Šajā mācību gadā Cesvaines vidusskolā mācās 269 audzēkņi, par četriem vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Strādā četrdesmit skolotāji, no tiem daži to apvieno ar darbu citās skolās.
Gan pedagogi, gan vecāki ir gandarīti, ka bērni var iet uz skolu, jo mājsēde visiem bija liels apgrūtinājums. Protams, testēšana skolas dzīvi apgrūtina, un, kā informē skolas direktors Didzis Baunis, ir bijis tā, ka vecāki saņem ziņu, ka viņu bērnam testa rezultāts ir negatīvs, kaut bērns testu vispār nav nodevis; bijis arī tā, ka nepareizi norādīta testa diena – tests nodots pirmdien, vecākiem pēc nedēļas pienāk atbilde par piektdien nodotā testa negatīvo rādītāju.
Ar kovidu skolēni neslimo
Direktors pieļauj, ka pakāpeniski situācija stabilizēsies, jo šobrīd laboratorijas darbiniekiem veicamo darbu apjoms acīmredzot ir pārlieku liels.
– Pagaidām mūsu skolas bērni ar kovidu neslimo; viens gadījums gan bija pirms jaunā mācību gada sākuma, bet šim audzēknim saskarsmes ar citiem nebija, – komentē Didzis Baunis. – Cesvaines vidusskolā mācās skolēni no Madonas un Gulbenes novada, arī tie, kas dzīvo Grašu bērnu ciematā un nāk no dažādām Latvijas vietām (tomēr dzīvesvieta viņiem visiem ir Grašos). Ir pa kādam skolas audzēknim, kas šobrīd slimo mājās, bet nav informācijas, ka tas būtu kovida dēļ. Šiem bērniem pašiem būs jāmeklē iespēja, kā nodot testu un atsākt apmeklēt skolu, kad būs izveseļojušies.
Darba apjoma pieaugums
– Darba ir daudz, vairāk nekā citus gadus, – rezumē direktors. – Un vēl darba apjomu palielina fakts, ka Cesvaines novads ir pievienojies Madonas novadam, līdz ar to skolas dokumentācija, informācijas plūsma ir krietni palielinājusies. Skolas administrācijai šobrīd ir ļoti liels noslogojums, man pašam jau gribas atvaļinājumu. Ir tik piesātināts laiks, pārsvarā strādāju pie datora, pietrūkst brīžu, lai izietu aprunāties ar kolektīvu – skolotājiem un bērniem.
Līdz nākamajai piektdienai ir jāuzraksta arī skolas pašvērtējums. Teikšu, ka darbu noslodzē tas ir riktīgi nelaikā. Jauns mācību saturs, kovida situācijas prasības, darbs jauna novada apstākļos – vēl papildus jaunās veidlapas ar pašvērtējuma sagatavošanu ir liels apgrūtinājums. Izglītības kvalitātes valsts dienestam vajadzēja padomāt, vai tas šobrīd ir normāli paveicams. To varēja atlikt uz nedaudz vēlāku laiku, kad darbu sastrēgums skolu administrācijai nebūs tik liels.
Iespēja priekšmetus apgūt padziļināti
Jautāts par mācību virzieniem, skolas vadītājs min divus virzienus: – Padziļinātie kursi mūsu skolas piedāvājumā ir angļu valodā, latviešu valodā, priekšmetā „Dizains un tehnoloģijas", sociālajās zinātnēs, bet izskatās, ka vairāk audzēkņu perspektīvā vēlēsies padziļināti apgūt bioloģiju. Tas gan būs tikai pēc diviem gadiem, jo specializācija notiek 12. klasē. Šā gada divpadsmitie apgūst dabaszinību programmu, tai rit beidzamais gads.
Kompetenču pieejas īstenošana
Ierunājoties par kompetenču pieeju mācību saturā, saņemu atbildi, ka tā skolotājiem ir papildu slogs. – Pedagogiem ir jāpatērē daudz lielāks laiks, lai sagatavotos mācību stundām. Resursi ir uzlabojušies, aktīvāk strādā arī privātais sek-
tors – portāls „soma.lv", „uzdevumi.lv", kur parādās izstrādāti materiāli, tāpat jauni materiāli tiek likti projekta vietnē „Skola 2030". Tomēr tas vēl ir nepietiekami, līdz ar to skolotājs, ja vēlas mācību stundai sagatavoties pilnvērtīgi, strādā virsstundas. Ir pārslodze un liels risks profesionālajai izdegšanai, – situāciju raksturo Didzis Baunis. – Tiem, kas plāno un vada procesus, tam būtu jāpievērš uzmanība. Cerams, ka jaunajā pedagogu darba samaksas modelī, kas sāksies nākamajā mācību gadā, daudz lielāks laiks būs paredzēts tieši tam, lai skolotājs mācību stundai varētu pienācīgi sagatavoties.
