Pēc ilgāka pārtraukuma vakar, 21. decembrī, Ziemassvētku rotā un noskaņā Madonā SIA "Ādere A" tirgus laukumā tika atklāts amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Formātā, kādā pasākums atļauts, tirdziņš darbosies vēl šodien un rīt, dodot iespēju apmeklētājiem iegādāties gan oriģinālas dāvanas, gan arī kādu mājražošanā gatavotu gardumu svētku galdam.
Iegriežoties SIA "Ādere A" tirgus laukumā, pirmais, ko ievērojām, bija ziemai un decembra nogalei atbilstošs noformējums – baltas nojumes, balts vizuļojošs sniegs, daudz eglīšu, arī jau spuldzīšu rotā, svētku kompozīcijas, ieskaitot skaistu egļu zaru arku, kur nofotografēties, un ugunskurs. Tā kā pieturējās sals, skatoties uguns liesmās, varēja justies siltāk.
Par svētku laiku atgādināja Ziemassvētku eglītes – slaidas, skaistas un dažādas. – Vai tās ir izaudzētas mūsu novadā? – uzrunāju eglīšu saimnieku.
Raivis Tols atklāja, ka strādā Rīgā, bet Ziemassvētku egles audzē Liezēres pagasta Ozolos – lauku mājās Birzītēs. – Ziemassvētku eglītes ir kā vaļasprieks – iestādītas pirms septiņiem gadiem. Bija doma audzēt eglītes, lai lietderīgi izmantotu zemes platību. Pirmā apstādītā platība nav pārāk liela – 0,2 hektāri. Eglītes jau netraucē, lai aug, bet būs jau trešais gads, kopš tās uz svētkiem tirgoju. Esmu novērojis, ka daudzi nepērk pārāk lielas Ziemassvētku egles, tāpēc tās ir jārealizē. Daļu eglīšu vedu uz Rīgu, kur pilsētniekiem tuvumā nav valsts meža, kur atļauts vienu egli svētkiem nocirst. Pēc eglītes var ierasties arī Birzītēs, un, aplūkojot eglīšu stādījumu, katrs var izvēlēties, kuru Ziemassvētku kociņu atvest uz mājām.
Uz ierosinājumu izteikt kādu novēlējumu Ziemassvētkos un Jaunajā gadā Raivis Tols sacīja: – Lai būtu darbs, un, ja būs darbs, būs viss pārējais.
Dāvanām finiera eglīšu rotas, dāvaniņas ar uzrakstiem, piekariņus, fotogrāfiju rāmīšus bija sarūpējusi "DAN studija". Jautāta par tirdziņa noskaņu, Evita Sirmača atzina: – Ļoti forša noskaņa, galvenais, ka ir labs laiks, sniedziņš, kaut arī auksti. Pirms Ziemassvētkiem daudzi meklē kādas īpašas dāvanas, bet tās ir jāpasūta laikus, katra ideja vispirms ir jāuzzīmē. Tas, kas atvests uz tirdziņu, jau būs izpirkts. Darba ir daudz, jo pasūtījumus pieņemam veikalā.
Varbūt tāpēc, ka ir ziema un pieņemas sals, uzmanība tika veltīta arī siltām angoras vilnas zeķēm, cimdiem, ko bija atvedusi adītāja Dace no Raunas. Viņa Madonā tirdziņā nav pirmo reizi, jo regulāri brauc uz Kartupeļu svētkiem. – Vai ir Ziemassvētku izjūta? – jautāju Dacei. – Gan ir, gan nav, jo pirms laika mājražotāju, amatnieku tirdziņi nevarēja notikt. Pat vairs neadīju, bet tagad saprotu, ka mani adījumi ir vajadzīgi, Madonai rādu visu savu pūru.
– Madonā cilvēki ir ļoti pateicīgi, savādāki nekā citur, man te patīk. Gan parunājas, gan arī ko nopērk un novērtē manu darbu. Jo tirdziņi notiek tuvāk Rīgai, jo smagnējāks pasākums. Uz Madonu braucu trīs reizes gadā – uz pilsētas svētkiem, Kartupeļu svētkiem un Ziemassvētku tirdziņu, – sarunai labprāt atsaucās amatnieks Agris Sērmūkslis no Raunas.
