27. janvāra domes sēdē deputāte Vita Robalte, reaģējot uz uzklausītiem iedzīvotāju zvaniem par ietvju tīrīšanu no sniega, rosināja šo jautājumu skatīt informatīvi. Problēma pamatā esot saistīta ar to, ka nereti traktortehnika, tīrot ielas mehanizēti, sniegu sastumj uz ietves, ko iepriekš piegulošā īpašuma iedzīvotājs jau apzinīgi notīrījis; citviet rodoties neizbrienami sniega vaļņi.
Vita Robalte, iepazīstinot ar vairākām iedzīvotāju minētajām situācijām saistībā ar sniega tīrīšanu pilsētā, jautāja, vai pašvaldība, līdzīgi kā lauku teritorijās sniegs tiek tīrīts līdz katrai sētai, nevarētu attīrīt arī iebrauktuves, ja tās aizstumtas ar sniegu pēc centralizētās ielu tīrīšanas.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris piekrita, ka daudzviet sniega tīrīšana Madonā ir problemātiska – ja trotuārs atrodas blakus brauktuvei, bez zaļās zonas pa vidu, sniegs pēc ielas tīrīšanas nokļūst atpakaļ uz trotuāra.
– Rodas šādas situācijas, kad cilvēki, labu gribēdami, iztīra savu trotuāra gabalu aiz pieraduma vai vēloties izkustēties. Brauc šī mašīna un aizber. Jā, nevaram vienlaicīgi ar visiem saskaņot tīrīšanas laikus, lai pirms viņiem to izdarītu un neaizbērtu. Cilvēki zvana un saka, lai lāpstu pagriež uz otru pusi – bet uz kurieni, uz ielas vidu? Sniegs tiek stumts uz malu. Un ar to ātrumu 20-25 kilometri stundā šis sniegs tomēr lido pāri mazajai zaļajai zonai; kur lielās zaļās zonas, tur tādas problēmas nav. Dažās ielās tā tiešām ir katastrofa: Skolas iela, Martas Riekstas iela un Kalna iela, kur trotuārs ir pilnīgi blakus brauktuvei un sniegu nav, kur likt. Traktors no ietves stumj to virsū jau uz ceļa, lai nestumtu iekšā privātmāju ceļu galos, tikmēr šoferis, kas brauc pa brauktuvi, arī griež un stumj šo sniegu uz ceļa malu. Šogad jau divas reizes esam veduši ārā sniegu, lai varētu normāli pārvietoties. Tad savukārt sāpe ir par to, ka tērējam ļoti lielu naudu, izvedot no pilsētas ārā principā ūdeni. Stāsts ir bezgalīgs. Kā risināt? Gadu no gada esam samazinājuši štatus, tagad ir tikai pieci labiekārtošanas strādnieki uz visu pilsētu, iedomājieties, cik liels karaspēks vajadzīgs, lai ar lāpstām varētu attīrīt katru privātmājas iebraucamo ceļu. Saprotu arī cilvēcisko faktoru, ka cilvēki ņem ļaunā: „Es te centos, to sniegu notīrīju, un traktors sastumj atpakaļ." Cilvēks aiziet pirms mana traktorista, notīra trotuāru, traktorists brauc pusstundu pēc tam un no blakus esošās teritorijas, kas nav tīrīta, iestumj sniegu viņa teritorijā, – situāciju neviennozīmīgumu akcentēja Guntis Ķeveris.
Viņš atbildē pieminēja, ka saskaņā ar 2010. gadā izdotajiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem īpašumiem piegulošās ietves ir jāattīra privātmāju īpašniekiem vai iedzīvotājiem pašiem. Jau citus gadus arī laikrakstā „Stars" esam informējuši, ka saistošie noteikumi Nr. 33 paredz – īpašnieks savam objektam piegulošās publiskā lietošanā esošās ietves, laukumus un celiņus atbrīvo no sniega un apledojuma, kaisa ar smilts-sāls maisījumu vai akmens šķembām. Vietās, kur tiek nodrošināta mehanizēta tīrīšana, īpašnieki pēc tam nodrošina iebrauktuvju un celiņu attīrīšanu no sniega. Savukārt automašīnu īpašnieki nodrošina sava transportlīdzekļa stāvvietas tīrīšanu, ja transportlīdzeklis pastāvīgi tiek turēts pagalmā, ielas malā vai citā teritorijā, kur transportlīdzeklis traucē teritorijas mehanizētu tīrīšanu.
– Atceros, savulaik atnācu dzīvot uz Madonu, Rīgas ielā, man bija 210 metri trotuāra, kas bija trīs reizes dienā jātīra pašam; nedod dievs, ja nebiji notīrījis, tad bija klāt policija, tajā laikā policijas darbinieki, un sastādīja administratīvo protokolu. Tagad ietves tīra pašvaldība un dara to diezgan regulāri, – uz pretimnākšanu iedzīvotājiem norādīja pilsētas pārvaldnieks.
Viņš arī vērtēja, ka, strādājot jau daudzus gadus pašvaldībā, situācija nemainās gadu no gada – ik ziemu cilvēki ir neapmierināti ar to, kādā veidā, kas un ko dara. Tomēr īpašumu uzturēšanas nodaļas darbinieki mēģina dažādās situācijas pēc iespējas cilvēcīgāk risināt, piemēram, saņemot šādu lūgumu un izvērtējot gadījumu, tiekot palīdzēts atrakt izveidojušos sniega valni cilvēkiem ar invaliditāti vai senioriem.
– Madona ir sarežģīta pilsēta sniega jautājumā; un šī ziema ir diezgan traka. Mēģinām risināt, ko un kā varam. Šogad mazliet esam izmainījuši taktiku, neberam sāli uz trotuāra, kā tas bija iepriekšējos gadus, jo veidojās putra, tā sakot, un cilvēkiem bija grūtāk pārvietoties. Šogad atkalas laikā uzberam smilts-sāls maisījumu, tāpat kā Rīgā, – piebilda Guntis Ķeveris.
Deputāts Andrejs Ceļapīters rosināja papētīt tehnisku risinājumu, kad sniega tīrītājiem uzliek speciālu šaufeli, kas risinātu problēmsituācijas ar sniega vaļņiem arī tajās vietās, kur nav zaļās sadalošās zonas. Guntis Ķeveris atzina, ka šāds Somijā aktuālais risinājums esot skatīts, tomēr Madonai īsti nederēšot. – Ņemot vērā, ka Madonā ir ceļa gals aiz ceļa gala pēc 25 vai 50 metriem, sniegam tāpat kaut kur būs jāpaliek, kad to šīberi parauj vaļā, – sprieda pārvaldnieks.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora aicināja iedzīvotājus būt saprotošiem un arī līdzdarboties teritoriju sakopšanā.
– Mēs vienmēr gribam visu uzreiz. Bet tiešām izvērtēt, jo katram līdz durvju priekšai sniegu notīrīt nebūtu tomēr saprātīgi. Tas jau tiek darīts, un, ja tiešām kādā vietā vajadzīga palīdzība senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, tad griezties pašvaldībā, īpašumu uzturēšanas nodaļā vai pie paša traktorista. Arī pagastos, ja tas ir laukos. Es aicinātu arī iedzīvotājus līdziesaistīties šajā pasākumā, sniega tīrīšanā, jo abām pusēm – gan pašvaldībai, gan arī iedzīvotājiem – jāveido sadarbība, – viedokli pauda Zigfrīds Gora.
9.02.2022.