Biedrība „Varakļōnīts" novembra izskaņā zoom platformā rīkoja pilsoniskās iniciatīvas foruma „Identitāte un demokrātija" otro sarunu "Identitāte pagātnē, tagadnē, nākotnē. Pareizā un patiesā. Politikā un dzīvē".
Kultūrvēsturiskā identitāte bija Saeimas vairākuma galvenais arguments pret Varakļānu novada iedzīvotāju vēlmi iekļauties Madonas, nevis Rēzeknes novadā. Kāpēc identitātes izpratne nonāk konfliktā ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni? Kāpēc varakļānieši, pretstatā politiķu uzskatiem par pareizību, izvēlas piederību Madonai, nevis latgaliskajai Rēzeknei? Vai varakļānieši ir nomaldījušies savā identitātē? Cik daudz kultūridentitāte ir "akmenī iecirsta" pagātne, cik atvērta virzība uz nākotni? Par šiem jautājumiem varakļānieši vēlas izteikt savu redzējumu un rosināt diskusiju ar pētniekiem, politiķiem, pilsonisko sabiedrību. Forumā par savu identitātes izjūtu vēstīja Agnese Gabriša, Margarita Selicka, Daina Svilāne, Ģirts Broks, Ilze Saleniece un citi.
Biedrības „Varakļōnīts" valdes locekle Aina Jaunzeme, atklājot forumu, sacīja: – Pēdējos gados administratīvi teritoriālās reformas peripetijas daudziem krietni sabeigušas nervus. Bet nav ļaunuma bez labuma. Esam iedziļinājušies un izpratuši politisko partiju aizkulises. Pats svarīgākais – mums ir izveidojies savs viedoklis, kuru aizstāvēt esam gatavi dažādiem līdzekļiem. Mēs nevaram mainīt pagātni, bet katram ir svarīga tagadne un nākotne. Mēs, Varakļānu novada iedzīvotāji, vēlamies paši veidot un attīstīt novadu. Vēlamies būt paši saimnieki savā zemē, un ļoti vēlamies, lai Saeimas deputāti un kaimiņu novadu iedzīvotāji to saprastu. Mums visiem Latvijā ir svarīgi saglabāt latvisko identitāti, un varakļāniešu identitātes unikalitāte ir būt Latgali un Vidzemi vienojošam novadam.
Foruma būtību skaidroja moderators Ilmārs Latkovskis, norādot, ka tā būtība ir jezga ap administratīvi teritoriālās reformas likumu, tā ietvaros – Varakļāni Madonas vai Rēzeknes novadā.
– Šoreiz forumā sarunu fokuss nav Rēzeknes vai Madonas novadā, lai gan tas ir būtisks fona jautājums, bet gan kāpēc ir atsvešinātība, uzskatu atšķirība starp varu un iedzīvotājiem. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc varakļāniešiem radās šī pilsoniskā iniciatīva, uzrunājot politiķus, arī pētniekus, norādot, ka par šo tēmu vēlas runāt. Šis Varakļānu gadījuma pētījums varētu būt nozīmīgs visai Latvijai. Pirmā saruna norisinājās augustā, kad runāja par demokrātiju, kur varakļānieši mēģināja pateikt, ka izšķirošais vārds par administratīvi teritoriālo piederību varbūt būtu sakāms pašiem varakļāniešiem. Savukārt šajā forumā runa ir par identitāti, – norādīja Ilmārs Latkovskis.
Šī foruma galvenais mērķis bija vispirms uzklausīt pašu varakļāniešu viedokļus, kā viņi izjūt identitāti. Diskusijas lielākais ieguvums – atrast viedokļu atšķirību, saskarsmes punktus jaunam un vitālam skatījumam uz Latviju un lēmumiem, kas tiek pieņemti. Pēc varakļāniešu domu paušanas tika uzklausīti arī pētnieki un politiķi.
Margarita Selicka, kuru piederība Varakļāniem saista caur dzimtas saknēm, pauda, ka varakļānieši ir spējuši saglabāt valodas tīrību.
– Mums ir ļoti daudz varakļāniešu, kas pirmām kārtām novērtē latvisko identitāti un tikai pēc tam latgalisko. Es domāju, ka tik mazā valstī 21. gadsimtā nav nepieciešamas mākslīgas un likumā ietvertas kultūrvēsturiskās robežas. Kas no tā ko iegūs? Tām ir jābūt dabiskām un mainītām. Savukārt administratīvais sadalījums ir paredzēts citiem mērķiem. Ja jau VARAM projekts redzēja mums labākas iespējas, esot pie Madonas novada, ja vairums iedzīvotāju to vēlas, kāpēc to neļauj darīt kopā ar Madonu? Mēs varam būt īpaši ar savu latgalisko identitāti, – pauda Margarita Selicka.
Savukārt Ilze Saleniece uzsvēra, ka Varakļānu gadījums ir interesants ar diviem lieliem, dzīves laikā risināmiem jautājumiem.
