Plašāku viļņošanos sabiedrībā nesen izraisīja Skrīveru puses deputāta ideja mainīt latviešu ražīgākā rakstnieka Andreja Upīša vārdā nodēvētās vietējās skolas, bibliotēkas un ielas nosaukumu.
Rakstnieks esot bijis pārāk saistīts ar padomju režīmu. Tikmēr Rīgā Andreja Upīša iela no kartes pazuda jau pirms vairākiem gadu desmitiem, tāpat kā Upīša „Zaļā zeme" no obligātās literatūras saraksta…
Vai autora personība un politiskie uzskati no viņa atstātā literārā mantojuma ir nodalāmi, vai tie met neglābjamu ēnu uz daiļradi? – par to jau tuvā nākotnē vēlas izteikties literatūrzinātnieki plašā konferencē. Tikmēr, apciemojot Skrīverus, sastopos ar mierpilnu dažādību augu valstībā, ziemas klusumu un dabas harmoniju turienes dendrārijā.
Svešzemju koku stādījumi
Šosejas Rīga-Daugavpils malā visos gadalaikos vērts apskatīt Skrīveru svešzemju koku stādījumus, bet ceļa otrā pusē starp šoseju un Daugavu – Skrīveru dendroloģisko parku. Tie ir unikāli Eiropas nozīmes meža vēstures objekti, kuru veidošana uzsākta 1891. gadā. Parka stādījumu plānu izstrādājis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Siverss (1857-1919). Skrīveru dendroloģiskais parks kopā ar svešzemju koku stādījumiem aizņem 392 ha, tajā ir apmēram 300 koku un krūmu sugas, kas saglabājušās no 679 sugām, kuras te augušas pirms Pirmā pasaules kara. Trīsdesmit no tām ir ievērojami retumi Eiropas mērogā. Kopš 1977. gada 16,7 ha lielais Skrīveru dendrārijs ir aizsargājams dabas objekts. Parku vērts apmeklēt jebkurā gadalaikā, jo pat ziemā te ir augi, kas mēdz uzziedēt. Cukura kļava, Alpu atragēne, sirdsveida un plēkšņveida kārijas, Amerikas lazda, snuķaugļu lazda, Virdžīnijas burvju lazda, Korejas ciedru priedes, Veimuta un Benksa priedes, katsura, stafileja, Amerikas sudrabkļava, Japānas lapegle – jau nosaukumi vien vilināt vilina augus atrast un apskatīt.
Radošā darbnīca „RaDaDa"
Pēc pusdienām „Klidziņā" ar skaisto skatu uz Daugavas ieleju vērts Skrīveros uzmeklēt radošo darbnīcu „RaDaDa". Pirms pieciem gadiem, atnākot no Rīgas kopā ar ģimeni, dzimtajā pusē to izveidoja Monta Nāburga. Monta veido zīmējumus un sietspiedes tehnikā tos drukā uz apģērbiem. Pandēmijas laikā rīko arī tiešsaistes tirdziņus sociālajos tīklos. Viņas darbnīcā var aplūkot un iegādāties daudzu citu vietējo mājražotāju un amatnieku darbus.
Iekārtota senā ugunsdzēsēju depo, mājīgā darbnīca piesaista apmeklētājus ar savu radošumu. Uzņēmuma īpašniece labprāt uzņem ciemiņus, lai parādītu un pastāstītu, kur rokas sietspiedes tehnikā top viņas radītās oriģinālās apdrukas uz apģērbiem visai ģimenei.
„RaDaDa" dizains izceļas ar košām, arī klasiskām krāsām un apdrukām, izceļot latviešiem aktuālas tēmas. Katram zīmējumam vai ornamentam ir sava nozīme, kas simbolizē dabu, cilvēkus un kultūru. Šobrīd zīmola atpazīstamākais dizains ir „Tautumeita", kas simbolizē latviešu skaistumu un cēlumu. Populārais zīmējums rotā gan kleitas, gan krekliņus un džemperus. Nesen darbnīcā atvesta jauna izšūšanas iekārta, kas iegādāta ar projekta LEADER atbalstu. Uzņēmumā apģērbiem rokdarbnieces nu varēs veidot arī izšuvumus, vēl tikai jāiemācās ar jauno iekārtu rīkoties.