Saimnieciskie darbi skolā turpinās
Cesvaines vidusskolā patlaban tiek likts jauns jumts ēdināšanas korpusam. Projekts noslēgsies oktobra vidū, līdz ar to direktoram bija jāizdod rīkojums par to, kurā brīdī strādnieki var korpusā iziet no savas darbavietas, lai nesatiktos ar skolēniem un skolotājiem. – Celtniekiem ir doti trīs laiki, kad viņi var no pārējās skolas daļas norobežotajā korpusā iziet, paņemt materiālus vai veikt citus darbus. Tas ir apgrūtinoši gan mums, gan īpaši viņiem, bet citu variantu nav, – komentē direktors. – Birokrātisko procesu par iepirkumu izgājām salīdzinoši ātri, līgums ar uzņēmēju par jumta nomaiņu tika noslēgts jūnijā.
Skolēni šobrīd pusdieno kafejnīcas daļā, kur celtniecības darbi nenotiek, un daļa audzēkņu pusdieno vestibilā. – Telpas to pieļauj, īpašu problēmu nav. Sarežģītāk ir ēdnīcas darbiniekiem, jo galdi no virtuves viņiem jāklāj tālāk, līdz ar to darbā papildus pieņemts viens darbinieks, – skaidro Didzis Baunis, piebilstot, ka skolēni uz virtuves dežūrām kopš pandēmijas laika, protams, vairs neiet – kovida
apstākļos tas būtu papildu risks.
Pamazām tiek sakārtota iela un stadions
Otrs saimnieciskais projekts, ko skolas kolektīvs šobrīd izjūt, ir ēkai piegulošās ielas pārbūve.
– Ielas aprises pie skolas ir iezīmētas, pašreizējā brīdī darbi nenotiek, tiek gaidīts nepieciešamais bruģis, – vēsta direktors. – Septembra beigās vai oktobra sākumā tiks klāts asfalts, tad iela būs pilnībā pabeigta. Jau veikti arī apzaļumošanas darbi, redzēju, ka zaļumu zonās tiek sēta zālīte.
Trešais saimnieciskais darbs ir pie skolas stadiona izbūves.
– Stadionā aktuāli ir paveikt visus zemes darbus. Ja laikapstākļi ļaus, iespējams, skrejceļa daļā varēs ieklāt asfalta segumu. Par to gan pārliecības nav, galvenais ir zemes darbi. Šim projektam ziemā būs tehnoloģiskais pārtraukums, un tad nākamā gada jūnijā paredzēts visus darbus stadionā pabeigt. 1. septembrī varēsim to svinīgi atklāt, skolēni varēs stadionā uzsākt sporta stundas, treniņus, – procesu iezīmē skolas vadītājs.
Interešu izglītība iepriekšējā līmenī
Sarunā par interešu izglītības darbu Didzis Baunis atklāj, ka interešu izglītības pulciņi Cesvaines vidusskolā palikuši iepriekšējā gada līmenī: – Bērni var piedalīties tautisko deju pulciņā, dziedāt korī, mums ir arī estrādes mūzikas grupas, tāpat sporta pulciņi un kokapstrādes pulciņš. Piedāvājums ir pietiekami plašs. Svarīgi, lai dzīvi neapstādina vīrusa pandēmija.
Papildinājums tehnoloģiju jomā
Attālinātais mācību darbs skolā īpaši aktualizēja jaunāko tehnoloģiju lomu. – Ar tehnoloģijām lielos vilcienos esam nodrošināti, bet mums ir pasūtīti divi interaktīvie ekrāni, jo mans plāns ir tāds, ka katrā klasē interaktīvajam ekrānam ir jābūt, – uzsver direktors. – Šobrīd to nav vēstures kabinetā un latviešu valodas kabinetā, jāmaina ekrāns arī fizikas kabinetā. Nākamajā gadā vēlētos vēl piecu interaktīvo ekrānu nomaiņu. Otra lieta, kas jāpaveic, – ir jāsakārto iekšējie interneta tīkli. Pašvaldība finansēja optiskā kabeļa pievilkšanu skolai, savukārt iekšējie tīkli ir novecojuši, tie jāpārveido. Sazināsimies ar Madonas novada pašvaldības informācijas tehnoloģiju nodaļu, ir jāizstrādā projekts, jāveic mērījumi un pakāpeniski sistēma jāsakārto.
17.09.2021.