30. septembra domes sēdē tika mainīts amata vienību saraksts Cesvaines apvienības pārvaldē, konkrēti īpašumu uzturēšanas nodaļā un Cesvaines pilī. Skatot šo lēmumprojektu, deputātu viedokļu apmaiņa skāra arī saistītus jautājumus – par Cesvaines pils tālāko attīstību, kā arī adekvātu atalgojumu pašvaldības speciālistiem Madonas novadā kopumā.
Pārkārto īpašumu uzturēšanas nodaļu
Kā deputātiem skaidroja Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Špats, ar īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāju pārskatot esošās amata vienības un reālos darbus, kas tiek veikti, esošā algu fonda ietvaros amata vienības pārkārtotas tuvāk tam, kā reālajā dzīvē šobrīd tiek veikti pienākumi.
– Naudas apmērs paliek tāds pats, amata vienību skaits no 6,75 samazinās uz 5,5. Līdz ar to ir arī iespēja palielināt algas atsevišķām amata vienībām, – piebilda Vilnis Špats.
Attiecīgi tika rosināts ar šā gada 30. septembri no saraksta izslēgt atsevišķas amata vienības un pārkārtot amata vienību skaitu, mēnešalgas likmi un mēnešalgas fondu.
Vilnis Špats skaidroja, ka kapsētas pārzinim un palīgam pārkārtoti pienākumi. – Cesvaines apvienības pārvaldē esot piecas darbojošās kapsētas, no kurām viena – privātā. Pārējās četras ir publiskas – pašvaldības īpašumā vai valdījumā. Iepriekš vienas kapsētas vietā tagad kapsētas pārzinis apsaimniekos kopumā trīs, tostarp lielāko – Ķinderu – kapsētu, savukārt pārziņa palīgs (uz pusslodzi) tikai vienu – Cesvaines kapsētu.
Deputāte Vita Robalte, sākotnēji pārprotot paredzēto atalgojumu kapsētu pārzinim (par 1,5 slodzi 750 eiro, kāda tā bija
iepriekš. – Aut.), vērtēja, ka dažam labam būvvaldes inspektoram esot tāds pats atalgojums. – Bet vienam ir vajadzīgas zināšanas, izglītība un atbildība. Saprotu, ka kapsētu pārzinis – ne jau maznozīmīgs darbs, bet vai tas to maksā? – jautāja Vita Robalte.
Deputāts Andris Dombrovskis piebilda, ka 660 eiro (kas ir mainītā algas likme par slodzi – Aut.) atalgojums „uz papīra" dzīvē sanākot vien ap 400 eiro. Savukārt Vilnis Špats atgādināja, ka slodze kapu pārzinim samazinās, kamēr darbu apjoms būtībā pieaug.
– Mēs jau katrs mērām pēc sevis, tā kā deputātam ir 150 vai 138 eiro. Tad man šķiet, ka kapu pārzinim ir gandrīz vai ērtāk
būt, – repliku izteica Vita Robalte. Atjokojot Vilnis Špats aicināja deputāti – „nāc pie mums".
Paturpinot tēmu par, viņasprāt, neadekvāto deputātu atalgojumu, Vita Robalte skaidroja: – Man aiziet trīs nedēļas ar visu dokumentu pētīšanu, vētīšanu. Lai to izlasītu, tas viss prasa laiku. Un ja vēl nododam priekšlikumus, lasām dokumentus, tas manā gadījumā aizņem ¾ mēneša. Tad jautājums, par kādiem blakusdarbiem vai kaut ko mēs varam runāt?
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzina, ka uzsākts runāt par deputātu atalgojuma sistēmu. Tobrīd deputāti bija aicināti sniegt priekšlikumus, uz ko jau atsaukušies deputāti Vita Robalte un Kaspars Udrass. Šo jautājumu, ar apkopotiem priekšlikumiem, turpināja skatīt 29. oktobra domes sēdē, par ko laikraksts „Stars" tuvākajā laikā informēs lasītājus.
Jāattīsta Cesvaines pils
Savukārt saistībā ar valsts kultūras pieminekļa „Cesvaines pils – Austrumvidzemes kultūras un mākslas izstāžu centrs" darbības atsākšanu, kā arī kultūras un mākslas izstāžu centra efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanu, lai palielinātu tā ekonomisko un inovatīvo izmantošanu, tika lūgts apstiprināt izmaiņas arī Cesvaines pils darbinieku sarakstā.
Vilnis Špats jau iepriekš komitejas sēdē prezentējis informāciju par pili, lai deputāti saprastu, kas tur notiek un kāpēc vajadzīgas amata vienības: Cesvaines pils vadītājs (sabiedrības pārvaldes jomā), krājuma glabātājs, vēsturnieks un izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājs (muzeju jomā).
