To, ka pandēmijas laiku var izmantot lietderīgi, īstenojot
LEADER projektu, iegādājoties nepieciešamās iekārtas un izveidojot ķiploku pārstrādes ražotni, pierādījis Viktora Abramova ģimenes uzņēmums – SIA "Lancori".
Kopš 2021. gada janvāra, īstenojot Madonas novada fondā iesniegto LEADER projektu "Ieguldījumi ķiploku tīrīšanas un pārstrādes līnijas iegādē", ir izveidota ražotne un sākta ķiploku pārstrāde – no kaltētiem ķiplokiem top dažāda produkcija –
granulas un pulveris. Ražošana notiek Liezēres kādreizējās ēdnīcas telpās, kur ir visas iespējas ar laiku izvērsties. Ja produkcijai radīsies lielāks pieprasījums un noiets, varēs paplašināt ražošanu.
Kā tiekoties atzīst ražotnes saimnieks Viktors Abramovs, ķiploku rūpnīcas iekārtu jauda ir krietni lielāka, nekā tā patlaban tiek izmantota:
– Koncentrējamies uz ķiploku iepirkšanu un pārstrādi. Pagaidām tas vēl ir hobijs, bet, iespējams, drīzumā varētu pārtapt par darbu. Mēnesī tiek pārstrādāts ap 1 t ķiploku, iegūstot 300 kg gatavās kaltētās produkcijas – no rupjāka izmēra kaltējumiem līdz pat ķiploku pulverim. Tā nepieciešama gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumiem, kas izmanto ķiplokus desu, kūpinājumu u. c. produkcijas ražošanā. "Lancori" gatavo kaltēto produkciju salīdzinoši nesen, tāpēc izmēģinājuma partija tiek piegādāta pārstrādātājiem izmēģināšanai. Ja derēs, būs vajadzīgi lielāki produkcijas apjomi. Produkcija tiek vesta arī uz tirdziņiem, piedalījāmies arī Kartupeļu svētkos, taču priekšroka tiks dota lielāka apjoma pasūtījumiem.
SIA "Lancori" Liezēres pagastā ir Abramovu ģimenes uzņēmums, kas dibināts salīdzinoši nesen – 2019. gadā. Saimnieks atklāj: – Kad prasa, ko nozīmē uzņēmuma izvēlētais nosaukums, lieku visiem minēt. Tā ir mūsu ģimene – vārdu burti, kas salikti kopā (Lāsma, Ance un Viktori). Patlaban pārstrādes uzņēmumā strādāju viens, jo pārējie ir savos darbos.
Par ražotnes izveidi Viktors Abramovs ir gandarīts: – Tas bija sapnis, kas likās tāls, bet kovida laikā ātri realizējās. Pagājušā gada sākumā apstiprināja projektu, bet gada beigās, kad sākās otrais infekcijas vilnis, atveda iekārtas. Pirmajā vilnī gaidījām rezultātus, otrajā – attīstījāmies. Vajag tikai uzdrošināties, bet arī uzdrošināšanās saistās ar rēķināšanu līdzi. Patlaban ir tā, ka produktu esam uzsākuši piedāvāt no janvāra, ceram pamazām iekarot kādu tirgus daļu. Ar mārketingu stipri nenodarbojamies, bet ceram, ka ar laiku varēs kāpināt ražošanas apjomu.
Abramovu ģimene ķiplokus savā saimniecībā "Kalmāres" uzsāka audzēt pirms pāris gadiem 0,3 ha platībā. Pagājušajā gadā ar ziemas ķiplokiem tika apstādīts jau 1 hektārs. – Ķiploku audzēšana mani aizķēra jau tolaik, kad biju pagastvecis, jo nelika mierā doma, ko varētu Liezērē audzēt cilvēki, lai būtu nodarbināti. Var taču pamēģināt ķiplokus. Lai arī izmēģināta poļu ķiploku šķirne, atzinām, ka tomēr pieturēsimies pie ‘Ļubašas'. Gribētos stiprākas garšas ķiplokus, un šī šķirne nav pats stiprākais ķiploks, bet ‘Ļubašai' ir lielas daivas. Pašu audzētās ķiploku galviņas vēsumā un caurvējā var uzglabāt līdz martam. Tirdziņos "Lancori" audzētās ķiploku galvas var arī nopirkt.
Oktobrī saimniecībā "Kalmāres" plānots stādīt ziemas ķiplokus 1 ha platībā. Vairāk par hektāru nestādīsim, jo visās frontēs diez vai varēsim rauties. Audzēšana nemaz nav tik viegla, kā varētu likties. Pirmajā gadā tas bija roku darbs, pagājušajā gadā – ar stādāmo iekārtu. Par Madonas novada pašvaldības konkursā "Madona var labāk!" gūto atbalstu tika iegādāta ķiploku audzēšanai nepieciešamā tehnika. Akcents tiks liks uz ķiploku pārstrādi. Kad pašu izaudzētie ķiploki beigsies, tos iepirksim no zināmiem audzētājiem. Savā sirdī esmu bioloģiskais, esmu izgājis apmācības bioloģiskajā lauksaimniecībā, tāpēc svarīgi, lai ķiploki būtu audzēti ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Mērķis – galaproduktu sertificēt kā bioloģisko ar zaļo lapiņu, – domās dalās Viktors Abramovs.
Uz jautājumu, kāda šogad izaugusi ziemas ķiploku raža, viņš atbild: – Mūsu audzēto ķiploku raža neatšķiras no tās, kāda izaugusi citiem šajā reģionā. Iegūta klimatam atbilstoša raža. Visi atceramies, kāda bija tropiskā vasara, karstums un sausums, un, tā kā mums ir hektārs, bet nav laistīšanas iekārtu, ķiploki to izjuta.
Taujāts, cik liels darbs jāiegulda ķiploku audzēšanā, saimnieks atzīst: – Visur ir darbs, darbs un vēlreiz darbs, bet roku ir tik, cik ir. Jau pavasarī izvēlamies jauno lauku, kur rudenī stādīsim ķiplokus, jo mainām augu seku, divus gadus nestādām vienā un tajā pašā vietā. Lai atrastu piemērotu vietu, kur iestādīt, 10 ha zemes ir par maz. Kad lauks atbilstīgi sagatavots, ir jābūt sadaivotiem ķiplokiem, lai varētu stādīt. Lai pietiktu 1 hektāra apstādīšanai, vajag vismaz 1 tonnu stādāmā materiāla. Pieredze rāda, ka stādīšanai sertificētu sēklu labāk pirkt.
1.10.2021.