2001. gadā darbu Cesvaines Mūzikas un mākslas skolā pēc studijām Mākslas akadēmijā un nelielas darba pieredzes uzsāka Kristīne Šulce. Šogad aprit 20 gadu, kopš novada radošā personība darbojas mākslas izglītības jomā.
Kristīne saka: – Skatoties atpakaļ, pārņem izbrīns, ka bija tik daudz pašpārliecinātības, ka pieteicos direktores amatam Madonā, – būs desmit gadu, kopš piedalījos konkursā par direktores vietu Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā un guvu tam apstiprinājumu.
2021./2022. mācību gadu Madonas mākslas skola ir uzsākusi stabili – tādā pašā audzēkņu skaitā kā iepriekš. Izglītības iestādē kopā ar sagatavošanas grupu un 8. kursu mācās 160 audzēkņi. Pedagogu gan kļuvis mazāk nekā mācību gada sākumā – Ministru kabineta noteikumi par sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu ir ieviesuši zināmas korekcijas.
– Mums ir nācies šķirties no trim skolotājiem – divi no darba mākslas skolā ir aizgājuši, trešais ir atstādināts – ja persona nav saņēmusi sadarbspējīgu sertifikātu un cilvēks nav uzrakstījis atlūgumu, trīs mēnešus ilgst atstādināšanas process, – skaidro direktore.
Analizējot kadru jautājumu, iestādes vadītāja atzīst: – No vienas puses – tas, ka dzīvē kas radikāli mainās, ir psiholoģisks trieciens pašam pedagogam, kurš izdarījis izvēli un pieņēmis konkrētu lēmumu. No otras – arī darba devējs, šobrīd – manā personā, kam bijuši sapņi un nākotnē atlikti darbi, veicami kopā ar izveidoto komandu – cilvēkiem, kuriem ir augstas profesionālās prasmes un zināšanas konkrētajā sfērā -,
var justies satricināts. Jebkura vieta, kur cilvēks darbojas, pakāpeniski ļauj viņam izaugt, gūt pieredzi, attīstīties, lai darbinieks kļūtu par savas jomas lietaskoku. Ir, protams, dažādi uzskati, arī tāds, ka ik pēc septiņiem gadiem kas profesijā jāmaina, bet es pieturos pie viedokļa, ko nesen dzirdēju psiholoģes Ivetas Aunītes lekcijā, – cilvēks par īstu profesionāli kļūst tikai pēc 20 gadu pieredzes, par meistaru – tad, kad savā profesijā ir nostrādājis 40 gadu. Tāpēc piekrītu viedoklim, ka milzu svars un ieguvums visiem ir tad, ja cilvēks savas zināšanas un pieredzi iegulda vienā vietā. Mūsu gadījumā bija sāpīgi šķirties no skolotājiem, kas izauguši acu priekšā. Darba attiecības ir beigušās, alga izmaksāta, un viņi ar savu bagāžu ir prom.
Danute Vēze, piemēram, izveidoja sākuma posma apmācību mākslas skolā. Kad no piecu gadu programmas pārgājām uz septiņiem gadiem, ar mazajiem (6, 7, 8 gadus sasniegušajiem bērniem) nebija pieredzes strādāt vispār. Skolotāja Danute bija tā, kas izdomāja pieeju, ar savu enerģētiku, attieksmi, zināšanām piesaistīja bērnus.
– Tas bija brīnišķīgi, kā viņa mazajiem saprotamā valodā, klāt pieliekot fona mūziku un sarunas, spēja visus ievest mākslas pasaulē. Un mazie zirnīši 1. septembrī skolotājai vienmēr tik aizkustinoši stāvēja apkārt un krāva mīlestības ziedu pušķus viņas rokās, – atceras direktore.
Skolas mērķis ir paplašināt redzesloku
Kristīne Šulce uzsver, ka mākslas skolas mērķis ne vienmēr ir sagatavot cilvēku profesijai, daudz vairāk tas ir – paplašināt redzesloku, ieskatīties pašam sevī, runāt par lietām, kas notiek apkārt, lai formai piešķirtu saturu un jēgu: – Uz to audzēkņus arī virzām, lai septītajā – skolas noslēguma – gadā jaunietis pats izvēlētos tēmu, uzdevumu, materiālus un, pieliekot klāt talantu, savas īpašās spējas, radītu noslēguma darbu. Uzticēties talantam ne vienmēr ir labi, dzīvē pierādās, ka ar uzcītību un ikdienas pievēršanos konkrētam uzdevumam norūdās raksturs, izveidojas neatlaidības tikums un vēlme darīt. Un tas noderēs visās profesijās, ne tikai mākslas jomā.
Darbu uzsākuši jauni pedagogi
Uz jautājumu, kas skolā strādā atbrīvotajās vietās, direktore skaidro: – Vietā atnākuši ļoti labi kadri. Lai cik nežēlīgi tas skan (un to teicu arī pedagogiem, kuri izšķīrās par konkrēto soli) – neaizvietojamu cilvēku nav. Katra vietā nāks cits, vārti atveras, ūdeņi aizplūst – ir tik daudz filozofisku teicienu, un reālajā dzīvē tā arī notiek. Man veicies, ka uz visu skatos ļoti mierpilni, atvērti un ar uzticību, ka lietas sakārtosies. Tā ir noticis arī šoreiz.
