Latvijas valsts 103. gadadienu daudzviet Latvijā un arī mūsu pusē iekrāsoja lūgšana par Latviju.
Dievkalpojumā, kas notika Madonas katoļu baznīcā, izskanēja sirsnīga un patriotiska lūgšana par Madonas pilsētu un novadu. – Lai Dievs sargā, palīdz, dāvā visu nepieciešamo, lai varam pārvarēt grūtības. Ticības spēks grūtību pārvarēšanā ir ļoti svarīgs. Tas dod iedvesmu nepaļauties mazdūšībai, depresijai, bezcerībai, ļauj ticēt, ka Dievs mūsos ielicis spēku, lai varētu būt laimīgi. Dievs devis mums valsti, devis iespēju piederēt savai tautai, un Viņa domas ir tikai uz labu, – iesākot Svēto Misi, uzsvēra draudzes prāvests priesteris Māris Ozoliņš.
Garīdznieks pakavējās pie Evaņģēlija lasījuma, kur Jēzus runā par iekšējo vienotību, kas vajadzīga visām tautām: – Protams, visās tautās cilvēkiem ir arī atšķirīgi viedokļi, ir jāizcīna dažādas cīņas, bet Jēzus saka, ka valsts nevar pastāvēt, ja tā sevī ir sašķelta. Latvijas valsts jubilejā atcerēsimies mūsu vēsturi, mūsu nācijas veidošanos. Latviešu nācija un valsts 20. gados bija kas jauns. Tai pašā laikā redzam, ka cilvēki tolaik ļoti daudz strādāja. Strādāja ilgstoši un smagi, lai izveidotos nācijas apziņa, turklāt šī valsts viņiem Brīvības cīņās vēl bija jāizcīna. Latviešiem izdevās izveidoties par nāciju un izveidot savu neatkarīgu valsti, to vēlamies novērtēt, saprotot, ka esam šī darba turpinātāji. Tā ir vēsture, kuru svarīgi apzināties un atrast tajā savu identitāti. Vēsture nereti tiek sagrozīta. Komunisti to sagrozīja pa savam, tagad tiek grozīts vēl citādāk, bet svarīgi, lai mēs apzinātos tautas pagātni, to, kas ir izdarīts labs un arī slikts, lai mācītos no kļūdām, kas ir nepieciešams, lai kā tauta, kā nācija varētu pastāvēt un zelt.
Neviens neesam bez trūkumiem. Studējot universitātē, brīnījos par valodniekiem, kas kopj latviešu valodu, jo bija jāiegulda milzu darbs – cilvēki veltīja tam savu dzīvi. Tāpat jaunlatvieši, lai kādā ideoloģiskā augsnē Krievijā atradās, viņi 19. gadsimta 50.-80. gados radīja savus darbus, un latviskuma apziņa pamazām tika veidota. Studējot ārzemēs, viņi nepielāgojās, palika savā latviskajā identitātē un to attīstīja. Pienākot 20. gadsimta 20. gadiem, tautā jau bija nacionālā apziņa, pie tās bija strādāts. Visam ir pēctecība, to svarīgi atcerēties.
Priesteris norādīja, ka šodien mums atkal ir jācīnās, jācīnās ar pandēmiju: – Nezinu, vai toreiz, Latvijas Neatkarības kara laikā, katru dienu mira 40-80 cilvēki. Šī ir mūsu tautas traģēdija šobrīd. Tas ir reāls pārbaudījums, kura priekšā svarīgi būt vienotiem. Vai tādi būsim? Tas nav viegli, arī strēlnieki nebija vienoti, tomēr viņi izdarīja pareizus lēmumus. Kāpēc sarkanajiem neizdevās noturēt Latvijā varu? Jo daudzi strēlnieki saprata, ka ir vajadzīga pašiem sava valsts, un dezertēja no Sarkanās armijas. Grūtā brīdī viņi izdarīja pareizās izvēles. Šodien mēs arī esam kā tādā karā, vēl jo vairāk, redzot notikumus uz robežām. Pārbaudījumi pastāv, un aicinu tautu tajos būt vienotiem. Ticu, ka kopīga lūgšana cilvēkus var garīgi vienot. Mēs visi esam saistīti, esam viena tauta, un šo kopību caur lūgšanu šodien vēlamies stiprināt. Lūgsim par Madonas novadu, par pašvaldības vīriem un kundzēm, lai Dievs stiprina viņus, lai viņi vairāk apzinātos – esam tāpēc, lai kalpotu tautai, šai zemei, lai atbalstītu viens otru. Lūdzam par Madonas pašvaldību, par skolotājiem, valsts policijas pārstāvjiem, ugunsdzēsējiem, visiem, kas kalpo valsts struktūrās, lai Dievs stiprina un palīdz! Īpašā veidā Dievam uzticam mediķus, kas cīņā ar pandēmiju ir pirmajās līnijās, lai viņi vienmēr izjūt tautas sapratni un arī valdības atbalstu. Kungs, stiprini visus šajā brīdī, esi mūsu palīgs!
