Gada nogale ir laiks, kad ierasti atskatāmies uz aizejošo laika nogriezni, padarītajiem un vēl darāmajiem darbiem. Gada izskaņa ir arī simbolisks nogrieznis, kad varam nospraust lielākus un mazākus mērķus sev, savai izaugsmei, savu tuvāko domubiedru vai ģimenes lokā.
Arī katrai valstij, katrai organizācijai jauns gads ir jauna lappuse tās dzīvē. Šis apgalvojums ir vienlīdz attiecināms uz mūsu valsti – Latviju – un tās dalību Eiropas Savienībā. Mēs neviens nezinām, kāds tieši būs 2022. gads, taču droši var apgalvot, ka mūsu personiskā attieksme, atbildība un iesaiste vistiešākajā mērā iespaidos un veidos 2022. gada pasauli – individuālā, ģimenes un arī valsts mērogā.
Taču ir arī pārredzami un zināmi notikumi, kas mūs visus sagaida 2022. gadā. Šāds gaidāms notikums ir Eiropas Jaunatnes gads. Šogad Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzrunā Eiropas Parlamentā ierosināja 2022. gadu atzīmēt kā Eiropas Jaunatnes gadu. Tā būs pirmā reize Eiropas Savienības vēsturē, kad šīs institūcijas centrā tiks izvirzīta mūsu nākotne – Eiropas bērni un jaunieši.
Dažādas socioloģiskās aptaujas un pētījumi rāda, ka Eiropas jauniešu iesaiste un līdzdalība Eiropas politikas veidošanā joprojām nav pietiekami aktīva un daudzveidīga. Jaunieši nepietiekami izprot, kā dažādu ES institūciju pieņemtie lēmumi ietekmē viņus un viņu dzīvi.
Gaidāmajā Eiropas Jaunatnes gadā lēmumu pieņēmēji visdažādākajās jomās –
publiskajā un privātajā sektorā – ir jāieklausās un savi nākotnes lēmumi jābalsta tieši uz pašu jauniešu pausto. Vienlaikus Eiropas Jaunatnes gads var kļūt par labu pamudinājumu, lai katrs Latvijas jaunietis aktīvi iesaistītos, paustu savu viedokli un tiktu sadzirdēts ne vien Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības pilsoniskajā dzīvē.
Ceru, ka bez gada nodēvēšanas jaunatnes vārdā no Eiropas Savienības institūciju puses sekos arī taustāmi, uz jaunatni vērsti, darbi. Manuprāt, lielākais 2022. gada uzdevums ES institūcijām attiecībā uz jaunatnes politiku visas ES mērogā būs spēja uzrunāt un patiesi iesaistīt Eiropas jauniešus dažādu politiku ieviešanā.
Tas ir sakāms par jauno sociālās programmas ALMA ieviešanu, kas būs vērsta uz sociāli neaizsargātiem jauniešiem (kas nemācās un ir bez darba). Plānots, ka Eiropas Jaunatnes gads būs cieši saistīts ar instrumentu NextGenerationEU, kas jauniem cilvēkiem ļaus nodrošināt kvalitatīvas darbvietas un iespējas iegūt nākotnes Eiropas prasībām atbilstošu izglītību un apmācību, kā arī atbalsta jauniešu līdzdalību sabiedrības dzīvē. Sagaidāms, ka programmas „Erasmus+" un Eiropas Solidaritātes korpuss, kā arī ES Garantija jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva sniegs arī Latvijas jauniešiem arvien jaunas iespējas.
Viena no manām personiskajām 2022. gada apņemšanām ir turpināt sadarbību ar Mūžizglītības un kultūras institūtu „Vitae", kas ar projekta „Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā" starpniecību 10.-12. klašu jauniešiem no dažādām Latvijas skolām un reģioniem dod iespēju attīstīt personiskās līderības prasmes un iepazīt būtiskas Eiropas tēmas, piemēram, informācijas telpas drošība, dezinformācija, izglītība 21. gadsimtā, digitalizācija, starptautiskā drošība, demokrātijas aizsardzība un klimata pārmaiņas.
Jau pavisam drīz mēs pārkāpsim Jaungada slieksni, taču līdz tam vēlu piedzīvot sirsnīgu un mierpilnu Ziemassvētku laiku! Lai ikvienam 2022. gada pasaule ir droša, veselīga un ļoti veiksmīga!
Dace Melbārde
Eiropas Parlamenta deputāte
Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Konservatīvo un Reformistu grupas finansiālu atbalstu
17.12.2021.