Madonas novada domes 28. oktobra sēdē tika skatīts jautājums par Madonas novada pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikuma apstiprināšanu. Galvenokārt izmaiņas nolikumā skar domes deputātu, komiteju priekšsēdētāju un viņu vietnieku atalgojuma modeli.
Finanšu un attīstības komitejas 19. oktobra sēdē juridiskās un personāla nodaļas pārstāves deputātus informēja, ka šobrīd Madonas novadā darbojas četri atlīdzības nolikumi – katrā līdzšinējā novada teritorijā savs. Pārskatot šos nolikumus, secināts, ka deputāta stundas algas likme bijusi visnotaļ līdzīga – maksimālā pieļaujamā jeb 7,58 eiro/stundā. Madonas novadā šādu atalgojumu varēja saņemt par sēžu apmeklējumu un darbu ārpus sēdēm – par 15 stundām visiem deputātiem; Lubānā, Cesvainē, Ērgļos stundu skaits neesot bijis limitēts.
Dažādi atalgojuma modeļi
Uz domes sēdi speciālisti jau bija sagatavojuši, vadoties arī pēc deputātu izteiktajiem ierosinājumiem, četrus deputātu atlīdzības variantus, lai izstrādātu vienotu atlīdzības nolikumu. Pirmais variants paredz 1,2 koeficientu deputātu algai, kas naudas izteiksmē ir 7,58 eiro/stundā. Komitejas priekšsēdētāja vietniekam – koeficients 1,3 jeb 8,22 eiro/stundā, priekšsēdētājam – koeficients 1,7 jeb 10,74 eiro/stundā. Darbam ārpus sēdēm noteikts limits – 50 stundas mēnesī, savukārt sēdēs pavadītais stundu skaits tiks ņemts reālais; vidēji mēnesī tās mēdz būt 15 stundas. Pēc vidējā aprēķina domes deputāta atalgojums (ja nostrādātas visas 50 stundas ārpus sēdēm) šajā variantā ir 492 eiro (bruto), komitejas priekšsēdētājam – 751,80 eiro (bruto), komitejas priekšsēdētāja vietniekam – 550,74 eiro (bruto). Šajā variantā deputātiem arī ik mēnesi jāaizpilda darba laika uzskaites tabula.
Pārējie trīs varianti paredzēja tā saucamo „cieto algu" domes amatpersonām, jo tajos nebūtu jāuzskaita darba laiks. Atšķīrās tikai maksimāli noteikto stundu un koeficientu apmērs. Tā, piemēram, otrajā un trešajā variantā deputāta alga būtu 492 vai 379 eiro (bruto), komitejas priekšsēdētājam – 751 un 427 eiro (bruto), viņa vietniekam – 550 un 400 eiro (bruto). Ceturtais variants, ko piedāvājusi deputāte Vita Robalte, paredzēja visdāsnāko jeb „amatpersonas cienīgāko" atalgojumu, ar koeficientu 1,044 deputātam, 1,65 – komitejas priekšsēdētāja vietniekam un 2,22 – komitejas priekšsēdētājam, maksimālais pieļaujamais stundu skaits katram deputātam – 140. „Cietā alga", ar ko rēķināties pašvaldības budžetā ik mēnesi, par deputātu būtu 1023 eiro (bruto), 1616 – komitejas priekšsēdētāja vietnieku un 2174 – komitejas priekšsēdētāju.
No visiem piedāvātajiem variantiem ar 10 balsīm „par", sešām „pret" un vienu „atturas" tika nobalsots par pirmo, paredzot, ka deputātu atalgojums būs mainīgs – atkarībā no katrā mēnesī nostrādāto stundu skaita.
Strādāt par minimumu vai maksimumu?
Kā iepriekš izskanēja jau komitejas sēdē, deputāts Kaspars Udrass, atsaucoties uz ārzemju piemēru, minējis, ka būt par deputātu vien ir goda lieta, par ko nevajadzētu saņemt atalgojumu. Tikmēr pretējs uzskats ir deputātei Vitai Robaltei – ka ar pilnu atdevi strādāt par 138 eiro (kā tas ir šobrīd) mēnesī neesot iespējams.
– Runa ir par deputāta pienākumiem, statusu, un tie nebeidzas tikai ar sēdēm. Ja likums pasaka – ir bāzes vērtība, tad mūsu pienākums ir balsot tikai par koeficientu, – sprieda deputāte. Deputāts Andrejs Ceļapīters komitejas sēdē atsaucās uz iepriekšējo domes sasaukumu, kad jau bijusi pieredze ar atskaišu rakstīšanu – bijuši deputāti, kas uzrāda maksimumu nostrādātā laika, un ir, kas varbūt strādājuši vairāk, bet neuzrādījuši neko, neuzskatot to par cienīgu. Atskaišu rakstīšana aizņemšot laiku un radīšot lieku birokrātiju. Līdzīgi domāja deputāts Andris Dombrovskis, rosinot deputātiem noteikt kādu minimālo atalgojumu, bet lai par to nebūtu jāveic atskaite, papīru rakstīšana.
