Oktobra izskaņā preses konferenci reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem organizēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Vispirms ministre iezīmēja situāciju skolās līdz 15. novembrim, kad 1.-3. klases atgriezās klātienes mācībās. – Skolas vienojās ar laboratorijām, notika testēšana, līdzīgi kā tas bija mācību gada sākumā, – vēstīja Anita Muižniece. – Lai atgrieztos skolā, mazo klašu skolēni veica siekalu testus un pie negatīva rezultāta varēja mācīties klātienē. Otrkārt, man ir ļoti liels prieks par darbu, ko kopš vasaras sākuma paveikuši skolotāji, kad vakcinējās vairāk nekā 40 procentu, bet šobrīd pēc vakcinācijas aptveres būsim sasnieguši 90 procentu. Katram skolotājam, katram skolā strādājošajam milzīgs paldies par šo atbildību ne tikai pret savu un līdzcilvēku veselību, bet arī attiecībā uz skolēniem.
Trešā lieta – notika Finanšu ministra darba grupa, kurā runājām par kovida atbalsta pasākumiem, tostarp vienojāmies par diviem pasākumiem izglītības nozarē. Viens no tiem ir par atbalsta mehānismu skolām. Skolu vadības komandām būs papildu atbalsts 2,9 miljonu eiro apmērā. Tas būs atbalsta mehānisms par laiku, kad tām bija jāveic testēšanas nodrošināšana un visas tai nepieciešamās loģistikas lietas. Drošības protokoli skolās nemitīgi jāpārskata, tāpēc, lai kompensētu izglītības iestādēm papildu slodzi, nodrošinot „Covid-19" pandēmijas apstākļos skolu administratīvo procesu un mācību satura apguvi, kopumā šiem mērķiem atvēlēti vairāk nekā 6,5 miljoni eiro. Finansējumu saņems valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādes. Atbalsta apmērs noteikts 60% apmērā no izglītības iestādes viena mēneša administrācijas atlīdzības fonda, un to paredzēts izmaksāt divos maksājumos līdz 31. decembrim. Tad savukārt izglītības iestādes vadītājs lems par tālāko finansējuma sadali skolā, novirzot to darbiniekiem, kuri tiešā veidā ir veikuši darbus saistībā ar pandēmijas situācijas risināšanu. Otra lieta, par ko tika panākta vienošanās, ir kompensējošie atbalsta pasākumi mācību satura apguvē, kas pamatā ir individuālās mācību priekšmetu konsultācijas, pedagogu palīgu nodrošināšana, arī atbalsts mācībām, grupām par kopīgu tematu apguvi un risinājumu izstrādi olimpiāžu un zinātniski pētniecisko pasākumu īstenošanai tiešsaistē. Kopējais apmērs šim gadam ir 1,6 miljoni eiro, nākamajā gadā šai pozīcijai paredzēti vēl 2,1 miljoni, ar ko nodrošināt papildu atbalstu pedagogu darba samaksai.
Jautājumi
– Septembrī ārvalstu eksperti nāca ar paziņojumu par izglītības kvalitāti Latvijā un citās ES dalībvalstīs. Izskanēja apgalvojums, ka Latvijā nevajadzētu likvidēt izglītības vietas, kas šobrīd pastāv, pretējā gadījumā Latvija paliks vēl tukšāka. Vai esat analizējusi šo pētījumu? Īpašs uztraukums ir par lauku skolām, kuru pastāvēšana visu laiku ir „zem cirvja". Kā jūs atbalstīsit mazās skolas, lai laukos nepaliktu tukšas vietas?
Atbilde: – Nesen bija tikšanās ar ESD ekspertiem, kas šobrīd strādā ar rekomendācijām Latvijai. Skaidrs, ka skolu tīkla sakārtošana mums ir sava veida izaicinājums. Būsit pamanījuši, ka esam pieteikuši un valdībā skatīts konceptuālais ziņojums saistībā ar jauno pedagogu finansēšanas modeli, kas tostarp diezgan lielā mērā pievēršas skolu tīkla sakārtošanas jautājumiem. Gribu teikt, ka tomēr ir maz izglītības iestāžu, kuras slēdz ministrija. Izglītības iestāžu plānošana ir pašvaldību kā dibinātāju atbildības un kompetences jautājums. No savas puses esam analizējuši līdzšinējo praksi mēģinājumos kārtot skolu tīklu, nosakot gan minimālo skolēnu skaitu, gan citus rādītājus, un esam nonākuši pie secinājuma, ka tas nav gluži objektīvi un noved pie situācijas, ka atsevišķas skolas attālos reģionos ar vieglu roku kā valsts esam gribējuši likvidēt vai reorganizēt. Šobrīd saprotam, ka no valsts puses nav pareizi lemt, ka skola sākas tikai ar simt vai piecdesmit bērniem. Tas katrā pašvaldībā jāvērtē individuāli. Ja situācija ir pamatota, ka pašvaldībai patiesi kaut kur ir nepieciešama skola ar 50 bērniem un jo īpaši, ja tā ir sākumskola līdz 6. klasei vai pamatskola, tad tai pavisam noteikti jābūt sasniedzamai un pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Vienlaikus mūsu interese ir par efektīvu līdzekļu izlietojumu, kas atspoguļojas skolotāju darba samaksā, tāpēc teikt, ka pārmaiņu procesā absolūti neviena skola netiks reorganizēta, nevar.
