6. janvārī, Zvaigznes dienā, ir dzimis pirmais latviešu bruņoto vienību –
Latvijas zemessardzes – komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks.
Oskars
Kalpaks bija pirmais Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku
komandieris, kas šo amatu ieņēma no 1918. gada 31. decembra līdz 1919.
gada 6. martam, kad krita pārskatīšanās dēļ izraisītā sadursmē ar
sabiedroto vācu Dzelzs divīzijas bataljonu pie „Airītēm" netālu no
Skrundas.
Ar atceres pasākumiem Rīgā, Kandavā un Rudbāržos aizsardzības nozares vadība godināja Latvijas Nacionālā karaspēka komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku. Tāpat šogad pulkveža Oskara Kalpaka 140. dzimšanas dienā Madonas novada Indrānu pagasta Visagala kapos notika piemiņas brīdis, kurā Zemessardzes 26. kājnieku bataljona komandieris majors Vladimirs Bistrovs un štāba virsseržants Māris Ezeriņš, kā arī Kalpaka fonda pārstāve Edīte Zaube, Madonas novada pašvaldības pārstāvji un Lubānas apvienības pārvaldes pārstāves Kalpaka piemiņai aizdedza svecīti un pie pieminekļa nolika ziedus.
Pulkvedis Oskars Kalpaks ir nozīmīga personība mūsu valstij, vēsturei.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora norāda: – Tie cilvēki, kas savu dzīvi un darbu ir veltījuši mūsu valsts esamībai, īpaši 1918. un 1919. gadā, ir pelnījuši cieņu un pagodinājumu. No idejas dzima realitāte. Ļoti nozīmīga ir tā varonība, par ko mēs šodien sakām, ka pulkvedis ir varonis, jo viņš bija viens no nedaudzajiem, kas noticēja idejai par brīvu un neatkarīgu Latviju, par savu valsti. Atskatoties vēsturē, kad valdības Aizsardzības ministrija aicināja pieteikties jaunizveidotās valsts aizsardzības spēkos, – nebija daudz gribētāju. Kad Latvijas valdība 1919. gada janvāra sākumā atkāpās no Rīgas, to pavadīja 250 karavīru. Tā ir tā varonība – noticēt neiespējamajam, ņemot vērā, ka tajā laikā Latvijā atradās vācu karaspēks, tāpat baltvācieši, kas nebija ieinteresēti mūsu valsts izveidē. Tas ir neticams stāsts – noticēt, ar savu varonību, attieksmi, ticību aizraut citus, ar karavīra, virsnieka prasmi veiksmīgi vadīt tos mazos spēkus. Viņš pārliecināja citus, neticīgos, ka arī ar maziem spēkiem var gūt panākumus. Ir jātic saviem ideāliem. Mums ir jābūt lepniem gan par pagātnes notikumiem, gan šobrīd.
– Lai arī šobrīd nav kara, tomēr mums jātic saviem ideāliem, valsts un tautas ideāliem, un tie ir jāsargā. Gan 6. janvāris, gan liktenīgais 6. marts, kad pulkvedis gāja bojā, mums ir ļoti nozīmīgi datumi. Mūsu varoņi audzina mūs, tāpēc šie pasākumi ir nozīmīgi, jo atgādina par vērtībām. Tas ir kā paraugs, mācība, kur tiekties un saprast, ka neviena tauta savu brīvību nav ieguvusi un nosargājusi bez asinīm. Par savām vērtībām ir jāpastāv. Mēs vienmēr esam vienoti kritiskajos brīžos. Mēs esam pietiekami atbildīgi par tām vērtībām, kas ir svarīgas Latvijā, – teica Zigfrīds Gora.
Katru gadu atceres pasākumā piedalās arī zemessargi, atdodot godu mūsu valsts varonim.
– Es un Ošupes pagasta iedzīvotāji ir lepni par to, ka mums līdzās ir tik skaista un sakopta vieta kā „Liepsalas". Šīs ir dzimtās mājas mūsu Latvijas zemessardzes vienību pirmajam komandierim Oskaram Kalpakam. Es varu būt īpaši lepns, jo arī mans uzvārds ir ierakstīts Kalpaka dzimtas kokā. Oskara mātes pirmslaulības uzvārds bija Ķevere. Pateicoties savu vecāku atbalstam un audzināšanai, esmu bijis un būšu savas valsts un novada patriots. Jau no mazotnes piedalījos militārajās vasaras nometnēs „Liepsalās", kā arī neskaitāmas reizes esmu palīdzējis labiekārtot šo vietu. Šobrīd, būdams aktīvs Zemessardzes 26. kājnieku bataljona zemessargs, regulāri piedalos un atbalstu Jaunsardzes rīkotos pasākumus „Liepsalās" un skolās. Šogad, svinot Oskara Kalpaka 140. dzimšanas dienu, vēlētos ikvienam novēlēt rast sevī drosmi un dzimtenes mīlestību, kāda tā bija Oskaram Kalpakam. Gods kalpot Latvijai! – uzsver Linards Ķeveris, Zemessardzes 26. kājnieku bataljona zemessargs.
