Jau vairākkārt jautājuma par Madonas novada attīstības dokumentu izstrādi izskatīšana radījusi atšķirīgu viedokļu apmaiņu deputātu vidū, tostarp 28. oktobra domes sēdē, kad lēmumprojekts tika likts deputātu balsošanai.
Kā skaidrots, lai 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā pašvaldības dome varētu uzsākt pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir nepieciešams izstrādāt jauno ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas dod stratēģisko ietvaru attīstības programmai un jaunizveidotā novada teritorijas plānojumam. Stratēģija izstrādāta atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajiem metodiskajiem ieteikumiem un vadlīnijām. Dokumentā raksturota arī pašreizējā situācija jaunizveidotajā novadā, kam par pamatu izmantoti gan iedzīvotāju anketēšanas rezultāti, gan tematisko darba grupu rezultāti.
Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ramona Vucāne atzina, ka pēc iepriekšējām dokumenta skatīšanas reizēm domē saņemti divu deputātu ierosinājumi – no Valdas Kļaviņas un Gunta Klikuča. Aktīvi strādāts pie dokumentu pielabošanas, galvenokārt no vizuālā viedokļa, lai sadaļas nebūtu tik sadrumstalotas, kamēr būtiski saturiski labojumi nav tikuši saņemti, atklāja Ramona Vucāne. Tādēļ stratēģija, programma un pārējie dokumenti esot gatavi nodošanai publiskajai apspriešanai. Kā pastāstīja Ramona Vucāne, iecerēts rīkot četras sabiedriskās apspriešanas sapulces zoom platformā, trīs no tām – apvienību pārvaldēs. Noslēdzošā Madonas apspriešana varētu pat tikt raidīta youtube kanālā.
Neiztiek bez kritikas
Tam, ka dokumenti būtu pietiekamā gatavības stadijā, lai tos nodotu publiskajai apspriešanai, iebilda deputāti Vita Robalte un Andrejs Ceļapīters. Vairākus argumentus pret dokumentu izstrādes procesu un plānoto saturu viņi jau iepriekš pauduši pie šī jautājuma informatīvas skatīšanas domes sēdē un finanšu un attīstības komitejas sēdē 19. oktobrī.
– Šobrīd esmu izskatījusi tikai ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, jo tas ir visa pamatā. Šis dokuments jau skaidri parāda, ka esam aizmirsuši Ērgļus, Cesvaini un Lubānu. Nav pakalpojuma groza, ko jau komitejā pieminējām. Šobrīd dokuments šādā kvalitātē, manuprāt, nav dodams sabiedriskajai apspriešanai, – to kā „pusdarītu darbu" novērtēja Vita Robalte.
Savukārt deputāts Andrejs Ceļapīters galvenokārt kritizēja attieksmi pret nopietno dokumentu un novada nākotni, ko parādot investīciju sadaļa dokumentā.
– Investīciju sadaļa ar visiem tiem vairāk nekā 100 ierakstiem, manā skatījumā, ir katastrofa, jo lielie mērķi netiek atspoguļoti šajā divu gadu investīciju plānā. Ļoti sīkumaina, uz mērķi neorientēta šī investīciju sadaļa. Iztrūkst arī rīcības plāna, kā ejam soli pa solim, lai sasniegtu konkrētus risinājumus, ar konkrētu ieguldījumu, finansējumu, palīdzību, – viedokli pauda Andrejs Ceļapīters. Kā piemērus viņš minēja ierakstīto Ošupes kultūras nama pagraba renovāciju, kas „nevelk ne uz kādu mērķi", savukārt plānotie veloceliņi uz Kusu un Bērzauni – „Kāpēc tad šie virzieni, ja mūsu tūrisma mugurkauls ir Gaiziņš, Cesvaines pils, Lubāna mitrājs un dabas aizsardzības teritorijas?" retoriski jautāja deputāts. Tāpat viņš izcēla iezīmēto dzīvojamā fonda attīstību – 30 dzīvokļu ēkas uzcelšanai ieplānoti 6 miljoni eiro, kas sanākot 200 tūkstoši eiro par dzīvokli; par šādu „penthausu" celšanu, kam neesot līdzvērtīgu cenu pat Rīgā, brīnījās Andrejs Ceļapīters. Tāpat, ja šobrīd esot zināmas pamata sadaļas, kas turpmākajos septiņos gados tiks atbalstītas no Eiropas struktūrfonda finansējuma, dokumentā būtu jādefinē Madonas novadam aktuālie projekti jau šobrīd.
