Ziemassvētkos, 25. decembra rītā, Cesvaines vidusskolas ēkai „aizbrauca jumts". Labā ziņa ir tā, ka mācības pēc skolēnu brīvlaika nebija jāpārtrauc, vēja radītajam postījumam tika rasts risinājums.
Problēmas novēršana – pagaidu jumts
– Norauts bija tikai pats metāla segums, jumta plēve nebija skarta, būvnieks ēkas jumtam labi uzbūvējis koka konstrukcijas, tika norauta tikai kore, – komentē iestādes vadītājs Didzis Baunis, piebilstot, ka postījuma vieta bija jānostiprina, jāuzliek pagaidu jumts.
Tas tika izdarīts, 30. decembrī pagaidu jumta brezenti tika uzlikti, nostiprināti, mācības pēc ziemas brīvlaika skolas kolektīvs varēja netraucēti atsākt.
– Darbus veica vietējā firma no Kusas, pirms tam notika cenu aptauja, lai dabūtu lētāko piedāvājumu. Pagaidu jumts izmaksāja nepilnus četrus tūkstošus eiro, – precizē skolas direktors. – Sekos tālākais darbs – veidotas tāmes, pārvaldes vadītājs strādā ar projektētājiem, būs jāizsludina iepirkums. Jumts ir jumts – viss kopumā izmaksu ziņā būs jāreizina ar desmit. Skolas ēka ir apdrošināta, līdz ar to apdrošinātājiem summa būs jāsedz, lai ēkas vienai plaknei tiktu uzlikts jauns jumts. Steiga nav vajadzīga, galvenais dabūt pēc iespējas labāku būvnieku ar mums labvēlīgāku cenu, lai nav jāpārmaksā.
Ēdamzāle un brīvpusdienas
Jautāts par ēdamzāles jumtu, kur vecajā gadā tika veikti remontdarbi, Didzis Baunis atklāj: – Tagad tur viss ir kārtībā, ūdens netek. Skolēni pusdieno ēdamzālē, telpā viss ir nokrāsots, arī virtuves blokā ūdens no jumta vairs netek.
Par Madonas novada priekšrocību – brīvpusdienām visu klašu audzēkņiem – direktors vēsta: – Protams, skolēnu vecāki ir priecīgi, jo 20 eiro mēnesī arī ir nauda. Pirms tam Cesvaines novada laikā brīvpusdienas bija trūcīgo ģimeņu atvasēm, savukārt daudzbērnu ģimenēm vajadzēja maksāt par pusdienām puscenu.
Kovida fons skolā
Ierunājoties par kovida skartajiem, noskaidroju, ka aizvadītajā trešdienā skolas 2. klases audzēkņiem bija pozitīvs pūļa tests, līdz ar to šīs klases skolēni ir karantīnā, pārējie neslimo. – Divas skolotājas šobrīd ir apslimušas, bet ne ar kovidu. Man pašam līdz ar to nākas 8. klasē mācīt matemātiku – skolotāja veseļojas, – atklāj direktors.
Jautāts par prasību saistībā ar sadarbspējīgiem sertifikātiem, Didzis Baunis vēsta: – Šai ziņā bija jāatstādina viens interešu izglītības skolotājs, kuram bija 4 stundu likme. Piedāvājums ir specifisks, jebkuru skolotāju viņa vietā paņemt nevaram. Arī no tehniskajiem darbiniekiem viens izvēlējās nestrādāt, vietā ir cits. Piedāvājums interešu izglītībā mūsu skolā tomēr ir, šī izglītība rit pilnā sparā, ierobežojumu nav, notiek dejas, ir atdzīvojusies un sastāvu atjaunojusi estrādes ansambļa grupa, vakaros notiek mēģinājumi, ko pats, kad skolā darba dēļ palieku ilgāk, labi dzirdu.
Mācību darbā – robi
Direktors nenoliedz, ka zināmus robus attālinātais darbs ir atstājis. – Skolā mazākā daļa no skolēniem tomēr ir tādi, kas spēj sevi motivēt patstāvīgam mācīšanās procesam. Viņiem vajag skolotāja klātbūtni, sarunu, pabikstīšanu. Tā ir utopija, ka visi no brīvas gribas lieliski mācīsies, ka visiem būs interesanti. Ir sevi jāpiespiež, un arī skolotājam jāprasa, lai audzēkņi mācītos. Vienam vairāk patīk matemātika, un tur viss ir kārtībā, bet jāpiespiežas literatūrā, citam otrādi. Lielākā problēma ir tā, ka daļa bērnu dzīvo lielā labklājībā, viņiem visas vajadzības ir nodrošinātas un jāpiepūlas nav. Pietrūkst mērķtiecības, ir vāja griba kārtīgi mācīties un sasniegt iespējami augstākos rezultātus. Mācību priekšmetu olimpiādēs pa kādam mūsējam piedalās, un ir arī labi rezultāti, jo, protams, ir bērni, kuriem ar motivāciju viss ir kārtībā. Tomēr kopumā to redzu kā problēmu, – uzsver vadītājs.
Ar žetonu vakaru nogaida
– Nevar saprast, kādi būs regulējumi, parasti jau februāra otrajā pusē žetonu vakars mūsu skolā ir bijis, – vēsta Didzis Baunis. – Pagājušajā gadā svinīgais nenotika, žetoni bija pasūtīti, absolventiem pie tērpa žetonu piespraudām izlaidumā. Šobrīd mazliet nogaidām, varbūt martā sarīkojumu klātienē organizēt varēs. Nenoliedzami, šis ir ļoti nozīmīgs notikums mūsu skolas topošajiem absolventiem.
