Par bibliotēku nozari kopumā Madonas novadā rūpi tur Madonas novada bibliotēka, kas ir reģiona galvenā bibliotēka. Šis statuss iestādei nav tāpat vien, tas iegūts akreditācijā, izvērtējot kolektīva kapacitāti un varēšanu.
– Prieks, ka Latvijā bibliotēku nozare ir sakārtota, un par to paldies kādreizējam Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājam Jānim Turlajam, kurš to paveica perfekti un tagad ir pelnītā atpūtā, – iesākot sarunu ar "Staru", atzīst Madonas novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte. – Viss ir saprotams, pārredzams, un šajos laikos varam runāt tikai par bibliotēku nozares nozīmīguma pieaugumu.
Bibliotēkas skars reorganizācija
Vaicāta, kā skaidrot to, ka bibliotēku tīklā tomēr iecerētas pārmaiņas, Imelda Saulīte komentē: – Šobrīd mainās visa pasaule, mainās Latvija, mainās viss. Tā ir aksioma. Zinām, ka mūsu valstī cilvēku skaits būtiski samazinājies, un tas nes pārmaiņas pilnīgi visās sfērās, bibliotēku nozare nav izņēmums. Pēc pašvaldību vēlēšanām vienā kopīgā Madonas novadā apvienojušies četri bijušie novadi, un mums jāmācās strādāt kā vienā vienumā. Darboties, rīkoties kopīgā sazobē mūsu iedzīvotāju labā. Bibliotēkas metodiskā ziņā bijušas saziņā vienmēr, bet tagad klāt nācis finanšu jautājums.
Lēmuma nav, tas tiek gatavots
Ierunājoties konkrētāk par pārmaiņām, novada bibliotēkas vadītāja skaidro: – Mēs katrs lietas uztveram citādāk, tomēr saprotam, ka pārmaiņas ir neizbēgamas un arī nepieciešamas. Līdzko tas skar mūs katru, tā, protams, ieslēdzas aizsardzības mehānisms. Viss bibliotēku nozarē novada perspektīvā jāskata kopumā, jo nav vairs ne Ērgļu, ne Cesvaines, ne Lubānas novada pašvaldību, esam vienotā pašvaldībā. Šobrīd tiek runāts par nepieciešamajām izmaiņām Madonas novada pašvaldību bibliotēku tīklā. Pamatdoma ir reorganizēt pagastos bibliotēkas tur, kur ir divas un trīs bibliotēkas, kā tas ir, piemēram, Aronas pagastā. Novada pagastos, kur ir vairāk par vienu bibliotēku, ir doma optimizēt bibliotēku darbu. Uzsveru, ka tas šobrīd ir nodoms, lēmums nav pieņemts, jo bija un vēl būs sarunas pašvaldībā par noteicošajiem apstākļiem.
Izmaiņas normatīvajos aktos
Būtiski, ka 7. decembrī Latvijas Bibliotēku padomes sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informēja par plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos. Tiek noteikts, ka klientu apkalpošanas centriem pakalpojumu pieejamības uzlabošanai jāparedz nodrošināt klātienes apkalpošanu katrā pagastā. – Līdz šim tas tā nebija, – komentē Imelda Saulīte. – Izmaiņas paredz, ka prasībai jāizmanto esošie klientu apkalpošanas centri un pašvaldību bibliotēku tīkls. Tas ir svarīgs nosacījums, lai vēlreiz pārskatītu šo jautājumu, ņemot vērā, ka izmaiņas notiks normatīvajos aktos un šīs izmaiņas stāsies spēkā nākamajā gadā. Bibliotēku funkcionalitāte paplašināsies ar klientu apkalpošanas centru funkcijām. Tas ir ļoti būtiski.
Iecerētais reorganizācijas gaitā
Lai gan jaunā nianse ir svarīga, tā nez vai mainīs iecerētās pārmaiņas, tāpēc novada bibliotēkas direktorei lūdzu nosaukt tās bibliotēkas, kuras var skart reorganizācija.
