To brīdi, kad, iestājoties rudenim vai pavasarim, vairs nebūs jāgroza pulkstenis, joprojām neesam sagaidījuši. Diemžēl Eiropas Savienības līmenī vēl nav vienošanās par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, kaut gan tādas cerības tika dotas jau pirms vairākiem gadiem.
Tas nozīmē, ka pašlaik joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, proti, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi, kuros minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā pulksten 3 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā pulksten 4 – vienu stundu atpakaļ.
ES pāreju uz vasaras laiku reglamentē 2001. gada 19. janvāra direktīva, kas nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.
Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, tas ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
2018. gadā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. 2018. gada 12. septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES teritorijā. Tomēr, tā kā dalībvalstīm bija nepieciešams papildu laiks nacionālajām konsultācijām un savu iedzīvotāju vēlmju apzināšanai, ES līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts. Latvijas valdība lēmusi, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas.
29.10.2021.