieki no Brīvdabas muzeja un, ieraugot tīrumā rudzu status, nāca iepazīties ar saimniekiem, interesējās par lauku maizes tapšanas gaitu. Emma Platā cepa rudzu maizi uz kaltētām kļavu lapām, un maizes krāsnī reizē varēja ielikt četrus kukulīšus. Uz kukulīšiem, tāpat kā apaļajā muldiņā, tika iezīmēti krustiņi, lai maizīte rūgtu un ceptos ar dievpalīgu. Rezultātā toreiz tapa fotogrāfiju sērija visa gada garumā un izstāde Brīvdabas muzejā.
Izstādes apmeklētājiem
Tie ir tikai daži ieskicējumi par izstādi. Muzikanti ir bijuši katrā pagastā. Ikdienā viņi darīja dažādus darbus, bet visus vieno mūzika, kam tika veltīti vakari, brīvie brīži, nedēļas nogales. Izstādē ir noliktas baltas lapas un pildspalva. Mēs priecāsimies, ja papildināsit ziņas par muzikantiem vai atstāsit savu kontaktinformāciju, lai varētu ar jums sazināties. Un visbeidzot, lai nomierinātu satrauktus prātus pēc virsraksta izlasīšanas – muzejā tiek ievēroti epidemioloģiskās drošības noteikumi! Bet kāpēc zaļumballe? Bet kāpēc ne? Ja var tā justies, ja ievas zied un rudzi statos.
LAIMDOTA IVANOVA
11.02.2022.