– Gribu uzsvērt, ka runa nav par bibliotēku slēgšanu, bet tiešām reorganizāciju. Latvijas Bibliotēku padome neiebilst Madonas novada pašvaldības iecerei reorganizēt Kusas bibliotēku, Viesienas bibliotēku un Aronas bibliotēku par Aronas pagasta bibliotēku. Tad bibliotēku reģistrā būtu šī viena bibliotēka, bet pakalpojumu sniegšanas vietas tiktu saglabātas arī pārējās abās vietās. Bibliotēku padome neiebilst arī pret ieceri reorganizēt Stalīdzānu bibliotēku par Barkavas pagasta bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas vietu Stalīdzānos, tāpat Dzelzavas pagasta otrās bibliotēkas reorganizāciju par Dzelzavas pagasta bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas vietu Aizpurvē. Pakalpojumi tiks saglabāti, iespējams, ierobežotākā laika periodā, jo šīs bibliotēkas nebūs kā patstāvīgas bibliotēkas, bet pakalpojumi būs pieejami. Tāpat padome neiebilst iecerei Sāvienas bibliotēku reorganizēt par Ļaudonas bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas vietu Sāvienā, Saikavas bibliotēku par Praulienas pagasta bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas vietu Saikavā, Biksēres bibliotēku un Sarkaņu bibliotēku pārveidot par Sarkaņu pagasta bibliotēku Biksērē ar pakalpojumu sniegšanas vietu Sarkaņos. Liezēres pagastā pakalpojumi tiks nodrošināti Liezēres pagasta bibliotēkā ar pakalpojumu sniegšanas vietu Ozolos. Vienīgā vieta, kur pārmaiņas varētu būt radikālākas, ir Mēdzūlas bibliotēka, kas atrodas Kalnakrogā. Tur strādā spilgta personālija – bibliotekāre Indra Goba, kas perfekti pārzina savus cilvēkus, pienes viņiem grāmatas, nodrošina ar bibliotēkas informāciju ikvienu, kurš tuvākajā apkārtnē dzīvo. Liezēres pagasta situācija ir tāda, ka bibliotēku pakalpojumi šobrīd tiek nodrošināti trīs vietās, iecere ir par divām vietām – Mēdzūlas bibliotēka netiks atjaunota, bibliotēku reģistrā tā nebūs, un arī kā pakalpojumu sniegšanas vieta tā nedarbosies, bet bibliotēkas pakalpojumi tiks piedāvāti Liezēres bibliotēkā un Ozolos. Pakalpojumu pieejamība līdz ar to pagastā saglabāsies.
Imelda Saulīte akcentē, ka lēmuma pagaidām nav, runa ir par kopīgu plānošanu, vienotu redzējumu, pret ko Bibliotēku padome nav iebildusi.
Vai darbavietas tiks samazinātas?
Uz jautājumu, vai ir doma samazināt arī darbavietu skaitu, reģiona galvenās bibliotēkas vadītāja atbild: – Tāda doma bija, bet saistībā ar klientu apkalpošanas centru funkcijām, kas valstiski ar normatīvajiem aktiem tiks paredzētas pašvaldību bibliotēkām, par šo jautājumu vēl runāsim. Nākamajā gadā tiks pārskatīta kultūras nozare kopumā, kur bibliotēkas ir tikai viena sadaļa no visa. Mēs strādājam novada cilvēkiem, lēmējvaras pienākums ir, lai varam to darīt ar pilnu atdevi, motivāciju un labiem, pārdomātiem, saturīgiem pakalpojumiem. Pārmaiņu būtiska daļa ir virzība uz to, lai samazinātu slodzes un palielinātu atlīdzību. Tā bibliotekāriem varētu būt motivējošā šķautne.
Bibliotēku multifunkcionalitāte un centralizācija
Ierunājoties par bibliotēku nozari un pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti, Imelda Saulīte izsaucas: – Ko tik mēs nedarām! Esam multifunkcionāli – izglītības, mūžizglītības atbalsts, informācija un pasaules kultūras mantojums – grāmatas, radošums un viss, kas saistās ar pasaules kultūras mantojumu, ir bibliotēku redzeslokā.