Par sapratni, iejūtību skolēnu vidū
Saistībā ar gada uzdevumiem skolas kolektīvs pastiprināti strādā pie labjūtības. – Tagad ir tāds moderns vārds, un tas nozīmē, ka mums ir vairākas programmas, lai veicinātu skolēnu savstarpējo sapratni, iejūtību, lai skolēnu starpā mazinātu mobingu, – komentē iestādes vadītājs. – Pusaudžu motivācijas programma MOT skolā turpinās jau vairākus gadus, ir arī portāls neklusē.lv, kurā, ja skolēns jūtas slikti, ja kāds dara viņam pāri, par to uzreiz būtu jāstāsta. Tā tomēr nereti gadās, ka klasē kāds skolēns izvēlas sev otru par upuri un apceļ. Tā bijis visos laikos, un psihologi šo fenomenu ir izpētījuši, tās ir smalkas lietas, pie kurām jāstrādā, jāmēģina tikt ar problēmu galā. Izejot no skolas lielajā dzīvē, notiek līdzīgi, tāpēc mums jāmāca bērni to pārvarēt.
Pozitīvās uzslavas palīdz vairāk
Cesvaines vidusskolas skolotāji cenšas e-klasē rakstīt audzēkņu pozitīvos sasniegumus un uzslavas. Semestri noslēdzot, pozitīvo uzslavu bija ievērojami vairāk nekā negatīvo piezīmju. Pirms gadiem pieciem esot bijis pilnīgi otrādi – uz vienu pozitīvu atzinumu bija piecas negatīvas piebildes. – Katrā klasē vienam bērnam ar vislielāko pozitīvo uzslavu skaitu izsniedzām pateicības rakstu. Redzam, ka tas darbojas. Sevišķi mazākajās klasēs bērni priecājas un cenšas saņemties, uzslavas viņus motivē, – vērtē administrācijas pārstāvis. – Pusaudžu vecumā varbūt to tik spilgti neredz, bet tikai sodot un barot labo un pozitīvo rezultātu panākt nevar.
Sakārto optiskos tīklus
Vaicāts, vai direktors domā par jauno mācību gadu, kā piesaistīs audzēkņus, Didzis Baunis atklāj: – Tas, ko plānojam šai ziņā izdarīt, notiek jau šajā pusgadā. Pa visu skolu šobrīd tiek vilkti mazie optiskie kabeļi, un lielais kabelis tika pievilkts pagājušā gada pavasarī. Nākamais posms – saliksim pietiekami jaudīgas antenas bezvadu tīkliem, un tad jebkurā klasē būs iespēja strādāt elektroniskajā vidē. Cesvaines vidusskolā situācija ir tāda, ka datorklase ir tik ļoti noslogota, ka tajā netiek vairs iekšā. To izbaudīju pats, kad ar saviem 8. klases skolēniem paliku aiz durvīm. Esmu sagatavojis digitālo materiālu, ko parādīt, turklāt viena daļa bērnu šādā formā jauno vielu uztver daudz labāk, bet pie interneta netikām. Kad tīkls tiks sakārtots, varēsim to darīt jebkurā klasē. Ceram arī uz ministrijas solītajiem datoriem, ka tiešām būs tā, ka visu klasi varēsim nodrošināt ar planšetēm vai datoriem. Mobilie telefoni jēgpilnam mācību procesam tomēr ir par mazu. Šis projekts jau ir ar bārdu, plašsaziņas līdzekļos tiek uzsvērts – katram bērnam būs savs dators, bet realitātē nezinu, kad šie rīki līdz mums nonāks. Pirmajā iepirkumā attālinātam darbam ģimenēm, kur tā nebija, saņēmām 20 datoru. Tagad gaidām pārējos. Mums ir 270 skolēnu, tik datoru vai planšetu arī ir nepieciešams.
Skolotāji ir uz izdegšanas robežas
Saistībā ar kovidu un hibrīdformām mācību darbā skolotāji jūtas ļoti pārslogoti. – Puse no mūsējiem pavasarī būs pārdeguši. Izglītības nodaļas darbinieki organizē supervīzijas, un skolotāji, kuri vēlas, var pieteikties, – atklāj skolas vadītājs. – Protams, katram pašam par sevi ir jādomā, kaut reizēm cilvēks pat nesaprot, kurā stadijā jau atrodas. Arī es esmu tuvu nervu sabrukumam, jo mums ir jaunās vietnes, jaunas grāmatvedības sistēmas, budžets tiek plānots elektroniski, kas man patīk, bet lietvedības sistēmas vispirms ir jāapgūst, un tas rada nenormālu pārslodzi. Runāju ar Madonas pilsētas vidusskolas direktori Inesi Strodi, informācija par skolu ir jāievada 22 digitālajās vietnēs. Mūsu kā izglītības iestādes darbu regulē vairāk nekā 40 dažādi normatīvie akti, un ir vesela saime kontrolējošo institūciju. Gaidu, kad valdība to sapratīs un skolām mazinās normatīvo slodzi, ko šobrīd knapi spējam vairs vilkt.
25.01.2022.