Šogad aprit 30 gadu, kopš Madonas novadā darbojas Kristiāna Dāvida pamatskola. Šāds nosaukums skolai dots kopš 2010. gada, un tā joprojām ir biedrības „Brāļu draudze" skola.
Sākotnēji skola tika atvērta Grostonā, savukārt Barkavas pagasta Kalna skolā tā darbojas no 1998. gada. Izglītības iestādes dibinātāja Juta Strazdiņa vēsta, ka šobrīd skolā mācās 25 audzēkņi, strādā 15 skolotāji.
– Skolēnu skaits dažus gadus bijis lielāks, dažus – nedaudz mazāks, – komentē Juta Strazdiņa. – Šobrīd mums klāt pienākuši bērni, kam pēc pirmā ceturkšņa parādījusies depresija, kuriem ir grūti mācīties skolā ar daudziem izglītojamajiem. Tie ir bērni no tālākām Latvijas vietām, lai gan pie mums mācās arī Madonas novada skolēni. Esam pateicīgi Madonas novada pašvaldībai par sadarbību, jo, kaut šī ir privāta skola, jūtam draudzīgu un atsaucīgu attieksmi.
Mazas skolas priekšrocības
Juta Strazdiņa raksturo, ka skola nav liela, bet tajā lieliski jūtas bērni, kuriem lielajās skolās ir grūtības. – Pārsvarā šiem bērniem nav sarežģījumu ar mācībām, bet ir psiholoģiskas grūtības. Īpaši jau kovida laikā viņi piedzīvo nomāktību, un tā visā Latvijā ir nopietna problēma, – aizdomāties liek skolas pārstāve. – Šeit viņi var atveseļoties: mierīga vide, individuāla pieeja, organizēts brīvais laiks, tepat var saņemt muzikālo audzināšanu, apgūt mūzikas instrumentu spēli, gleznošanu, piedalīties sporta nodarbībās. Mums ir arī bazūņu koris, bērni spēlē pūšamos instrumentus, ģitāru, taustiņus. Optimālais bērnu skaits skolā ir 30, līdz ar to kādu skolēnu varam vēl uzņemt, bet jaunus bērnus pieņemam tikai līdz 6. klasei. Lielākiem pusaudžiem problēmas parasti ir aizlaistas, tur palīdzēt nevar paspēt. Turklāt skolā no svešvalodām bērni apgūst angļu un vācu valodu, valodu apguvē svarīgi ir ieliktie pamati.
Skolotāju kolektīvs
Skolas direktores pienākumus veic Aelita Kaulača – savulaik skolniece Kalna skolā. – Viņa ir šīs vietas patriote, ļoti pārdzīvoja, ka skolu savā laikā slēdza. Kad Kalna skolu Barkavas pagastā pārņēmām mēs, Aelita te palika un visus šos gadus ir kopā ar mums darbojusies, – uzsver Juta Strazdiņa. – Bērni daudz iet dabā, viņiem ir mežu stundas, ļoti radoši strādā dabaszinību skolotāja Ausma Piroga. Priekšmetu „Dizains un tehnoloģijas" māca skolotāja Sanita Solovjeva, bērni iepazīst dažādus rokdarbus. Vizuālās mākslas skolotājas Līgas Kalniņas ievirzi talantīgi skolā turpina viņas skolniece Zane Līcīte. Bērni jūtas pieņemti un saprasti, ja kāds ir problēmbērns, sākam ar to, kas viņam veicas, atbalstot bērnu un pamazām veidojot pārējo. Mēģinām audzēkņiem palīdzēt atrast arī viņu tālāko dzīves ceļu, to, kur mācīties, kādu profesionālo virzienu izvēlēties.
Lieliska dzīves un attiecību skola
Audzēkņi Kristiāna Dāvida pamatskolā apgūst arī saskarsmes un attiecību jomu. – Šeit viņiem attīstās daudzas prasmes, piemēram, pašapkalpošanās iemaņas, bērni piedalās darbiņos, dzīve te ir daudzpusīga, – atzīst Juta Strazdiņa. – Iespējams, mājās viens otrs bērns tiek apkalpots, pie mums viņš daudz ko iemācās darīt pats. Lielākie bērni palīdz mazākajiem, un viens no ļoti būtiskiem momentiem ir attiecību veidošana. Bērni, kas uz šejieni atnāk, dažreiz ir ļoti ievainoti no saviem skolasbiedriem, un tas ir viens no faktoriem, kāpēc viņi negrib uz konkrēto skolu un klasi iet. Skolotāji visur ļoti cenšas, bet skolēni nereti ir nesaudzīgi. Mēs attiecības veidojam kopīgi. Bērni savstarpēji cenšas tās uzlabot, iedrošināt otru skolasbiedru, palīdzēt pārvarēt pesimismu, ja kādam tas ir. Dažreiz bērns saka – es to nekad neiemācīšos, es to nevaru. Vērojama neveselīga attieksme pret sevi. To cenšamies mainīt, un lielākie bērni te ir labi palīgi – otru iedrošināt, pamācīt uz labu, uzmundrināt un ievērot – tā skolā ir ikdiena. Šāda audzēkņu attieksme mūs, pieaugušos, ļoti iepriecina.
