Lāčplēša dienas tradīcija Lubānā ir došanās lāpu gājienā un svinīgs piemiņas brīdis Vecajā kapsētā pie Svētās uguns altāra.
Šogad gan tā varēs būt tikai svecīšu iedegšana visas dienas garumā pie piemiņas vietas Latvijas Neatkarības karā kritušajiem lubāniešiem.
Tālajos 1930. gados
Svētās uguns altāra izveidošanu ierosināja Lubānas aizsardzes (aizsardžu pulciņa priekšniece V. Vilkance), iesniedzot lūgumu Lubānas evaņģēliski luteriskajai draudzei par zemesgabala piešķiršanu šai būvei Lubānas kapsētā (tagadējā Vecajā kapsētā), un to atklāja 1933. gadā, kā atklāšanas datums tiek minēts 18. novembris. "Madonas Ziņās", tolaik rakstot par 1933. gada 18. novembri, vēsta, ka tajā dienā Lubānas luterāņu baznīcā notika dievkalpojums, organizācijas un skolas bija ieradušās gājienā ar saviem karogiem, mācītājs Jānis Bīlmanis teica runu, kā arī uzstājās jauktais un vīru koris Eduarda Kļaviņa vadībā. Lasot vēlākus pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrās puses periodiskos izdevumus, var secināt, ka pie Svētās uguns altāra regulāri notika piemiņas pasākumi, aizlūgumi.
Vēsturiskās liecības
Nākamā gada 10. jūnijā Lubānas aizsardžu pulciņš svinēja savus septiņu gadu pastāvēšanas svētkus. Pēc dievkalpojuma baznīcā visi devās uz kapsētu pie "svētā altāra", kur dziedāja pateicības dziesmas brīvības cīnītājiem. Nākamais plašākais pasākums notika 22. jūnijā, kad Lubānas-Zvidzienas mazpulks kopīgā gājienā ar aizsargu nodaļu devās uz Lubānas kapsētu, lai godinātu kritušos tēvus un brāļus un aizdedzinātu svēto uguni: "Apkārt ap svētās uguns altāru nostājās aizsardzes un aizsargi, starp aizsargiem un aizsardzēm mazpulks ar savu baltzaļo – jauno arāju –
karogu. Tuvojoties gājienam no baznīcas, aizsargi aizdedzināja svēto uguni un pie altāra nostājās aizsardžu un aizsargu goda sardze. Izjustu piemiņas runu teica iecirkņa prāvests. Pēc svinīgā dievkalpojuma visi mazpulka dalībnieki devās savās sētās, apņemoties savās sirdīs būt par tādiem pat varoņiem, kādi bija tie, kas atdeva savu dārgāko mantu – dzīvību par Latvijas brīvību."
Šajā gadsimtā
Pirmo reizi tā pamatīgi izstaigāju un fotografēju Lubānas Veco kapsētu, gatavojot pārskatu "Par Latvijas Brīvības cīņās un 1905. gada revolūcijā kritušo piemiņas vietām, kapiem, pieminekļiem". 2005. gadā Vecajā kapsētā notika vērienīgi sakopšanas un atjaunošanas darbi. Toreiz projekta ietvaros virkne kapu vietu piedzīvoja kardinālas pārmaiņas – tika atjaunoti uzraksti, nolauztie krusti, uzliktas piemiņas plāksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, izzāģēti vecie koki, veidoti jauni stādījumi, labiekārtota Svētā uguns altāra apkārtne, nokrāsota kapliča un veikti citi darbi. Lubānas Vecajā kapsētā apglabāti Latvijas Neatkarības karā kritušie Arvīds Augstmanis (1901-1920), Roberts Dzirkals (1892-1919), Augusts Vīksna (1897-1920) un Konrāds Ērglis (1891-1919). Viņu kapu vietu atpazīstamībai iestādīja nokarenos pīlādžus. Tad tapa arī buklets "Ceļvedis Lubānā. Lubānas evaņģēliski luteriskā baznīca un Vecā kapsēta". Šī ceļveža jaunizveidotās takas iestaigāšana toreiz notika 11. novembrī, arī lāpu gājiens un piemiņas pasākums pie Svētās uguns altāra.
Projekts "Militārais mantojums"
Savukārt pārskats par apzinātajām un apsekotajām piemiņas vietām lieti noderēja pagājušajā gadā, kad Madonas muzeja speciālisti gatavoja apjomīgu informāciju Vidzemes tūrisma asociācijas projektam "Militārais mantojums", kā arī meklēja jaunu informāciju un kopā ar asociācijas pārstāvjiem apmeklēja dažādas ar militārā mantojuma vēsturi saistītās vietas toreizējā Madonas un kaimiņu novados, arī Lubānu un Svētās uguns altāri.
LAIMDOTA IVANOVA
9.11.2021.