2022. gads Eiropā ir sācies ļoti trauksmaini. Šis gads iesākās ar krasu drošības situācijas pasliktināšanos pie Eiropas Savienības (ES) un NATO robežas. Tās pamatā ir Krievijas destabilizējošās darbības pie Ukrainas austrumu robežas un Baltkrievijā. Tāpat gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" ekspluatācija, kas savieno Krieviju un Vāciju, ir ģeopolitiska rakstura projekts. Šis gāzes cauruļvads ļoti būtiski ietekmē enerģētisko atkarību no viena piegādātāja un rada drošības riskus Eiropas Savienībā. Savukārt pamatotu šoku visā Eiropā un Latvijā ir radījis straujais elektroenerģijas cenu kāpums. Prognozējams, ka enerģijas cenas saglabāsies augstas vai pat vēl vairāk pieaugs.
Jau kopš 2021. gada otrās puses ir strauji pieaugušas enerģijas cenas Eiropas Savienībā un visā pasaulē. Enerģijas cenu pieaugumu ir veicinājusi virkne dažādu elementu, tostarp pasaules ekonomikas straujais ražošanas un patēriņa pieaugums pēc "Covid-19" pirmā viļņa, rezervju trūkums, investīciju trūkums enerģijas apgūšanā, neparedzēti laikapstākļi, it sevišķi Eiropā – aukstāka pagājušā ziema un pavasaris. Enerģijas cenas ir palielinājušās vairāk, nekā tika gaidīts. Piemēram, par vairāk nekā 170% ir pieaugušas gāzes cenas pasaulē.
Risinājumi Latvijā
Ņemot vērā augstākminēto, vēlos iezīmēt vidējā un ilgtermiņa ES atbalsta mehānismus un veicamos darbus, lai mazinātu finansiālo slogu uz Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmējiem.
Šobrīd Eiropas Savienība un dalībvalstis izmanto dažādus instrumentus, lai novērstu tūlītējo cenu pieauguma ietekmi. Piemēram, tas ietver ārkārtas ienākumu atbalstu mājsaimniecībām, valsts atbalstu uzņēmumiem un mērķtiecīgus nodokļu samazinājumus. Pašlaik līdzīgus mehānismus ir sākusi ieviest Latvijas valdība. Tomēr jau tagad ir jāgatavojas jaunajai apkures sezonai šā gada rudenī un arī turpmāk. Valsts un pašvaldību līmenī ir jākoncentrējas uz sociālo atbalsta mehānismu stiprināšanu. Papildus tam arī turpmāk sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem ir jānodrošina adekvāts atbalsts no valsts puses.
Kā stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību un ko darīt vidējā termiņā? Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm pašlaik trīs no četrām ēkām ES ir energoneefektīvas. Ņemot vērā ES zaļā kursa prioritātes un virzību uz klimatneitralitāti, Latvijā ir lielas iespējas ieviest vēl vairāk mērķētus pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai, tostarp mājsaimniecību līmenī. Saules kolektori, kuri darbina siltā ūdens boilerus, siltumsūkņi, mājas siltināšana u. c. pasākumi. Tas viss ir jāpaātrina.
Ir jārada vēl lielākas priekšrocības, lai iedzīvotāji spētu iegādāties energoefektīvas mājas. Piemēram, valsts ar finanšu institūcijas ALTUM starpniecību jau tagad nodrošina lielāku atbalstu to mājokļu iegādei, kas ir gandrīz nulles enerģijas. Šādi atbalsta mehānismi būtu jāpastiprina, piemēram, procentu likmes energoefektīvu mājokļu iegādei padarot daudz zemākas. Valsts var iesaistīties šādos pasākumos.
Kā Eiropas Savienība var palīdzēt
Eiropas Savienības līmenī jau tagad tiek runāts par ambicioziem oglekļa emisiju samazināšanas mērķiem.
Lai arī augstās enerģētikas cenas šobrīd ir radījušas lielu šoku vairuma eiropiešu dzīvē, īstenojot gudru, tālredzīgu politiku, ilgtermiņā tas var dot pozitīvu efektu. Daudzas pazīmes pašlaik liecina, ka Eiropa ir pamodusies, jo beidzot augsto enerģijas cenu laikā ES ir jauns skatījums uz dabasgāzes importu un it sevišķi Krievijas kontrolēto gāzes vadu Nord Stream 2, kura mērķis ir vēl vairāk padarīt Eiropu atkarīgu no gāzes importa un, netieši, šķelt ES vienotību.
Virzīšanās prom no fosilajiem kurināmajiem ir efektīvāk īstenojama tieši tad, kad enerģijas cenas ir augstas, nevis zemas. Tieši tagad ir labs laiks stimulēt vēja parku, saules bateriju lauku un arī jaunu un drošu atomelektrostaciju izveidi. Būtiski, ka Latvijai no Eiropas Savienības atveseļošanās fonda grantu formā ir atvēlēts atbalsts vairāk nekā 1,8 miljardu eiro vērtībā. No šīs summas teju 700 miljoni eiro ir plānojami tieši klimata politikas mērķu īstenošanai, no kuras daļa pieejama arī iniciatīvām mājsaimniecību energoefektivitātes palielināšanai. Finansēt minētās zaļās iniciatīvas un virkni citu ir ne tikai iespēja, bet arī vajadzība, ja atveseļošanās fonda naudu Latvija grib apgūt pilnā apmērā.
Arī ES pamatbudžets nodrošina virkni iespēju virzīt dalībvalstu ekonomiku ilgtspējības virzienā. Neiedziļinoties detaļās, viena piektā daļa no šī triljona lielā budžeta atbalsta tieši klimata politikas mērķus. Bumba lielā mērā jau ir ES dalībvalstu pusē, un tas ir arī Latvijas uzdevums nodrošināt, ka investīcijas zaļajā pārejā nekavējas.
Energoresursu krīze spilgti iezīmē, ka videi efektīvi risinājumi nav tikai sociāli atbildīga politika, bet arī ļoti izdevīga ekonomikai un mājsaimniecībām. Citiem vārdiem, jo zaļāki kļūsim, jo drošāk mums gan ģeopolitiski, gan lētāk būs dzīvot turpmākajos gados.
Straujais energoresursu cenu kāpums Eiropā atkārtoti pierāda, ka Latvijai pēc iespējas ātrāk ir jāīsteno projekti, kas veicina mūsu valsts enerģētisko neatkarību, dažādo jeb diversificē enerģijas piegādes avotus, sekmē atjaunojamo energoresursu izmantošanu un stiprina savienojumus ar citām ES dalībvalstīm. Tikai neatkarīga un savā ziņā pašpietiekama enerģētikas politika ir Latvijas ilgtermiņa drošības interesēs.
Dace Melbārde
Eiropas Parlamenta deputāte
Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Konservatīvo un
Reformistu grupas finansiālu atbalstu
1.02.2022.