Viens no jaunākajiem un ziemā aktuālākajiem darbnīcas darinājumiem ir cepure ar uzrakstu „Visi mājās".
– Manos darbos reizēm ienāk arī humors, šķiet, cilvēks nevar visu laiku būt nopietns. Patlaban situācija ir tāda, kāda ir, šis visā pasaulē ir pārmaiņu laiks, bet mazliet par to var arī pasmaidīt, – nosaka Monta.
Skrīveros strādā darbīgi ļaudis
Uzņēmumā eksponēti ne vien darbnīcā tapušie apģērbi, bet arī citos Skrīveru uzņēmumos darinātas lietas: „Skrīveru galdniecības" svečturi, Skrīveru Pārtikas kombināta saldumi, zemnieku saimniecības „Ragāres" tējas un garšvielas, ražotnes „Manas Garšas" garšvielas, „Paradīzes lavandas" ražojumi, skrīverietes Ilzes Girgensones darinātās bižutērijas rotas, koka galda spēles, uzņēmuma „MO Dizains" dāvanas no koka un citas lietas.
– Es ļoti lepojos, ka Skrīveros ir tik daudz uzņēmēju. Tad kāpēc to neparādīt plašāk? Vairākiem kopā nākot, ir spēks, un man liekas dabiski pulcināt ap sevi cilvēkus, kuri darbojas un cits citu papildina. Cilvēks viens pats neizaug, arī uzņēmējam ir svarīgi mācīties vienam no otra, un ir forši, ja ir kāds, kuram vari paprasīt padomu. Es daudz uzzinu no citiem uzņēmējiem, mēs viens otram iesakām, palīdzam, un man nav žēl pastāstīt savu pieredzi, – atzīst uzņēmēja.
Pieredze kā izaugsmes skola
Uzņēmums „RaDaDa" pēc piecu gadu darba ir izaudzis par Latvijā zināmu apģērbu ražotni. – Man patīk tas, ko daru, patīk jaunrades process, un motivē arī novērtējums, ka cilvēkus piesaista mūsu darinājumi, – neslēpj uzņēmēja. – Šajos gados esmu daudz iemācījusies, tā bijusi īsta dzīves skola. Mācījos veidot uzņēmējdarbību, būt darba devēja un veidot attiecības. Uzskatu, ka neviens nav pārāks par otru – tas palīdz būt saskaņā ar apkārtējiem.
Uzņēmumā „RaDaDa" bez īpašnieces strādā vēl trīs darbinieces. Šūšanas darbnīca bija Aizkrauklē, taču tagad tā darbojas Skrīveros.
Lepojas ar dzīvesvietu novadā
„RaDaDa" vārds jau izskanējis visā Latvijā, un cilvēki nereti domā, ka darbnīca atrodas Rīgā – daudziem šķiet, ka viss pamanāmais norit tikai galvaspilsētā.
– Cenšos uzsvērt, ka esam no lauku novada, un ar to lepojamies, nesot šo ziņu tālāk, – nosaka Monta Nāburga. – Uzņēmums iesaistās pasākumos, kas veicina atpazīstamību, piemēram zīmola „RaDaDa" apģērbus savās reklāmās izmantoja uzņēmumi „Neste" un „Omniva".
– Par attīstību jādomā nemitīgi, – aizdomājas uzņēmēja. – Jārūpējas, lai celtu izstrādājumu kvalitāti un izpildes ātrumu. Tāpat jāiet līdzi laikam, jāseko jaunumiem modē gan krāsu, gan piegriezuma ziņā.
Par sabiedrības veselību un dažādo vīrusu nesto viļņošanos uzņēmēja dzīvesgudri nosaka: – Mēs nevaram ietekmēt to, kas notiek, bet varam saglabāt iekšēju mieru. Un priecāties par to, kas mums ir – veseli bērni un dzīvespriecīgi tuvinieki.
19.01.2022.