Varakļānu vidusskolai šis gads rit jubilejas zīmē – 16. oktobrī skolai aprit simtā dzimšanas diena.
Nozīmīgais skaitlis gan neapstādina ikdienas norises – mācību iestādē mācās 252 skolēni, strādā 32 skolotāji. Skola īsteno pamatskolas programmu, speciālo pamatizglītības programmu un vidusskolas posmā – programmu ar eksakto novirzienu un vispārizglītojošo programmu.
– Apzinoties to, ka pandēmijas apstākļos pulcēties un rīkot absolventu salidojumus nedrīkst, skolas beidzējiem nolēmām piedāvāt ko citu – virtuālu risinājumu, kā atzīmēt skolas vēsturisko jubileju, – vēsta Varakļānu vidusskolas direktors Juris Daleckis. – Protams, simt gadu nav ikdienišķa jubileja, tāpēc aicinājām un joprojām aicinām absolventus sagatavot audio vai video sveicienus, vēlējumus vai atmiņu stāstījumus, ko apkopojam kā atmiņu dārgumu. Ja ir bagātīgs fotoalbums, var atsūtīt arī kādu fotogrāfiju, ko atdosim novadpētniecības muzejam. Visus sūtījumus ievietojam skolas mājaslapā, priecājamies par ikviena atsaucīgā cilvēka atmiņām. Ja nevaram sarīkot grandiozu balli ar dejām un pārējo, cenšamies vismaz virtuāli skolas absolventiem ko piedāvāt.
Juris Daleckis pats nav Varakļānu vidusskolas absolvents, tomēr ar Varakļānu vidusskolu viņu saista cieša sadarbība kopš 1997. gada, kad uzsāka strādāt šajā skolā.
Vaicāts par vīrusa apdraudējumiem mācību iestādē, skolas direktors uzsver: – Varakļānos šajā periodā ir tikai viens saslimušais, un tas pats nav mūsu pilsētas iedzīvotājs. Latvijas pašvaldību kartē šobrīd esam balti. No visiem skolotājiem tikai divi nav vakcinējušies, viņi nodod testus un strādā. Uz skolu klātienē bērni dodas katru darbdienas rītu, drošībai esam atdalījuši sākumskolu no pārējā vecuma posma, šī laika nepieciešamos ierobežojumus stingri ievērojam. Apzināmies, ka situācija var mainīties vienā dienā, jau redzam statistiku, kas notiek citās Latvijas skolās. Esam secinājuši, ka attālinātās mācības nav piemērotas lauku bērniem, zināšanās paliek milzu robi. Jaunās tehnoloģijas esam sagādājuši, ir iepirkums, un gaidām aprīkojumu 1.-4. klasēm domātai datorklasei, plus vairākos kabinetos vēl esam paredzējuši interaktīvās tāfeles un ekrānus. Viss ir pasūtīts; firma kavē, nespēj piegādāt.
Uz jautājumu, vai skolēniem pašiem ir sagādāti datori, telefoni, direktors nosaka: – Ziniet, tiem, kas grib mācīties, viss ir.
– Ja kāds slinko un negrib, viņš atradīs iebildes vienmēr. Tad viņam zonas nav, tad vēl kaut kas uzkaras, bet, kad aizsūtu speciālistu, izrādās – viss lieliski strādā. Daudziem skolēniem pietrūkst apziņas, kas attālinātajā periodā, kad skolotāji strādā Zoom formātā, ļoti redzams. Pietrūkst pašdisciplīnas, tāpēc tik svarīga ir vecāku iesaiste. Eksaktajos priekšmetos sekmes ļoti kritās. Secinājām, ka daudziem bērniem nepieciešama klātienes saskare, „grūdiens" no dzīva skolotāja, lai viņš pats tālāk var normāli darboties, – secina Juris Daleckis.
Tā kā direktors pats vada sporta stundas, viņa vērojums skar arī audzēkņu fizisko sagatavotību: – Pēc dīvānu perioda ļoti kritusies bērnu fiziskā varēšana. Ziemā viņi bija pārslogoti pie datoriem, maz kustējās, apvēlās, un šobrīd tas redzams.
3. klasei sporta nodarbība jāsāk ar to, ka bērniem jāmācās skriet, jāmācās noturēt līdzsvaru, atraut vienu kāju no grīdas un nenokrist. Tas pilsētas bērniem, kas apkrauti ar jaunajām tehnoloģijām, kļūst aizvien lielāka problēma.
Skolotāju dienai sekos projektu nedēļa
Aizvadītajā piektdienā, kad „Stars" viesojās Varakļānos, skolas kolektīvs atzīmēja Skolotāju dienu. 12. klases audzēkņi vadīja stundas, viss bija, kā svētkiem pienākas.
