Laikam ejot, rodas pārliecība par Imanta Pulksteņa videoarhīvā esošo videomateriālu neatkārtojamību, savā ziņā unikālo Trešās atmodas notikumu fiksāciju vēl pirms digitālā un interneta ēras perioda.
Pateicoties fondu atbalstam, turpinās ilgi lolotais sapnis – digitalizēt un sabiedriskot vēsturiskos videomateriālus, kas atspoguļo nozīmīgu sabiedrības attīstības laiku.
Sākumā – tehniski vājākais posms
Pagājušajā gadā tika digitalizēti vecākie šī arhīva VHS videoieraksti, laika posmā no 1991. līdz 1995. gadam. Darbs tiek turpināts, apraksti un kvalitāte tiek uzlabota. Kopumā arhīvā safilmēti un glabājas videomateriāli astoņos formātos (VHS; S-VHS; Video 8; HI 8; Digital 8; Mini DV; DV CAM; Beta CAM un DVD), sākot no 1991. gada līdz pat 2004. gadam, ar kopējo hronometrāžu aptuveni 1800 stundu. Arhīvs ģeogrāfiski aptver ne tikai Madonu un bijušā Madonas rajona pagastus, pilsētas, bet arī blakusrajonu notikumus. Fiksēti kultūras un muzikālie pasākumi, muzeja izstādes, plenēri, meistarklases. Ir videomateriāli, kuri filmēti Rīgā un Latvijas vēsturiskajos novados. Projekta pirmajā posmā tika digitalizēti vecie, apdraudētie VHS videoieraksti no 1991. līdz 1995. gadam un Beta Cam ieraksti, kuros fiksēti festivāla „Sinepes un Medus" koncerti un raidījumi. Nesen festivāla videoarhīva ieraksti tika izmantoti Uģa Oltes un Gustava Terzena veidotajā LTV1 raidījumā „Te!", saņēmu pateicību par bagātīgā videomateriāla glabāšanu.
Projekta otrais posms
Šobrīd noslēdzies projekta otrais posms, interneta vietnē YouTube sabiedriskai apskatei ievietoti vairāk nekā 457 videofaili.
Lai kvalitatīvi veiktu arhīva digitalizāciju, bija nepieciešams iegādāties videotehniku – jaudīgu datoru ar attiecīgu videokarti. Tika iegādāts lokālais serveris QNAP-HDDX4, digitalizēšanas vietā ierīkots Fire Wire ar nepieciešamajiem savienojumiem, monitoriem, atskaņošanas magnetofoniem un sinhronizācijas pulti. Lai nenotiktu elektrības pārrāvuma iespējamās problēmas, tika iegādāts UPS. Iepirkām apjomīgu un drošu cieto disku HDD ar kopējo apjomu 24 TB. Jāpiebilst, ka katra digitalizētā video stunda un fails PAL formātā aizņem lielu atmiņu, kas tiek spogulēta serverī QNAP. Tehniskās lietas pamatā atrisinājām pagājušajā gadā, tomēr turpinājumā bija vajadzīgas konsultācijas no datorspeciālistiem, ko neliedza Edgars Veips, Intars Lauva, pieredzējis videotehniķis no Lielvārdes Didzis Pučs, projektu vadītāja Linda Miščenkova un skaņu inženieris Māris Lācis. Arhivēšanas izpratnei palīdzēja iepriekšējās sarunas ar Latvijas Kultūras akadēmijas pedagogiem Valdi Eglīti, Jāni Puķīti un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktori Daci Bušanti. Programmas Premjer apguvi veicināja pieredzējušais videomontāžas speciālists Haralds Grīnvalds.
Lai analogais kasetes signāls kļūtu digitāls, tas tiek laists caur iekārtām un datorā tiek saglabāts .avi formātā. Vienas 3 stundu garas VHS kasetes digitalizācija, kurā ir apmēram 20-30 notikumu, prasa apmēram 6 stundu klātbūtni reālajā laikā. Exel programmā tiek aprakstīta paplašināta un konstanta informācija secībā: gads, mēnesis, datums, pilsēta, pagasts vai vieta, satura informācija, personāži, ieraksta formāts, komentāri, dažiem failiem – izejmateriāla kasetes nosaukums. Gala rezultātā no HDD augšupielādētie faili tiek ievietoti serverī. Paralēli Exel programmā tiek veidots videoarhīva apraksts – ceļvedis ar visu piefiksēto un iepriekš aprakstīto informāciju. YouTube platforma izrādījās piemērotākais veids, lai materiāli tiktu publiskoti. Sekoja videoklipu augšuplāde, tas projekta īstenotājam prasa dubultu laiku, taču tika atrasts veids (optiskais kabelis), lai paātrinātu procesu.
Neveiksmes tiek atrisinātas
Saskāros arī ar neveiksmēm. Darba procesā Praulienas pagasta „Ceļmalās" tika pārtraukta elektrības padeve, un tas radīja papildu rūpes. Pateicoties papildierīcei UPS, faili saglabājās, taču tika tērēts laiks problēmas novēršanai. Ekspluatācijas laikā nosvila Seagate HDD barošanas bloks, taču, par laimi, divu mēnešu ieguldītais darbs ar apmēram 400 failiem tika saglābts. Problēmas risināšanai tika piesaistīti speciālisti, lai atsāktu failu augšuplādi YouTube kanālā.