Lūgšanai pievienojās luterāņu mācītājs Valdis Strazdiņš, izsakot pateicību par atkārtotu neatkarības iespēju Latvijai, par 30 gadiem, kuros drīkstējām un joprojām drīkstam izdarīt savu izvēli: – Lūdzam, lai Latvija, mūsu zeme, kļūst par mīlestības sabiedrību. Kungs, dod mums atzīt, ka visas varas, arī Latvijas valdība ir iecelta no Dieva. Svētī Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, visus ministrus un ierēdņus, arī pašvaldību vadītājus, kam visiem jābūt īpašai atbildībai par tautu. Pateicamies, ka esam svētīti dzīvot Marijas zemē, lūdzam, lai Dieva Dēla Māte visos pārbaudījumos tur Latviju zem sava apmetņa. Lūdzam par cilvēkiem, kam uzticēts kaut neliels zemes stūrītis, lai šis stūrītis būtu sakopts, lai slavētu Tevi, Kungs, jo Tu dod mums sirdi to paveikt. Aizslēdz mūsu lūpas tiesājošiem vārdiem un prātus – tiesājošām domām, dod mums svētību! Lūdzamies par Latvijas tēvu un vīru sirdīm nomesties ceļos un nebaidīties būt arī vājiem, lai, Jēzu, Tavs stiprums un spēks parādās pie viņiem. Lūdzamies par mātēm, lai viņas spētu atdot savus dēlus Tev, Kungs, lai tās savus bērnus vestu pie Tevis. Lūdzamies par Latvijas bērniem, lai viņi no mazām dienām iemācītos paklausības svētību. Kungs, lūdzam par līgavaiņiem un līgavām, lai viņi ieaicina Jēzu savās kāzās! Uzlūko ikvienu ģimeni Latvijā. Lūdzam par patiesu grēku nožēlu, lai iemantotu īstu brīvību un vienotību mīlestības valstībā. Lūdzam, lai Latvija pastāvētu mūžīgi.
Lūgšanai atsaucās arī Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris. Vispirms viņš pateicās Dievam par iespēju dzīvot neatkarīgā valstī: – Ne visām tautām ir šāda iespēja, mums tā ir dota jau 103. gadu. Bez Dieva palīga to, ko 1918. gadā paveica mūsu senči, nebūtu iespējams veikt. Latvijas neatkarību panākt nebija viegli, 1919. gada novembrī notika Brīvības cīņas, lai savu tautu un valsti nosargātu. Novembrī godinām tos, kas, cīnoties par Latviju, krita. Esam dzīvojuši dažādos periodos, bet nu jau 30 gadu dzīvojam mierīgi neatkarīgā valstī. Jā, šodien ir grūtības gan ar pandēmiju, gan to, kas notiek uz robežām austrumos. Ticu, ka saglabāsim brīvu valsti, kopā esot, to varam panākt. Latvija man pašam nav tikai vieta, kur piedzimt, nodzīvot un aiziet. Latvija un Madona ir vieta, kur esmu aicināts strādāt. Esmu bijis arī ārzemēs un saprotu tos, kas tur devušies nopelnīt. Viņu atbalsts mūsu valsts ekonomikā ir jūtams – ar naudu, kas sapelnīta citur, viņi palīdz vecākiem, vecvecākiem, stiprina mūsu ekonomiku. Pateicos visiem madoniešiem, ka esam izveidojuši pilsētu, kādu vēlamies redzēt, mums ir daudz tāda, kā nav citiem: Lūgšanu kapela, Lūgšanu brokastis, un tas ir veikts kopīgiem spēkiem. Turpināsim iesākto, un lai Latvijai ir saules mūžs, lai Dievs svētī Latviju!
23.11.2021.