Atbildība un pienākuma izjūta
Ģimeniskā atmosfēra, rūpes un gādība citam par citu ir piemērs, kas īpaši svarīgs bērniem no nepilnām ģimenēm. – Latvijā tādu ir daudz, – nenoliedz Juta Strazdiņa. – Ja mūsu skolas bērni dzīvē aiziet kā normāli sabiedrības locekļi – dzīvotspējīgi, ar atbildības un pienākuma izjūtu, ir liels gandarījums. Visvairāk pa šiem gadiem mani iepriecina, ka skolas absolventi (īpaši te domāju puišus) mīl savus bērnus, mīl ģimeni un nepamet to. Līdz ar to nevairojas nepilno ģimeņu stāsts. Jaunie vecāki grib savos bērnos nostiprināt ģimeniskās vērtības, ko paši savās mājās nav saņēmuši, bet tās iepazinuši un kā vērtību satvēruši mūsu skolā.
Sevi apliecina arī izglītības jomā
Ierunājoties par bērnu nākotni, Juta Strazdiņa atzīst: – Dažreiz ir viltus priekšstats, ka mazā skolā izglītības ieguves līmenis ir zemāks. Īstenībā ir tā, ka zināšanas, ko bērns saņem individuālā darbā, ir daudz dziļākas un pamatīgākas. Mums ir prieks, ka viens skolas audzēknis, bārenis, nesen ir kļuvis par zinātņu doktoru, vairāki skolas absolventi ir ieguvuši maģistra grādu, turklāt tuvinieki viņu ģimenē nav ar augstāko izglītību. Viss atkarīgs no paša bērna, no viņa spējām un interesēm. Ja cilvēks vēlas, mācības mazā skolā nav šķērslis, lai viņš nākotnē sasniegtu augstu izglītības līmeni.
Pie mums nesen mācījās krievu meitene no Rīgas, kurai bija valodas grūtības. Viņa ir īsta bārene, bet šoruden piezvanīja un pateicās par visu, ko skolā saņēmusi. Šobrīd viņa ir pabeigusi tehnikumu un iestājusies augstskolā. Prieks, ka skolas absolventi bieži atbrauc ciemos, ir priecīgi satikt skolotājus, paciemoties.
Uzstāda saules baterijas
Būtiski, ka šoruden uz skolas jumta tika uzliktas saules baterijas. Tas ir ieguldījums nākotnē, turklāt saražoto elektroenerģiju skola var izmantot bez maksas jau no pirmās saules paneļu uzstādīšanas dienas. Labs veids, kā samazināt elektrības rēķinus, ražot videi draudzīgu enerģiju, iegūt neatkarību no svārstīgajām elektrības cenām. Saules baterijas izvietotas uz ēkas jumta, līdz ar to enerģijas piegādes ceļš līdz skolai kā patērētājiem ir minimāls. – Mums vienmēr ir bijis jādomā, kā varam izdzīvot un kā varam dzīvot zaļāk, – komentē Juta Strazdiņa. – Lai samazinātu apkures izmaksas, ielikts granulu apkures katls, savukārt elektroenerģijas ieguvei nu uzstādītas saules baterijas. Finansiāli (paneļu izmaksas ir vairāk nekā 10 tūkstoši eiro) šo soli palīdzēja īstenot draugi no Vācijas, ekumeniska organizācija „Lettland Hilfe". Organizācija mūs atbalsta jau kopš 1992. gada, un, neskatoties uz sarežģītajiem laikiem, Austrumvācijas draugi ar mūsdienu tehnoloģijām mums palīdzēja ļoti straujā tempā.
Juta Strazdiņa piebilst, ka zaļā domāšana ir lielisks ceļa rādītājs arī skolas audzēkņiem: – Mēs taču ikdienā šķirojam atkritumus, mācām ilgtspējīgās attīstības un ekoloģiskās domāšanas lietas. Grostonā mums ir bioloģiskā saimniecība, kur bērni var iepazīt, kā pabarot govis vai vasarā izravēt kādu dobi, rudenī palīdzēt novākt kartupeļu ražu. Bērni arī paši var ko izaudzēt – iesēt, tad skatīties, kā no sēklas izaug stāds, to kopt, novākt ražu – redzēt visu attīstības un augšanas ciklu.
29.10.2021.