– Šajā laikā, kad mūsu karavīri stāv sardzē uz Latvijas robežas, mēs 6. janvārī pieminējām mūsu novada dižo cilvēku viņa 140. gadadienā. Piemiņas vietā nākam un nāksim pēc stiprinājuma, lūgsim par karavīru, kurš ar savu atstāto Gara spēku turpina iedvesmot mūs, bet īpaši mūsu karavīrus. Oskara Kalpaka dzimtas mājās „Liepsalās" katru pavasari no jauna kuplo liepas un ozoli. Kopš 1998. gada 18. septembra mastā lepni plīvo Latvijas valsts karogs. Šai pagalmā iegriežas cilvēki no visas Latvijas. Mums jātur Tīrs pagalms, Gaišs un Tīrs ceļš, kas ved uz mājām, kur pirms 140 gadiem uzausa spoža jo spoža Zvaigzne.
2022. gads ir īpašā zīmē, jo šajā gadā mēs godināsim vēl vienu karavīru no Aiviekstes krasta, no Ļaudonas – Andreju Eglīti viņa 110. gadadienā. Andrejs Eglītis savās kara ziņotāja gaitās ir izstaigājis Otrā pasaules kara ceļus, un viņa rakstītais aicinājums karavīriem zīmīgi un aktuāli skan: „Liec zobenu zem galvas/ Un dziļi neiemiedz,/ Tavs gods un tēvu zeme/ Tev acis aizvērt liedz", – pauž Edīte Zaube, Oskara Kalpaka piemiņas fonda valdes locekle. – 6. janvārī tradicionāli Visagalā Kalpaka atcerei tika nolikti ziedi, piemiņai aizdegtas svecītes. Pasākumā piedalījās pārstāvji no Zemessardzes 26. kājnieku bataljona vadošā sastāva (V. Bistrovs, M. Ezeriņš), Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieki Z. Gora un A. Šķēls, tāpat Kalpaka atceres pasākumu un konkursa atbalstītāji – I. Kraukle no Lubānas tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra, Lubānas vidusskolas direktore, Madonas novada domes deputāte I. Peilāne. Tāpat kā daudzi citi šajā mirklī savās domās un pārliecībā vienoti bija arī šā gada Kalpaka atceres pasākuma „Kalpaka kauss 2022" konkursu organizētāji: Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāvji – L. Zepa, Z. Grīnvalde, N. Seļma, vēstures skolotāja J. Liepiņa, A. Tropa (MVĢ), D. Vēze (J. Simsona Madonas mākslas skola), Jaunsardzes 3. novada vadītājs A. Savickis, Sarkanā Krusta Madonas nodaļas vadītāja V. Vilšķērste un LSK Madonas komitejas izpilddirektore I. Ramane, vēl daudzi citi. Fonda vārdā esam uzrunājuši
A. Eglīša Ļaudonas vidusskolas literatūras skolotāju S. Sīli un direktoru G. Lazdu, lai Kalpakam veltītajā konkursā iekļautu jautājumus arī par Andreju Eglīti, jo 1998. gada pirmajos Karoga svētkos Andrejs Eglītis bija viens no Karoga svētku goda viesiem Kalpaka „Liepsalās" un uzrunāja klātesošos.
Plānotie neklātienes konkursi ietvers arī filmēšanas momentus, ko fonda pārstāvji plāno paveikt ar režisores I. Kraukles, skolotājas A. Tropas un E. Zaubes, un Ģenerāļu kluba atbalstu. Filmiņa būs redzama 6. martā noslēguma pasākumā Ļaudonā un ikgadējos Karoga svētkos „Liepsalās" – šā gada septembra otrajā nedēļā.
Jau janvāra beigās skolas saņems nolikumu 2022. gada „Kalpaka kausam". 6. martā kā vienmēr notiks noslēguma pasākumi – Visagala kapsētā pie pulkveža atdusas vietas un NBS orķestra koncerts, kā arī „Kalpaka kausa 2022" konkursu uzvarētāju apbalvošana Ļaudonas kultūras namā. Plašāka informācija sekos.
11.01.2022.