Jāsaka, ka labākais šajā procesā atrisinājās decembrī, kad saņēmu ieteikumu un konsultāciju no datorspeciālista Edgara Veipa. Uzinstalējām un turpmāk izmantoju programmatūru AnyDesk, kas ļauj attālināti no mājām pieslēgties optiskā kabeļa datoram un pievienotajam HDD 8TB. Bez citu cilvēku iesaistes šādi – attālināti – varu pievienot videoarhīva failus augšuplādei YouTube kanālam. Ražība un laika patēriņš līdz ar to ir ievērojami progresējis. Sabiedrībai un ikvienam planētas lietotājam ir nodrošināta videomateriālu skatīšanās iespēja, apmeklējot YouTube kanāla saiti „Imanta Pulksteņa arhīvs". Ērtības labad YouTube kanālā ir jālieto TEGi, kas ļauj lietotājiem vienkāršāk atrast videosižetus pēc izveidotajiem play sarakstiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir notikusi kvantitatīva izaugsme arhīva apmeklētāju
vidū – arhīvs YouTube kanālā gada laikā (līdz 2021. gada 15. decembrim) apmeklēts 5,9 tūkstošus reižu. Kopumā arhīvā skatītas 121,2 tūkstoši stundu, reģistrēti 490 abonementi no 8 valstīm.
Nedaudz par meistarību
Imanta Pulksteņa videoieraksti tapuši pirms apmēram 30 gadiem, veicot tos ar Japānā ražotām amatieru plecu videokamerām Panasonic un National bez statīva pielietojuma. Sākot ar 1995. gadu un turpmāk, ieraksti pārsvarā veikti ar profesionālu, paša iegādātu videostatīvu Tripod Manfrotti. Kvalitatīvāku izejmateriālu nepārprotami veicināja videooperatoru kursu apmeklējums Latvijas Televīzijā, ko deviņdesmitajos gados vadīja skolotājs Ansis Epners un Kalvis Zalcmanis, atsevišķās nodarbībās un lekcijās pieaicinot LTV profesionāļus. Videooperatora darbu nenoliedzami veicināja LTS (Latgales Televīzijas Sabiedrība, kas pastāvēja no 1991. līdz 2000. gadam) kolektīva draudzīgā attieksme un ikmēneša kursi, konsultācijas un meistarklases. Strādājot par korespondenti LTS, lielu intelektuālu ieguldījumu un žurnālista talantu videoierakstu veidošanā sniegusi žurnāliste Inese Elsiņa (dzimusi Andersone). Labvēlīgu apstākļu sakritība šobrīd ļauj veikt visus arhivēšanas darbus, atmiņā atsaukt dažādus notikumus, vēsturiskās lappuses, baudīt, iepazīt, cauri gadu desmitiem nest un veldzēties atmiņās.
Liecības un atmiņas ir vērtīgas
Cilvēkiem ir un būs interesanti apskatīt pārmaiņu laiku – deviņdesmitos gadus, vēsturiskos notikumus – savos datoros un mobilajos telefonos. Videokasetes mūžs ir īss, priecājos, ka tās vēl nav sadrupušas. Daļu no visa esam paspējuši pārkopēt un digitalizēt, darbs turpinās ik mēnesi, nedēļu un dienu. Ja rodas kādi ieteikumi, labojumi vai papildinājumi arhīva uzlabošanai, ar prieku tos pieņemšu. Videoarhīva digitalizēšana tiek veikta iespējami kvalitatīvi, ētiski, likumīgi, un tā būs noderīga nākamajām paaudzēm. Arhīvā var redzēt mūsu valsts veidošanos, atdzimšanu, Rīgā izdoto likumu darbību un to rezultātu lauku reģionos. Digitalizācijas procesa gaitā apjautu, ka darbs vēl būs trim četriem gadiem. Ir paveikti nozīmīgi priekšdarbi, atrasta darba vieta, tai atvēlēta māja Praulienas pagasta „Ceļmalās", kur nodrošināts viss digitalizācijai nepieciešamais, tostarp arī sadzīviskie apstākļi – siltums, ūdens, elektrība un interneta pieslēgums. Ir sakomplektēta digitalizēšanas aparatūra, izveidots arhīva pārskats un apraksti. Ir sistēma, kas ļauj turpināt strādāt pie pārmaiņu laika digitalizēšanas un vēsturisko video glābšanas no laika zoba. Beidzoties pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem, īstenosim paredzēto prezentāciju Madonas novada bibliotēkā, bukleta makets jau gatavs. Jaunajā gadā video arhivēšana un publiskošana YouTube kanālā turpināsies.
– Cilvēku atmiņa ir īsa, aprakstiet katru fotogrāfiju, katru videokaseti, katru failu, jo pēc 10 gadiem mēs neatcerēsimies, kad un kas tur īsti bija, – savulaik padomu sniedza foto, video entuziasts, LTF Madonas nodaļas un Madonas rajona izpildkomitejas expriekšsēdētājs Žanis Bezmers.
IMANTS PULKSTENIS,
projekta „Pārmaiņu laika digitalizācija" vadītājs
5.01.2022.