– Divas augstskolas – Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju – ministrijā ir doma apvienot. Kādi ir kritēriji, kāpēc tās jāapvieno?
– Apvienošanas stāsts ir saistīts ar augstskolu pārvaldības reformu, kas tika aizsākta laikā pirms manas stāšanās amatā. Nosakot augstskolu tipoloģiju, ministrijai bija uzdevums izstrādāt kritērijus un pēc tiem vērtēt, kuram tipam katra no augstskolām ir piederīga. Daugavpils Universitāte ir lietišķo zinātņu universitāte, un mums kā dibinātājiem ir svarīgi, lai tajā ir augsta kvalitāte. Apvienojot abas, tiks izveidota jauna, spēcīga universitāte, kur esošās programmas papildina viena otru. Latgales reģionā līdz ar to iegūsim ļoti spēcīgu, stabilu augstskolu. Ir gads laika, lai runātu ar abu augstskolu vadību, citām iesaistītajām pusēm, lai nonāktu pie labākā kompromisa, kā jaunais veidols varētu darboties.
– Iepriekšējās ministres laikā notika pārdale attiecībā uz skolēnu ēdināšanu. Lielākā daļa izdevumu novirzīta uz pašvaldību pleciem. Vai ir doma atgriezties pie iepriekšējā, ka valsts pabaro sākumskolēnus?
– Valdībā esam vienojušies par budžeta rāmi nākamajam gadam, atgriešanās pie valsts segtām brīvpusdienām tajā nav. Vienlaikus Veselības ministrija ir aktualizējusi jautājumu, ka nepieciešams pārskatīt skolēnu pusdienu minimālo apjomu 2022. gadam. Katram ir skaidrs, ka par 1,42 eiro pilnvērtīgu ēdienreizi nodrošināt ir sarežģīti. Bet tas būs nākamā gada jautājums.
– Jau rudens pusē pēc sludinājumiem avīzē jutām, cik ļoti skolās trūkst skolotāju. Jautājums – kas izglītības iestādēs strādās? Vai ministrija domā par mērķtiecīgu kadru sagatavošanas politiku, par atbalsta personāla sagatavošanu un nokļūšanu skolās?
– Tas ir klasisks jautājums katram ministram. Īsumā ir vairākas lietas, kas šobrīd tiek darītas. Viena no populārākajām ir jaunizveidotā programma „Mācībspēks", kas ir valsts budžeta finansēta īsā cikla augstākās izglītības programma pedagoģijā, kur cilvēks ar jau iegūtu specialitāti, vēl piemācoties, kļūst par skolotāju. Redzam, ka šī programma ir ļoti pieprasīta, līdzšinējo divu gadu laikā ir apmācīti jaunie skolotāji, kas lielākoties turpina darbu skolā. Pēc divu gadu projekta noslēguma esam veikuši sarunas par to, ka programma tiks turpināta. Tikai ne no ministrijas puses un ne projekta veidā, bet patstāvīgi.
Jautājums, kas ir plašāks, – mēs katru gadu redzam pedagoģijas programmu absolventu skaitu, redzam diploma ieguvēju skaitu, un tas ir liels. Skolotāji ir, bet jautājums ir par to, vai viņi nonāk skolā un kas notiek brīdī, kad jaunais skolotājs ir nokļuvis izglītības iestādē, kā viņu tur noturēt. Atbildi „rīt uz pusdienlaiku" nevar sniegt. Tas ir jautājums par pedagogu prestižu, mīti, kas valda sabiedrībā par šo profesiju, kopējā sabiedrības attieksme. Kovida laiks profesijas prestiža jautājumu ir pacēlis. Tas sabiedrībai ļāvis apzināt, cik ļoti vērtīgs un grūts ir skolotāja darbs. Atslēga atbildei, manuprāt, ir atalgojuma jautājums, pie kā mēs šobrīd arī strādājam.
Ministre neslēpa, ka daudz šobrīd runāts par bērnu un pusaudžu mentālās veselības pasliktināšanos – dati ir ļoti nepatīkami; arī pedagogi labi pazīst izdegšanas sindromu. Citāda veida, bet tikpat nopietns apdraudējums ir iespējamā zināšanu pasliktināšanās jauniešiem, ar ko varam sastapties pēc ilga piespiedu attālinātās mācīšanās perioda. Tāpēc šobrīd svarīgi skolas noturēt atvērtas.
16.11.2021.