Ir jāsaprot, ka pārmaiņas notiek visur Latvijā. Tās var patikt, var nepatikt, bet nākamais solis būs nozares centralizācija. Nebaidīšos teikt šo vārdu, jo tikai vienoti varam pārraudzīt resursus un pakalpojumu kvalitāti. Vairākas bibliotēkas Latvijā jau ir centralizētas: Gulbene sen strādā šādā veidā, šāds modelis ieviests Balvos, Alūksnē – ar nākamā gada 1. jūliju, Valkā – ar nākamā gada otro pusgadu, Valmiera ir centralizēta. Mums tas ir priekšā, tās būs sarunas un lēmumi.
Dzīves diktēti nosacījumi
– Pārmaiņu pamatu pamats ir tas, ka lauki paliek tukši, – uzsver Imelda Saulīte. – Demogrāfiskā situācija ir kritiska, cilvēku plūsmu ietekmē arī kovida apstākļi un ierobežojumi. Šai ziņā gribu gan uzsvērt, ka bibliotēkas ir strādājušas vienmēr. Arī tad, kad tās bija reāli slēgtas, tika sagatavotas grāmatu paciņas, iedotas cilvēkiem bezkontakta formā vai noskenēti raksti un nosūtīti uz e-pastu tiem, kam tie bija aktuāli. Šis laiks ir īpašs ar to, ka tik daudz labu vārdu par bibliotēkām neesam uzklausījuši krietni sen. Bibliotēku pakalpojumi ir svarīgi. Kopš vasaras pie mums var izprintēt kovidsertifikātus cilvēki, kuriem nav internetbankas, kuri paši nevar pie tiem piekļūt. Mums un bibliotēkām Praulienā, Mētrienā, Kusā, Viesienā, Ērgļos, Liezērē šī piekļuve ir iedota, varam palīdzēt šo pakalpojumu nodrošināt. Katras pārmaiņas ir grūtas, bet svarīgākais ir tas, ka pakalpojumu pieejamība tiks saglabāta. Tā nebūs tādā apjomā, kā bija, bet iedzīvotāju skaits laukos arī nav tāds, kāds bija.
Lēmums būs nākamajā gadā
– Esmu reāliste, neesmu pesimiste, bet, analizējot bibliotēku darbu, katru gadu redzams, cik ļoti samazinās iedzīvotāju skaits, – turpina Imelda Saulīte. – Citur šādi procesi jau notikuši pirms pāris gadiem, bibliotēku optimizācija nav nekas jauns. Pie mums notiek sarunas, vairākas tikšanās ritēja zūmā, jā, kādam bija šoks, nesaprašana, sekoja skaidrojumi, un viss nekad nebūs labi un pieņemami visiem. Tiek meklēti risinājumi, kādā veidā labāk bibliotēku pakalpojumus saglabāt un nodrošināt. Prioritāte nav slēgšana, tie ir meklējumi, ko var darīt, atbilstīgi situācijai. Šādi jautājumi nav nedz populāri, nedz patīkami. Katrs ar prātu saprotam, ka situācija mainās un attiecīgi ir jāmainās visam, bet, līdzko tas skar kādu personīgi, tur ieslēdzas cits redzējums. Deputātu lēmums, iespējams, būs nākamā gada pavasarī, tas nebūs tūliņ un tagad, bet plānā ir.
Līdzīgi būs ar kultūras darbiniekiem, skatīs visu nozari. Apstākļi šobrīd nosaka citādāku režīmu, nekā bija līdz šim, bet bez bibliotēkām neiztikt. Pie mums cilvēki nāk veikt arī komunālo pakalpojumu apmaksu, e-pakalpojumus. Zinu, ka laukos vēl ilgi ne katram pensionāram būs dators, ne katrs gaidīs mazbērnus ierodamies palīdzēt. Bibliotēkas un to sniegtie pakalpojumi būs absolūti vajadzīgi!
28.12.2021.