– Pirmais – Kas es esmu? Kam es piederu? Kas ir tas, kas mani raksturo? Otrs ir par to, kāda ir mana ietekme, ietverot demokrātijas jautājumu. Domājot par identitāti, es atbildētu, ka tā ir unikāla sevis izjūta. Tā ir pašam sev atbilde – kas es esmu? Kā es kā unikāls indivīds jūtos. Saprotams, ka identitāte nav tikai viena atbilde. Tā ir daudzšķautņaina un tiek asociēta gan ar profesijām, hobijiem, dzīvesvietu, gan savu dzimumu, sociālajām domām un citām identitātēm. Identitāte un piederības izjūta nevar rasties piespiedu kārtā. Tā ir iekšēja un iedvesmas pilna izvēle. Varakļāniešu īpašais identitātes kods varētu būt robeža – kā tas ir būt pie robežas, ko mēs ar to darām, būt elastīgiem, kā piemēroties dažādām situācijām un kontekstiem, tajā pašā laikā nezaudējot sevi, kā manevrēt starp robežām? Varakļāniešu īpašā robežidentitāte ļauj mums attīstīt spēju izprast latgaliešus, vidzemniekus, to kultūru. Ļoti svarīgi ļaut identitātei attīstīties tās dabiskajā vidē, ļaut identitātei būt un novērtēt, ka tā ir atvērta, nemitīgi kustīga sistēma. Mūsu attīstība, iekšējās un sabiedriskās norises jābalsta dialogos un sarunu attīstībā, – pārliecību atklāja Ilze Saleniece.
Ģirts Broks norādīja, ka administratīvās reformas sakarā nevajadzētu vilkt iekšā identitātes jautājumus. Saeimas deputātiem nepakļauties populismam, vajadzētu ieklausīties ekspertos, skatīties uz saimnieciskajiem aspektiem, ieklausīties, ko par savu identitāti saka paši varakļānieši, un ļaut attīstīt pašiem savu novadu, lai būtu prieks dzīvot tajā arī turpmāk.
Tāpat forumā piedalījās arī pētnieki, paužot savu viedokli par identitāti.
Ivars Ijabs pastāstīja: – Latviešiem, Latvijas iedzīvotājiem nav jābaidās no tā, ka viņi ir dažādi. Ir jārunā par identitātēm un jāsaprot, ka mūsdienu pasaulē atšķirībā no idealizētās un skaistās pagātnes cilvēku identitātes lielākoties ir saliktas un, laikam ritot, kļūst arvien saliktākas. Modernā cilvēka identitāte daudz lielākā mērā ir salikta, piemēram, nav problēma Lielbritānijā dzīvojošam latgalietim būt luterānim. Raugoties uz Latviju, mūsu visu kopējo valsti, nevajag baidīties runāt, ka mēs esam dažādi. Iespējams, tas nav valsts pārvaldes uzdevums – veidot kāda identitāti. Administratīvi teritoriālās reformas uzdevums ir primāri izveidot funkcionālspējīgu, uz attīstību orientētu pašvaldību.
Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis Jānis Pleps debašu laikā uzsvēra, ka kultūrvēsture ir interesanta lieta, gribētos visu reducēt uz ekonomiku un visu vērtēt peļņā, tomēr kultūrvēsturiskais mantojums, vide mūslaikos ir tādā pašā vērtē kā daudzi citi ražošanas formāti. Kultūra šobrīd ir augstā vērtē. Ir jāraugās, lai Latvija kļūst saliedētāka, lai identitāte katrā Latvijas vietā ir saglabāta. Tas tiks paveikts tad, kad katram cilvēkam uz vietas tas būs svarīgi.
Debašu laikā Saeimas deputāts Armands Krauze uzsvēra, ka Saeimas deputātiem ir jāieklausās iedzīvotāju vairākuma viedoklī. Varakļānu gadījumā paveikts ir daudz – ir noskaidroti iedzīvotāju viedokļi, veikta aptauja skolās, organizēti forumi, un ir skaidrs virziens, ko vēlas vairākums. Šādos gadījumos deputātiem ir jāieklausās. Deputātiem nevajadzētu iejaukties kultūrvēsturē, jo iedzīvotāji labāk pārzina kultūrtelpu un kur vēlas pievienoties.
Administratīvi teritoriālā reforma nebūtu jājauc ar kultūrvēsturi un identitātēm. Varakļānieši vēlas attīstīt diskusiju, viņiem ļoti nozīmīga ir latviskā identitāte, izteikta sava lokālā Varakļānu identitāte. Ilmārs Latkovskis, noslēdzot forumu, minēja, ka Varakļāni labprāt būtu ar savu robežidentitāti, savienojot latgalisko un vidzemniecisko. Tas joprojām ir aktuāls jautājums, par kuru ir jādiskutē. Identitāte ir ne tikai pagātne, bet arī šodiena un nākotne. Identitāte, kas ir veidojusies jau padomju laikos, ir kultūrvēsturiskā identitāte, ir jāturpina to saglabāt. Arī mentalitātes identitāti nedrīkst ignorēt. Tas, ka Varakļāni vēlas būt pie Madonas novada, nenozīmē, ka viņi ir nomaldījušies savā identitātē vai tās viņiem nav. Esot Vidzemē, Varakļāniem joprojām ir lieliska iespēja kopt savu latgalisko identitāti.
14.12.2021.