Šajās dienās ir atnākusi krava no Vācijas, kas dos pienesumu preču klāstam Sausnējas veikalā.
Kā „Staram" uzsver veikala vadītāja Ilga Zvirgzdiņa, šobrīd tiek komplektēts vīru sastāvs, kas kravu izkraus, tad talkā nāks pārdevējas arī no pārtikas preču veikala, kas visu izpakos, liks cenu zīmes, preci izvietos veikala telpās, lai pircējiem viss uzskatāmi redzams. – Parasti kravas izkraušanā iesaistās četri pieci spēcīgi vīri, jo atnāk liela fūre ar piekabi. Pēc tam darbu pārņemam mēs, piecas sievietes. Laukos tās ir vienīgās darbavietas. Esmu iekūlusies šajā lietā, un bez maizes nevaru cilvēkus atstāt. Visi ir priecīgi, ka var pastrādāt un kaut ko nopelnīt. Tā ir mana pensija, kas bieži aiziet labdarībā, jo veikaliņos tik daudz nopelnīt nevar. Kādreiz smejos, ka tirgotājs nesmādē un apēd arī vecu desu un maizi, bet lai tik ir alga, ko samaksāt citiem. Un novērtējumu saņemu – cilvēki brauc uz veikalu, zvana, interesējas un atbraukuši vienmēr ko labu atrod un nopērk. Arī otrs mans rūpals – Sausnējas pārtikas preču veikals – tagad ir pēc remonta, ļoti ērts un mums ir kā mazā „Maxima", kur patīkami ieiet. Dalītajiem atkritumiem izcīnījām konteineru, papīri un pudeles apkārt nemētājas. Veikali aprīkoti ar videoierīcēm, pārdevējas var mierīgi strādāt. Mans nopelns visā nav liels, daudz svarīgākas ir meitenes, kas iznes visu to ikdienas smagumu. Manas smadzenes viņām tomēr ir vajadzīgas, tā to redzu un dzirdu.
Jautāta par sadarbību ar Vāciju, Ilga Zvirgzdiņa atklāj: – Bernhards Torsters Latvijā dzīvo jau daudzus gadus. Pirms vairākiem gadiem gribēju pārdot savu īpašumu, un viņš gadījās ceļā. Tā sākām sadarboties. Vācijā viņam pieder ofisu un māju tīrīšanas firma, Latvijā tādu, šķiet, nav. Kad cilvēki Vācijā pārceļas uz dzīvi citur, atstāj māju ar visu iedzīvi, samaksā firmai naudu un aizbrauc. Tad firmu pārstāvji dzīvokli vai māju iztīra, sašķiro mantu (ko vajag, to utilizē uz vietas) un noderīgo sūta uz citurieni. Sliktus ledusskapjus vai veļas automātus neņemam, vienmēr tiek atvesta laba prece. Pirms gada Sausnējā noīrējām veikala telpas, kas piecpadsmit gadu stāvēja tukšas, un sākām strādāt. Novembrī apritēja gads, kopš te ievācāmies.
Kopumā Ilgai Zvirgzdiņai pieder trīs veikali, to vidū arī pārtikas preču veikals Sidrabiņos. – Vienmēr priecājos par savu komandu – tie ir labākie cilvēki, kas darbu veic ar pilnu atbildību, – komentē vadītāja. – Ļoti pārdzīvoju, ka lauki izmirst, bērnunama ēka ir tukša, pagastmāja tukša, vecais kantoris tukšs – ēkas netiek laistas apritē, bet jāapzinās savi gadi, ko varu un ko ne. Tagad esam atpakaļ Madonas novadā, vai būs labāk, grūti teikt. Jaunie baidās no valsts bremzēm, jo birokrātija ir milzīga. Īres joma ir nesakārtota, īres nauda ir nenormāli augsta. Vai uzņēmējs varēs samaksāt algas strādājošajiem un valstij – nodokļus, nav teikts. Mēs to ar mokām darām, nevienam neesam parādā, bet kā būs, kad cels minimālo algu – vai varēsim pastāvēt, to šobrīd nevaru teikt.
8.12.2021.