Saistībā ar pirmo piedāvāto atalgojuma modeli komitejas sēdes laikā Sandru Maksimovu interesēja, kā tiks kontrolēta deputāta uzrādītā laika uzskaite. Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atbildēja, ka deputātu kontroles vai pārbaudes netikšot rīkotas. Kā var secināt, viss balstīsies uz deputāta godaprātu – cik no viņa uzrādītajām darba stundām viņš patiešām pārlasījis iesūtītos dokumentus, lēmumprojektus, ticies ar iedzīvotājiem, devies uz pašvaldības iestādēm un tamlīdzīgi. Viņš sprieda, ka pirmais piedāvātais atalgojuma modelis esot kā vidusceļš deputātu Udrasa un Robaltes izteiktajiem priekšlikumiem.
Citi priekšlikumi
Kopumā notiekošo saistībā ar jautājuma par deputātu atalgojuma skatīšanu kritizēja deputāts Andrejs Ceļapīters. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka jāpilnveido arī pašvaldības iestāžu, nodaļu vadītāju darba novērtēšana, atlīdzības skala. Tikmēr jau divas sēdes tiekot veltītas tikai deputātu atalgojumam. Andrejs Ceļapīters arī rosināja „pievilkt pie šīs pašas kārtības" jeb darba stundu uzskaites vešanas domes priekšsēdētāju un viņa vietniekus. – Būtu interesanti paskatīties, kā tas īsti ir, ko viņi dara. Ja ejam šo ceļu, veidojam birokrātiju (deputātiem), tad birokrātiju pēc pilnas programmas un visiem vienādi, – ja ne šajā, tad nākamajā domes sēdē šādu jautājumu iekļaut prasīja Andrejs Ceļapīters.
Vēl pirms balsot par izvirzīto atalgojuma variantu, Vita Robalte atgādināja, ka viņas ierosinājums līdzināts tam, kā tika nobalsots par domes priekšsēdētāja un vietnieku atalgojumu jūlijā. – Tas darbs, ko ieguldām, ir ļoti darbietilpīgs. (Mans) ierosinājums bija domāts, lai maksimāli atvieglotu, ir mēnešalga, kaut vai minimālā, un lai tas ir tā, bez atskaitēm un liekas birokrātijas. Bet, kā lēmuši, tā lēmuši… Jācer, ka nevarēs pateikt tā – kāda alga, tāds darbs. Es esmu par to, ka katrs ir savas algas cienīgs cilvēks, arī mūsu darbinieki pašvaldībā, ko te iepriekš pieminēja, – komentēja Vita Robalte.
Agris Lungevičs piebilda, ka, tīri skaitļos runājot, pēc sagatavotā priekšlikuma deputātu atalgojums palielināsies 2-3 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo situāciju Madonas novadā; kamēr ceturtā priekšlikuma gadījumā tas būtu 7-8 reizes.
Deputāts Aivis Masaļskis sprieda, ka rosinātais deputātu atalgojuma variants esot visdemokrātiskākais un lojālākais – gan tiem, kas grib saņemt atalgojumu, gan tiem, kas gatavi strādāt idejas vārdā. Tomēr viņš atbalstīja domes priekšsēdētāja vietnieka Zigfrīda Goras komitejas sēdē izteikto priekšlikumu komiteju vietnieku atalgojumu atsevišķi neizdalīt. Tas tādēļ, ka šāda amatpersona pienākumus visbiežāk sākot pildīt brīdī, kad jāaizvieto komitejas priekšsēdētājs. Taču deputāts Andris Sakne gan atsaucās uz savu pieredzi, ka pirms katras komitejas sēdes ar savu vietnieku kā komitejas priekšsēdētājs izrunā sagatavotos jautājumus, gatavojas sēdei kopīgi.
Agris Lungevičs rosināja atstāt sagatavoto lēmumprojektu negrozītu, jo izdalītais atalgojums attieksies tikai uz divu komiteju priekšsēdētāju vietniekiem – Gati Teili un Andri Dombrovski, jo Zigfrīds Gora, kas ir priekšsēdētāja vietnieks izglītības un jaunatnes lietu komitejā un sociālo un veselības jautājumu komitejā, kā algota amatpersona (domes priekšsēdētāja vietnieks) šo „piemaksu" nesaņems. Turklāt, tā kā valdībā plānots pārskatīt amatpersonu atalgojumu, kas varētu skart arī pašvaldību līmeni, pie amatpersonu nolikuma pārskatīšanas drīzā laikā, iespējams, nāksies atgriezties.
Ar balsu vairākumu un trim balsīm „pret" (Andrejs Ceļapīters, Andris Dombrovskis, Kaspars Udrass), nebalsoja Rūdolfs Preiss, Madonas novada pašvaldības dome nolēma apstiprināt sagatavoto atlīdzības nolikumu. Tas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, līdz tam spēkā esot līdzšinējo novadu nolikumiem.
10.11.2021.