Trešdien, 20. oktobrī, vēl pirms valdības ārkārtas sēdes, kas norisinājās pēcpusdienā, notika attālināta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa tikšanās ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem zoom platformā.
Galvenā sarunu tēma, protams, par mājsēdes izsludināšanu uz četrām nedēļām, sākot ar ceturtdienu, 21. oktobri. Sākotnēji gan tikšanās laikā premjers pieskārās nākamā gada budžetam, ko šonedēļ jau sāka izskatīt Saeimas Budžeta komisijā un nākamnedēļ Saeima plāno skatīt 1. lasījumā. – Bāze, kas ir ikgadējie kārtējie izdevumi, budžetā palielinās par 300 miljoniem, 100 miljoni no tā visa tiek virzīti veselības aprūpei, algām, onkoloģijai un daudz kam citam. 100 miljoni ir paredzēti investīcijām pašvaldībām, lai varētu administratīvi teritoriālo reformu labāk īstenot, – gan ceļu infrastruktūrai, gan citām vajadzībām. Zinātnei bāzes palielinājums būs par 32 procentiem, kas laikam ir lielākais palielinājums, kāds ir bijis. Tāpat paredzēts stiprināt konkurētspēju, mazināsies nodokļu slogs darba ņēmējam, neapliekamais minimums no 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro. Manuprāt, ir ļoti daudz labu aspektu, kuri veicinās ekonomisko attīstību, – uzsvēra Ministru prezidents.
– Bet, protams, galvenā tēma šobrīd ir pandēmija, – turpinājumā atzina Krišjānis Kariņš. – Šodien ārkārtas sēdē lemsim par to, ka šobrīd mums visiem – gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem – ir jāiet četru nedēļu garā mājsēdē līdz 15. novembrim. Pamatā veikali būs slēgti, arī pakalpojumi netiks sniegti, izklaides pasākumi nenotiks. Principā, mēs ejam uz darbu, ejam uz pārtikas veikalu un ejam mājās. Neejam ciemos, neaicinām nevienu viesos, jo mums ir jāpārlauž transmisijas ķēde, jo valsts slimnīcas strādā pārslodzē, un, ja mēs neko nedarīsim kopīgiem spēkiem, tūlīt būs nespēja sniegt pat elementāru palīdzību, tādēļ ka visi spēki tiks virzīti „Covid-19" pacientiem. Ārsti brīdina, ka varētu būt pat tāda situācija, kad, piemēram, autoavārijā cietušajiem nebūs, kas sniedz palīdzību, jo visi cilvēku resursi ir nodarbināti saistībā ar „Covid-19" slimniekiem. Tāpēc mēs ejam uz šo četru nedēļu stingro mājsēdi. Pēc šīm četrām nedēļām atgriezīsimies „zaļajā režīmā" ar vēl lielākiem ierobežojumiem nevakcinētajiem.
Mūsu mērķis pamatā paliek vakcinācija, īpaši senioriem. Slimnieku statistika liecina, ka vislielākā noslodze ar „Covid-19" saslimšanu ir no 50 gadiem. Tie, kas ir vecumā no 50 gadiem un vecāki un nevakcinēti, ir drauds sev un drauds mūsu veselības aprūpes sistēmai, līdz ar to visai sabiedrībai. Mums jau ir pieņemts lēmums, ka, sākot no 60 gadiem, ar novembri tiek izmaksāti 20 eiro mēnesī visiem iedzīvotājiem, kuri ir vakcinējušies, piecu mēnešu garumā. Tāpat ir pienākums vakcinēties visiem valsts pārvaldē strādājošajiem, līdzīgi kā tas ir mediķiem, pedagogiem, sociālās aprūpes darbiniekiem, un darba devējiem ir pienākums noteikt, kuriem cilvēkiem ir jābūt vakcinētiem, jo viņi ir kontaktā ar citiem cilvēkiem un varētu potenciāli apdraudēt pārējos. Mēs valdībā vakar jau otro reizi izvirzījām uz Saeimu likumu, kas dotu darba devējiem tiesības tos, kuri negrib vakcinēties, atlaist no darba.
Šobrīd galvenais ir tas, ka ejam visi mājsēdē, laužam saslimstības pieaugumu. Tas, protams, nenotiks vienā dienā, jo transmisija inkubācijai ir vismaz divas nedēļas. Piemēram, ja kāds saslima vakar, to tikai pēc divām nedēļām uzzinās. Dzīvosim pamatā mājās, strādāsim iespēju robežās attālināti un tad, iznākot ārā no šīs mājsēdes, turpināsim dzīvi „zaļajā režīmā", un pa šo laiku ir jāturpina vakcinēšanās. Šeit ir vajadzīga visas sabiedrības mobilizācija, uzrunājot gados vecākus cilvēkus, savas kāpņu telpas kaimiņus, kuriem varbūt nav ģimenes locekļu vai tuvu cilvēku, kuri dzīvo vieni, pajautājot, vai viņi ir vakcinējušies. Varētu piedāvāt šo cilvēku aizvest uz tuvāko vakcinācijas vietu vai pieteikt vakcināciju mājās. Mūsu visu interesēs ir palīdzēt cilvēkiem vakcinēties, lai mēs, sabiedrība, būtu no pandēmijas atbrīvota. Redzam – Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Dānijā, Īrijā – visās šajās valstīs, kur ir ļoti labi vakcinācijas rādītāji, tur visur ierobežojumi tiek atcelti. Cilvēki vēl saslimst, bet nenonāk slimnīcās, jo vakcīna ļoti palīdz cilvēkus pasargāt no smagas saslimšanas. Tātad kopīgiem spēkiem (nav viegls laiks, bet nav arī mūžība) mēs to izturēsim un varēsim dzīvot tālāk. Pats galvenais, kas šajā laikā jāveicina, – lai vakcinācija turpinātos.
Turpinājumā sekoja žurnālistu jautājumi, viņi vēlējās noskaidrot, kā reāli rīkoties darba devējam, ja darbinieks atsakās vakcinēties, jo šobrīd likumdošana šādā gadījumā atlaišanu neparedz. Uz ko premjers atbildēja, ka tas šobrīd ir Saeimas jautājums, ko valdība atkārtoti virzījusi uz Saeimu. Viņaprāt, deputāti varētu to atrisināt vienas dienas laikā, izskatot šo jautājumu paātrinātā kārtībā. Tāpat diskusijas izraisījās par krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju informēšanu saistībā ar vakcināciju, jo nav noslēpums, ka liela daļa slimnīcās nonākušo „Covid-19" pacientu ir krievu tautības, kā arī par izbraukuma vakcinācijas vājo aptveri. Tika jautāts arī par iespējamo atbalstu ģimenēm ar bērniem mājsēdes laikā un uzdoti citi jautājumi.
22.10.2021.