No oša, kļavas, gobas un citiem kokiem viņš darina dažāda izmēra un formu dēlīšus, karotes, lāpstiņas, un tirdziņā Raunas amatnieka darbi tika izraudzīti gan dāvināšanai, gan arī mājām praktiskai lietošanai. Uz vaicājumu "Kā tik ilgi iztikāt bez tirdziņiem?" viņš sacīja: – Bija grūti. Nesapratu, kāpēc pārtikas mājražotāji drīkst tirgoties, bet amatnieki nedrīkst. To uzskatu par diskrimināciju, jo mēs neprasām pabalstus, mēs gribam, lai atļauj strādāt, un arī cilvēkiem vēlamies dot kādu labumu. Koka darbus izvēlas dāvanām, jo tiem ir sava enerģija. Man to ir daudzi teikuši, ka koka darbiem ir laba enerģija. Mans vectēvs savulaik gatavoja pat mūzikas instrumentus, tēvs bija darbmācības skolotājs, tagad jau 10 gadu strādāju, koks man ir mīļš.
Esmu arī tirdziņu organizētājs Raunā. Seši mājražotāju tirdziņi šogad izdevās, septītais bija paredzēts, bet diemžēl sekoja "lokdauns". Pēc tam uzzināju, ka var strādāt tikai "zaļajā režīmā" un visiem, kas nāk iekšā, kas tirgojas, jābūt "sertificētiem". Ja kādu palaistu garām bez sertifikāta, par to draud sods, un kam tas man vajadzīgs.
Amatnieka novēlējums – lai cilvēki kļūst iejūtīgāki, un ir tāds teiciens "Mīlestība un saticība glābs pasauli".
Tirdziņa pirmajā dienā Dzelzavas pagasta mājražotāji ar etiķeti "Omes maize" bija sacepuši un saveduši rudzu maizi, sēklu maizi, augļu maizi, baltmaizi, burkānu maizi, kārumam – saldo pagali, biezpienmaizi un citu. Uz vaicājumu, kā pārdzīvoja ierobežojumu laiku, Didzis Blaubergs atklāja: – Pašiem bija vairāk jākustas, jādodas pie pircēja. Kas vajadzīgs, lai būtu svētku noskaņa? Noskaņojums rodas cepot, pats cepu plātsmaizi, manējā ir sēklu maize. Galvenais, lai būtu ziemai atbilstoši laikapstākļi, lai varētu būt kopā ar ģimeni, veltīt vairāk laika bērniem, baudīt arī ziemas priekus.
Svētku galdam kūpinājumus varēja nopirkt gan no Bērzaunes pagasta, gan no Ogres novada mājražotājiem. Kā sokas? Larisa Fjodorova no Lēdmanes atsmēja: – Man vienmēr iet labi. Aizliegumu un ierobežojumu laikā nedaudz mazāk kūpinām, vienīgā laime, ka Madonā ir izlēmuši sarīkot tirdziņu, jo sanāks vismaz kādam dzērienam, gaļa ir pašiem, zirņus pievārīsim. Arī Ogrē ir tirdziņš, bet tur ir vairāk jāmaksā par tirgošanās vietu. Uz Madonu braucu arī Kartupeļu svētkos un ikmēneša tirdziņā, kad rīkoja. Man jau te ir savas kundes, un ļoti iecienīta ir putraimu desa.
Mājražotāji no Bērzaunes Judīte un Egils Ezerkalni pozitīvi novērtēja faktu, ka beidzot var pilsētā sarīkot tirdziņu, kā arī skaisti iekārtoto un eglēm noformēto laukumu. Pamazām vairojas svētku noskaņa, arī auksti nav, ja atbilstoši saģērbjas.
Ko izvēlas svētkiem, tas katra paša ziņā. Par tirgus atmosfēru varēja dzirdēt labas atsauksmes. Tirgū sastaptā Sarmīte Avotiņa no Vestienas atzinīgi vērtēja gan savu pirkumu – dizaina koka dēlīti ēdiena pasniegšanai, gan tirgus saimnieku radīto atmosfēru: – Jauks laiks, viss ir gaišs, patīk eglītes, ugunskurs, prieks par to, ka pēc "lokdauna" kaut kas notiek, lai arī mājražotājiem un amatniekiem būtu iespēja tirdziņā realizēt savu produkciju.
22.12.2021.