– Cesvaines pilī pēdējos piecus gadus visu laiku bijuši remontdarbi. Atjaunošanas darbi noslēdzas šā gada beigās, vajadzētu būt decembrī, paliek vēl tā saucamā „mīkstā sadaļa", pārrobežu projekts. Lai pilī kaut kas notiktu, vajadzīgs vadītājs. Jāsaprot, kas pilī nākotnē notiek. Ja tā paredzēta kā Austrumvidzemes kultūras un mākslas centrs, nevajag iedomāties, ka tā ir parasta viesnīca. Pilī pašreiz ir muzejs, labajā spārnā. Krājuma glabātājs ir, kas ar šiem rekvizītiem strādā. Otrs ir, kas taisa ekspozīcijas. Šajā brīdī šis ir kā sākums pilij, lai to varētu iekustināt, lai aiziet ar nākotnes skatījumu, – sprieda Vilnis Špats. Viņš atklāja, ka jau mēnesi pilī būtībā par vadītāju strādā Linda Bakmane; muzeja speciāliste, kas varētu būt krājuma glabātāja, ir Daiga Matroze. Izmaiņas pils amata vienību sarakstā apvienības pārvaldes vadītājs skaidroja tā, ka šīs divas amata vietas ir aizpildītas, vienkārši tās tiek pārsauktas un pamainīts atalgojums, savukārt divas amata vietas – vēsturnieks un izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājs (muzeju jomā) – ir brīvas. (Šobrīd zināms, ka 22. oktobrī veiksmīgi noslēdzies izsludinātais amata konkurss uz vēsturnieka vietu Cesvaines pilī; paredzēts, ka izvēlētais pretendents darbu uzsāks ar 1. decembri. – Aut.)
Deputāte Valda Kļaviņa, vadoties pēc Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja pozitīvās pieredzes, sprieda, ka izglītojošā darba vadītājs Cesvaines pilij varētu būt labs pienesums. – Kad Madonas muzejā parādījās izglītojošās programmas, tas piesaistīja vairāk skolu jaunatni. Arī Cesvaines pilī tas varētu strādāt ļoti labi un piesaistīt ne tikai vēsturniekus, vecāko gadagājumu, bet arī skolēnus.
Deputāts Andrejs Ceļapīters, arī skarot atalgojuma jautājumu, izteica viedokli, ka domes priekšsēdētāja un viņa trīs vietnieku atalgojums „kā raķete uzšāvās gaisā otrajā šī sasaukuma sēdē, ap trīs tūkstošiem eiro". Tikmēr ļoti daudzu būtisko speciālistu atalgojums esot „iesalis leduslaikmetā". Viņš pozitīvi vērtēja to, ka vismaz jaunajiem speciālistiem, kas tiek piesaistīti pēdējā laikā, atalgojums esot puslīdz adekvāts tirgus situācijai. Taču viņš aicināja aizdomāties un jau nākamajam budžeta gadam skatīt atalgojumus būtiskajās nozarēs, piemēram, būvvaldē, izglītības nodaļā, juridiskajā nodaļā, arī salāgojot atbilstošākus atalgojumus. – Vadība ir absolūta nulle bez šiem speciālistiem. Ja viņi ņems un vienā dienā aizies uz labāk apmaksātiem darbiem, ko tad darīsiet? Šis nesamērīgums starp atbildību, ieguldījumu un atalgojumu ar katru lēmumu par jauniem štatiem; tā plaisa arvien vairāk palielinās, – vērtēja Andrejs Ceļapīters.
Atgriežoties pie jautājuma par Cesvaines pili, deputātes Vita Robalte un Sandra Maksimova vēlējās uzzināt par to saturu un dzīvību, kādu plānots ieviest Cesvaines pilī. Sandra Maksimova jautāja, vai ieceres nekonkurēs ar Cesvaines kultūras nama piedāvājumu. Vilnis Špats atzina, ka kultūras un tūrisma jomā jau notiek savstarpēja sadarbība esošo darbinieku vidū. Kultūras pasākumu un norišu ziņā pils vairāk iecerēta kā „ekskluzīva vieta" – mazliet cita līmeņa mākslai un kultūrai, ko apmeklēt gan varēs ikviens interesents. Šobrīd tam traucē tikai pandēmija.
Noklausījusies sniegto informāciju, Madonas novada pašvaldības dome vienbalsīgi nolēma veikt attiecīgos grozījumus Cesvaines apvienības pārvaldes amata vienību sarakstā.
5.11.2021.