Direktora vietniece izglītības darbā, datorgrafikas skolotāja mums tagad ir Alise Miezīte. Zīmēšanu un gleznošanu lielajiem audzēkņiem, mācību priekšmetu „Māksla" 1., 2. kursa audzēkņiem māca skolotāja Vita Vasiļjeva. Savukārt stundas „Darbs materiālā", tāpat zīmēšana un gleznošana rit jaunās skolotājas Rūtas Puntušas-Plešas vadībā.
Apgūst jaunāko tehnoloģiju iespējas
Ierunājoties par grūtībām, ko vēl nesuši pandēmijas apstākļi, iestādes vadītāja komentē: – Ne tikai šis gads, bet jau pagājušais skolas gads audzēkņiem un pedagogiem bija ļoti smags. Neviens nebija gatavs pandēmijas apstākļiem, attālinātam mācību darbam. Bailes nereti veidojas no tā, ka nezinām, kā rīkoties, nezinām, kā jaunajā situācijā varam izdzīvot, sevi nodrošināt. Kolektīvā esam dažādi – ir gados jaunā daļa un pieredzes bagātie. Mums, tiem pieredzes bagātajiem, vājais posms ir šaubas, ka darbā nemācēsim pielietot jaunās tehnoloģijas. Šobrīd taču tieši tās „izvelk" visus procesus. Tomēr jau pagājušajā gadā gan skolotāja Aiva, Kintija, gan Dainis ļoti ātri spēja saprast, kas ir Zoom, Google meet, un, tā kā esam draudzīgs, atbalstošs kolektīvs ar vienotu mērķi – noturēt Simsona mākslas skolu un nenolaist to pa burbuli, spējām cits citam palīdzēt. Organizējām metodiskā atbalsta dienas, kad viens otram stāstījām, ko zinām, ko varam iemācīt. Visi izgājām 180 stundu kursus, lai apgūtu darbošanos ar dažādām programmām internetā. Skolotājs Dainis bez tam izgāja kursus apmācībā ar 3D printeri, ieguvām šādu printeri arī skolai. Pašvaldība savukārt piešķīra portatīvos datorus skolotājiem, darbojāmies no skolas vai mājām, un viss izdevās. Šogad attālinātam darbam bijām jau vairāk sagatavoti, rūdījums tam bija.
Portfolio veidošana nākotnes vajadzībām
Direktore atklāj, ka tas, uz ko viņa mudina pedagogus jau labu brīdi, ir mācīt audzēkņiem veidot portfolio – savu sasniegumu, darbošanās un mācīšanās stila uzskatāmu apkopojumu: – Protams, skolotājam tas ir papildu pienākums, un pagājušajā gadā pedagogi tam nebija gatavi, bija noguruši no pandēmijas pēkšņajām pārmaiņām. Tomēr audzēkņu nākotnei tas ir ļoti svarīgi – trenēt sevi brīdim, kad tevi ieraudzīs. Brīdim, kad būs iespēja sevi parādīt un atklāt. Kādā mirklī cilvēkam ir jābūt gatavam iziet no ēnas zonas, pirms tam darot visu, lai sevi tam sagatavotu. Līdz ar to portfolio veidošana ir ļoti būtiska, turklāt neviens cits to otra vietā nedarīs.
Projekta ietvaros – skārienjutīgs ekrāns
Pārdomājot notikumus gada griezumā, Kristīne Šulce atceras: – Esam pastrādājuši pie skolas sakārtošanas, vasarā stādījuši puķes, veikuši nelielus remontdarbus. Pagājušā gada sākumā rakstīju projektus vairākiem fondiem, atbalsts visiem pieteikumiem gan netika gūts. Tomēr viena projekta ietvaros skolai radās iespēja iegādāties lielo skārienjutīgo ekrānu – modernāko tehnoloģiju mācību iestādē. Ekrāns novietots skolotājas Dzintras Livmanes klasē, tas skolotāju mobilizē apgūt jauna „kosmosa" iespējas – pieslēgties internetam, zīmēt, rakstīt, veidot prezentācijas, kopā ar audzēkņiem apmeklēt Luvru vai citus muzejus, izstaigāt un neklātienē apskatīt pasaules mākslas darbu kolekcijas.
Tehnoloģiju jomā kā metodiskais centrs
Tehnoloģiski un ne tikai skola, salīdzinot ar citām Madonas novada mākslas skolām, šobrīd ir ļoti spēcīga. Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā ir trīs telpas ar datoriem, kur audzēkņi apgūst datorgrafiku, datordizainu, ir grafiskās planšetes, kameras – to visu iestāde sagādājusi ļoti pakāpeniski, vairāku gadu garumā.
Gada nogalē skolas audzēkņi veic ikdienas pienākumus, šobrīd tas atļauts klātienē. Topošie absolventi – 7. kursa jaunieši – pie noslēguma darbu izstrādes ķersies nākamajā semestrī.
Savukārt valsts konkursa tēma profesionālās ievirzes mākslas un dizaina izglītības programmu audzēkņiem šajā mācību gadā ir „Mākslas izstāde". Kopā ar pedagogiem skolas audzēkņi veidos savas izstādes koncepciju, iejūtoties profesionāla kuratora darbā.
7.12.2021.