– Šādā izskatā dokumentu nevar izdot sabiedriskajai apspriešanai. Tas ir slikts, tieši investīciju sadaļa parāda nenopietnu, nolaidīgu attieksmi pret mūsu nākotnes plānošanu, – ne dokumentu izstrādes komandas, bet gan domes vadības virzienā trūkumus saskatīja deputāts.
Jāapstiprina „bez demagoģijas"
– 2022./2023. gadam ir plānoti primārākie, steidzamākie darbi, ko vēlētos paveikt. Protams, investīciju plāns ir dokuments, ko vairākkārt, gada laikā varam aktualizēt un pie tā strādāt. Investīciju plāns ir saskaņots gan ar apvienību, gan pagastu pārvaldēm, kopīgi vairākas reizes esam gājuši cauri, precizējuši naudas summas, likuši kopā aktivitātes, lai nesadrumstalotu šo investīciju plānu, – deputāta izteiktās replikas komentēja Ramona Vucāne.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs kopumā bija pilnīgi pretējās domās izskanējušajai kritikai un par, viņaprāt, kvalitatīvi paveikto darbu pateicās Ramonai Vucānei, Ilzei Voginai un pārējiem speciālistiem, kas pie tā strādājuši gada garumā. Tostarp, labu pienesumu, pat priekšrocību devuši piesaistītie eksperti – Ilze Circene un Pauls Grants. Agris Lungevičs iedrošināja iedzīvotājus nenobīties no apjomīgā dokumenta, to pārlasīt un sniegt savus viedokļus.
Arī deputāte Valda Kļaviņa atzina, ka, pārskatot un iedziļinoties dokumentā, tas šķitis kvalitatīvi izstrādāts. Viņa un domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora aicināja tieši kolēģus, deputātus būt aktīvākiem priekšlikumu sniegšanā.
– Mūsu uzdevums šobrīd ir iedot mūsu katra redzespunktu, kā saredzam, kā varbūt dokumentā trūkst. Iedot vēl pievienoto vērtību klāt, – dokumentu kā tādu atbalstīt mudināja Zigfrīds Gora.
Viņa kolēģis Aigars Šķēls minēja, ka līdzīga opozīcijas retorika izskanējusi jau komitejas sēdē: – Paldies Andrejam par ļoti sakarīgiem iesniegtiem priekšlikumiem mūsu plānam, kuru skaits ir apaļa nulle.
Domes priekšsēdētāja vietnieks arī atgādināja, ka šī nav galaredakcija, savukārt redzējums par dažādām lietām var atšķirties. Attiecībā uz ilgtermiņa projektu plānošanu esot jāpatur iespēja fleksibli reaģēt atkarībā no tā, kurā virzienā pieejams finansējums.
No vārdiem pie darbiem, bez liekas demagoģijas, pāriet aicināja deputāts Andris Dombrovskis, atgādinot, ka deputāti vienojušies priekšlikumus iesniegt jau pirms nedēļas. Līdzīgu domu pauda arī domes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Čačka, uzsverot, ka ar šādiem iebildumiem tiek radīta „apokaliptiska sajūta par šo dokumentu" – ka viss ir ļoti slikti. Esot jāizpilda deputātu „mājasdarbs" – priekšlikumu, labojumu izteikšana, jāuzklausa arī sabiedrības ieteikumi. Un nepieciešamās nianses tiks pielabotas, debates noslēdza Artūrs Čačka.
Ar balsu pārsvaru, divām balsīm „pret" (Andrejs Ceļapīters, Vita Robalte) un vienu „atturas" (Sandra Maksimova) tika lemts nodot dokumentus publiskajai apspriešanai. Plašāka informācija par iespēju izteikties (līdz šā gada 5. decembrim) drīzumā sekos.
9.11.2021.