Šā gada vasarā vētra nodarīja postījumus dzīvojamajai mājai Brīvības ielā 9 Ļaudonā. Ir bojāts jumta segums, un lietus laikā dzīvokļos sācis tecēt ūdens; iedzīvotājiem pat nācies likt bļodas, spaiņus, lai kaut daļēji mazinātu mitruma radīto kaitējumu savos mitekļos. Deputāte Vita Robalte aktīvi iesaistījusies šīs problēmsituācijas apsekošanā, kā arī jautājuma aktualizēšanā domē, lai tiktu sniegta pašvaldības palīdzība vētras radīto postījumu likvidēšanā.
Jau septembrī un oktobrī par šo jautājumu spriests uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejas un finanšu un attīstības komitejas sēdē. 28. oktobra domes sēdē izskanēja informācija, ka šī dzīvojamā māja pilnībā pieder pašvaldībai, tajā ir seši īres dzīvokļi. Tajos dzīvo gan maznodrošināta ģimene ar četriem bērniem, gan tēvs ar meitu, gan pensionāru ģimene, gan trīs skolotāju, kas strādā A. Eglīša Ļaudonas vidusskolā, ģimenes.
Dzīvojamā ēka tikusi apsekota šā gada augustā. Īrnieki saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem bēniņos bija ieklājuši polietilēna plēvi ar iedobēm, lai pēc lietavām tās varētu izsmelt, vismaz daļēji neļaujot nokrišņiem iekļūt dzīvojamajās telpās. Tāpat dzīvokļos bijušas novietotas bļodas, kur satecēt lietusūdenim.
Lai apzinātu iespējamo darāmo darbu apjomu un nepieciešamos finanšu resursus, tika veikta cenu aptauja, sagatavota kontroltāme. Jauna jumta seguma ieklāšanai nepieciešami ap 32 000 eiro (ar PVN), taču precīzu cenu varētu uzzināt pēc pakalpojuma publiskā iepirkuma veikšanas. Ēka nav apdrošināta.
– Lūgtu atbalstīt, ka iezīmējam naudu šim mērķim. Projektu ieviešanas nodaļa varētu veikt šo iepirkumu. Trešais nozīmīgais, ka ēka nododama apsaimniekotājam. Tālāk darba vēl ir daudz, bet, lai cilvēkiem būtu normāli dzīves apstākļi un pārziemošanas iespējas, jārīkojas ātri, un lēmumam jābūt drosmīgam. Nevaram atstāt cilvēkus šādos
apstākļos, – uzsvēra Vita Robalte.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls tomēr rosināja jautājumu sākt risināt „no otra gala" – ar apsaimniekošanu. Sadarbībā arī ar Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju Artūru Portnovu uz domes sēdes brīdi jau bijušas uzsāktas sarunas ar „Madonas namsaimnieku" par iespējamiem risinājumiem.
– Esmu par to, ka mums šajā situācijā ir jāiesaistās iedzīvotājiem par labu, bet ne gluži pēc Vitas scenārija, jo tad atvērsim Pandoras lādi. Tajā pašā Ļaudonā atradīsies vēl vairākas tādas pašas mājas. Jā, tā ir mūsu saimniekošanas nolaidība daudzu, daudzu gadu garumā mājās, kurās nav uzsākta apsaimniekošana. Bet uzskatu, ka tas ir jārisina caur apsaimniekošanu, nevis kā komunismā – atnāca, paprasīja, un mēs iedevām, – viedokli pauda Aigars Šķēls.
Viņa rosinātajā variantā, uzsākot apsaimniekošanu, uzņēmumam nekavējoties būtu jānovērš avārijas situācija, visticamāk, ar jumta remontu – azbesta šīferi varot labot ar sagraizītām skārda loksnēm. Tāpat apsaimniekotājam būtu jāmeklē ilgtermiņa tehniskie risinājumi. Vēršoties pašvaldībā, tam tiktu meklētas finansiāla atbalsta iespējas – grants vai aizdevums apsaimniekotājam jumta nomaiņai.
Arī domes priekšsēdētāja Agra Lungeviča ieskatā, ejot šādu ceļu, problēma pēc būtības tiktu novērsta ātrāk un arī juridiski veiksmīgāk.
– Pie Vitas sagatavotā risinājuma mēs neatrisinām problēmu, jo tas aiziet administratīvā procesā, iepirkumā, kas ilgs visdrīzāk divus mēnešus. Šajā laikposmā nekas nenotiek. Aigara piedāvātajā variantā pie apsaimniekotāja lietas sāk notikt uzreiz, avāriju sāk novērst uzreiz, kas tur, protams, ir un jānovērš primāri. Un arī ilgtermiņa tehniskie risinājumi tiek sagatavoti. Ja nepieciešams finansējums, namsaimnieks nāk ar lūgumu uz pašvaldību, un risinām, – komentēja Agris Lungevičs. Viņš arī pateicās deputātei par aktīvo iesaisti un problēmas aktualizēšanu. Domes sēdē tika pieļauts, ka avārijas situācijas pagaidu novēršanu būtu iespējams veikt novembra laikā, savukārt pie jumta nomaiņas ķerties pavasarī.
Aigars Šķēls piebilda, ka līdzīgas problēmas ir arī citviet novadā. – Ja vienkārši paņemt vienu māju, izraut no kopējā lielā māju skaita, tad uz nākamo sēdi mums būs 150 šādi iesniegumi. Šis ir pirmais solis, lai vispār sāktu runāt par apsaimniekošanu, arī jaunā novada apvienībās. Mums ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi ciemati, kur normāli notiek apsaimniekošana. Tas ir jāatrisina pirmām kārtām. Šādu māju ir katrā pagastā daudz. Šis ir skaidrs signāls, ka sākam apsaimniekošanu, un tad pašvaldība pieslēdzas ar problēmu risināšanu, – viņš vērtēja.
Madonas novada pašvaldības dome vienbalsīgi nolēma risināt šo problēmu caur apsaimniekotāju.
24.11.2021.