24. janvārī pirmizrādes svētki tika svinēti režisora Vara Braslas un dramaturga Alvja Lapiņa piektajam kopdarbam Valmieras teātrī – iestudējumam par slaveno komponistu Emīlu Dārziņu „Es neesmu klaviernieks".
Tas ir stāsts, kas izgaismo Dārziņa pēdējos dzīves gadus, komponista lomā iejūtoties Mārtiņam Meieram un Emīlam Zilbertam.
Izrādes naratīvs un spriedze
Stāsts sākas 1908. gadā, kad leģendārā simfoniskā skaņdarba „Melanholiskais valsis" radītājam Emīlam Dārziņam ir 33 gadi. Viņš nodzīvos vēl tikai nepilnus divus gadus. Dārziņš un diriģents, dziedāšanas skolotājs Pāvuls Jurjāns ir labi kolēģi. Abi sapņo par latviešu operas dibināšanu. Emīls strādā pie operas „Rožainās dienas". Negaidīti abi domubiedri kļūst nesamierināmi pretinieki. Ar Pāvula gādību Emīls tiek publiski apvainots muzikālā zādzībā. Emīls pārstāj komponēt, pats iznīcina vairākas savas klausītāju iemīļotas kompozīcijas. Kas notika? Kas bija šī konflikta pamatā? Muļķība? Skaudība? Greizsirdība?
Divu personību sadarbība
Teātra un kino režisora Vara Braslas un dramaturga, kinoscenārista Alvja Lapiņa radošā tandēma ciešā sadarbība daudzu gadu garumā ir bijusi nozīmīga ne tikai latviešu nacionālajam kino, bet arī Valmieras teātrim un tā skatītājam. Vara Braslas iestudētās Alvja Lapiņa oriģināllugas – „Atvari" (2008), „Eldorado" (2010), „Nepabeigtās kāzas" (2017), kā arī spilgtie dramatizējumi pēc latviešu trimdas rakstnieka G. Janovska prozas darbu motīviem „Sōla" (1993), „Izdedži" (1994), „Gredzens uz tilta" (2009) un „Klaidoņa lūgšana" (2012) – ir nozīmīgs pienesums latviešu nācijas 20. gadsimta vēstures sarežģītāko posmu un tā laika izcilāko kultūras cilvēku apzināšanā, izrādēm kļūstot ne vien par nozīmīgiem mākslinieciskiem sasniegumiem. Galvenā pamattēma, kas abiem māksliniekiem nav likusi mieru, ir Latvija: Latvija, kas ir pazudusi, dzīve, kas aizgājusi, un sāpe, kas palikusi – uz šī motīva tiek balstīts Vara Braslas un Alvja Lapiņa jaunākais kopdarbs „Es neesmu klaviernieks" ar divpadsmit brīnišķīgām lomām Valmieras teātra aktieriem.
Teātra laiks Madonā
Madonā uz Valmieras teātra viesizrādi esam aicināti 4. martā.
Valmieras teātra izrāde „Labie cilvēki" Ineses Mičules režijā ir drāma 2 daļās, kuru 2011. gadā ir sarakstījis amerikāņu dramaturgs un scenārists, Pulicera prēmijas laureāts Deivids Lindsijs-Ebērs. Tā ir daudzkārt godalgota un arī nominēta prestižās amerikāņu Spēlmaņu nakts „Tony Awards" balvai, kam sekoja iestudējumi visā Amerikā un Eiropā, kļūstot par visbiežāk iestudēto darbu teātros visā pasaulē.
Izrādes saturs un aktieri
Izrāde ir mūsdienīgs stāsts par dzīves pārbaudījumiem, kuri tiek uzlikti labiem cilvēkiem. Tā centrā – jauna sieviete Mārgareta, kuru piemeklē dažādas likstas gan darbā, gan privātajā dzīvē. Mārgaretas dzīve nav viegla, taču viņas ticība un paļaušanās labajam ikvienā cilvēkā, humors un pacietība liek ieraudzīt un vērtēt notiekošo citādā gaismā. Kad Mārgareta satiek savu jaunības dienu mīlestību – nu jau bagātu un veiksmīgu cilvēku, atklājas, ka, dzīvojot kultūrā, kas nemitīgi tiecas piepildīt sapni par laimīgu dzīvi, cilvēks tomēr jūtas iztukšots. Luga liek pārdomāt, kādi tad ir īstie cilvēka likteņa iemesli – ļaut lietām notikt labi vai slikti, un ko tas pārbauda cilvēkā?
Izrādes radošajā komandā – scenogrāfe un kostīmu māksliniece Agnese Kaupere un gaismu mākslinieks Gatis Priednieks-Melnacis. Lomās: Elīna Vāne, Aigars Apinis, Rihards Jakovels, Māra Mennika, Diāna Krista Stafecka, Baiba Valante.
Sagatavoja INESE ELSIŅA
28.01.2022.