– Nākamā nedēļa skolas audzēkņiem būs projektu nedēļa, tā būs veltīta skolas simtgadei. Skolotāju dienā galvenais akcents līdz ar to tika likts uz ideju ģenerēšanu simtgades atzīmēšanai, – komentē direktors. – Svarīgi pašiem saprast, kā šajos laikos sevi parādīt pasaulei – absolventiem un skolēnu vecākiem, kā izcelt mūsu stiprās puses. Esam iecerējuši tautas deju kolektīva uzstāšanos, kora priekšnesumus, katram skolas audzēknim un darbiniekam ieplānots kāds salds pārsteigums. Skolas kolektīvs vēsturisko simtgadi atzīmēs pēc iespējām, bet absolventiem tā klātienē ies secen.
Interešu izglītība pulsē
Līdzās mācību darbam skolēnu dzīvi joprojām krāšņo interešu izglītības piedāvājums. Varakļānu vidusskola pirmo gadu saviem audzēkņiem piedāvā apgūt portugāļu valodu. – 11. klases astoņi skolēni šo iespēju ir izvēlējušies, komunikācijas valoda ar skolotāju pamatā ir angļu, bet priecājamies, ka interese bērniem ir, un viss iemācītais viņu zināšanu grozā kļūs par pievienoto vērtību, – vērtē Juris Daleckis.
– Interešu izglītības jomā darbu turpina arī jaunsargi – šai apmācībā esam bāzes skola, nodarbības rit ārpus mūsu mācību iestādes telpām, ir arī dažādi sporta pulciņi. Bez tam šobrīd ļoti aktīvi izmantojam kultūrizglītības programmas „Skolas soma" piedāvājumu – klases brauc ekskursijās, dodas uz koncertiem Latgales vēstniecībā „Gors" un citur.
Dabaszinības apgūst praktiski
Lai gan jaunā kompetenču pieeja mācību saturā Latvijas skolu dzīvē neienāk viegli, skaisti piemēri rodami arī Varakļānos.
16. septembrī 6. klases skolēni sadarbībā ar AS „Latvijas valsts meži" mežsaimniekiem devās ekspedīcijā uz mežu – 2 km garā izglītojošā pārgājienā ar 10 meža izziņas pieturām. Skolēni veica praktiskus un radošus uzdevumus – skaitīja kokus, mērīja koku vecumu un augstumu, retināja mežu un kopa jaunaudzi, atklāja ikdienā izmantojamos koksnes produktus, mācījās aizsargāt mežu. Pārgājiens bija ne tikai iespēja klasei kopīgi pavadīt laiku, elpot svaigu gaisu, bet arī saprast, kā dabaszinībās iegūtās zināšanas ir izmantojamas ikdienas dzīvē un cik svarīgi ir atpūsties mežā un to saglabāt nākamajām paaudzēm.
– Kopumā gan varu teikt, ka kompetenču pieeja mācību satura īstenošanā skolotājiem sagādā grūtības – nepieciešams papildu laiks stundu sagatavošanā, materiāli ne vienmēr ir atrodami un pieejami, – uzsver direktors. Skolas vadītājs piebilst, ka viņaprāt tā ir modes lieta, kas pamazām pāries: – Skolai jāiemāca pamatlietas, lai skolēniem ir stabilas zināšanas mācību priekšmetu pamatos. Mendeļejeva tabula galvā neiekrīt tāpat vien. Tā ir jāapgūst un tikai pēc tam var eksperimentēt, sapņot. Ne visi bērni kompetences var pavilkt, tās vairāk domātas apdāvinātajiem un zināt gribošajiem – skolēnu izlasei. Vidējam Latvijas bērnam un skolotājam kompetences nav piemērotas. Tās ir manas domas, bet starppriekšmetu saikni mācību apguvē gan sen pielietojam.
Darbs Varakļānu novada ietvaros
Jautāts par skolas esamību vienas vai citas pašvaldības ietvaros, Juris Daleckis saka: – Jau divpadsmit gadu esam atsevišķs Varakļānu novads. Nesen, kad mūs bīdīja te uz Rēzekni, te Madonu, atklāti teicu – mums novadu izglītības pārvaldes nav vajadzīgas, mūsu skola visas funkcijas veic pati. Mācību priekšmetu olimpiādēs ir sadarbība ar Madonas novadu, braucam arī uz Preiļu novada Galēniem, Rēzeknes novadu, kur skolēni piedalās atklātajās mācību priekšmetu olimpiādēs. Neviens mūs projām nedzen, par mums priecājas. Pašvaldību vēlēšanas ir notikušas, un, ja valdība neko citu neizdomās, vismaz līdz 2025. gadam varēsim strādāt savā Varakļānu novadā.
6.10.2021.