Sestdien, 11. septembrī, trīs mēnešus vēlāk nekā citviet Latvijā, pašvaldību vēlēšanos notika Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, bet nākamajā dienā abu pašvaldību vēlēšanu komisijas attiecīgi apstiprināja vēlēšanu rezultātus savos novados. Jaunievēlētās Varakļānu novada pašvaldības domes pirmā sēde tiks sasaukta 1. oktobrī.
Atbilstoši Varakļānu novada vēlēšanu komisijas apkopotajiem rezultātiem piecu procentu barjeru iekļūšanai Varakļānu novada domē ir pārvarējuši un deputātu mandātus ieguvuši trīs saraksti no četriem.
Pārliecinošu atbalstu – aptuveni divas trešdaļas balsu – ir saņēmusi partija „Latvijas attīstībai" (LA) ar tās līderi, novada līdzšinējo vadītāju Māri Justu. Par šo sarakstu ir nobalsojuši 64,73% vēlētāju, kas nodrošina 10 deputātu mandātus no 15; par Latvijas Zemnieku savienību (LZS) – 20,32% (trīs deputātu vietas); par Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības apvienoto sarakstu (LRA/NA) – 9,86% (divas deputātu vietas), bet par apvienību „Iedzīvotāji" – 3,77%, kas, nesasniedzot 5% vēlētāju atbalstu, domē nav iekļuvusi.
No LA saraksta domē ievēlēti Māris Justs, Anita Saleniece, Jānis Erels, Gunārs Gabrišs, Aina Jaunzeme, Dace Ozoliņa, Līga Upeniece, Viktors Vilkaušs, Nauris Lazda un Līna Nagle.
LZS Varakļānu domē pārstāvēs Janīna Grudule, Jānis Mozga un Ivars Gruduls, bet LRA/NA – Māris Višķers un Ieva Zepa.
– Liels paldies iedzīvotājiem gan par lielo aktivitāti šajās pašvaldību vēlēšanās, gan par atbalstu mūsu sarakstam. Lielā mērā tas tomēr liecina par atbalstu visam tam, kas Varakļānu novadā ir paveikts līdz šim, un arī mērķiem gan turpmākajai politikai, gan saimnieciskajā dzīvē, – komentējot vēlēšanu rezultātus, „Staram" atzīmēja Māris Justs.
Viņš atzina, ka šīs, protams, bijušas Varakļānu novada domes vēlēšanas, bet vienlaikus varot spriest arī par kopējo iedzīvotāju noskaņojumu novadā – gan politiskajiem, gan saimnieciskajiem redzējumiem, un iesāktais tiks turpināts arī nākamajos gados.
– To, vai jaunievēlētie deputāti spēs strādāt kā vienota komanda, kā mums veiksies ar sastrādāšanos, rādīs dzīve. Ceru, ka vismaz saimnieciskajos jautājumos lielu domstarpību nebūs, taču savu iespaidu varētu atstāt līdz šim politiski aktīvā, bet ne pārāk korektā reklamēšanās un sava viedokļa aizstāvēšana no LRA/NA puses. Līdz ar to iespējams, ka daudzos jautājumos tomēr var arī nebūt vienprātības, – uzsvēra Māris Justs.
Izvērtējot pašvaldību vēlēšanu rezultātus Varakļānos, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs intervijā Latvijas Radio ir atzinis, ka tie apliecina novada iedzīvotāju vēlmi turpmāk iekļauties Madonas novadā. Līdzīgu viedokli aģentūrai LETA ir izteicis arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens, atzīstot, ka Varakļānu novada iedzīvotāji pašvaldības domes vēlēšanās pauduši skaidru vēstījumu par novada piederību Vidzemei, nevis Latgalei. Viņa skatījumā – tad, kad iedzīvotāji saskata jēgu balsošanai, vēlētāju aktivitāte esot liela, kā tas šoreiz bijis Varakļānos.
Pašvaldību vēlēšanas Varakļānu novadā šogad patiešām iezīmējušās ar ļoti lielu aktivitāti – šai ziņā vēlētāji ir „izgriezuši pogas" visai Latvijai, jo tika sasniegta augstākā vēlētāju aktivitāte 2021. gada pašvaldību vēlēšanās visā valstī – uz vēlēšanu iecirkņiem bija devušies 1512 jeb 59,39% no balsstiesīgajiem novada iedzīvotājiem, pie tam jau līdz pulksten 16 bija nobalsojuši vairāk nekā puse vēlētāju. Apstiprinājās vēl vēlēšanu dienas pirmajā pusē Varakļānu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas Aijas Ščuckas „Staram" izteiktā prognoze, ka kopējā aktivitāte varētu būt tuvu 60 procentiem. Aktivitāte šajās vēlēšanās bija arī augstāka nekā pirms četriem gadiem – 2017. gadā Varakļānu novadā nobalsoja 51,98% balsstiesīgo.
Salīdzinājumam – Rēzeknes novada domes vēlēšanās piedalījās 6465 vēlētāji jeb tikai 25,92% balsstiesīgo. Varakļānu novadā katrs ceturtais savu izvēli jau bija izdarījis iepriekšējās balsošanas dienās, kad nobalsoja 657 no 2544 vēlētājiem jeb 25,83%, savukārt vēlēšanu dienā – 855 vēlētāji jeb 33,61%. Iespēju nobalsot atrašanās vietā Varakļānu novadā izmantoja 100 vēlētāju.
Varakļānu novadā, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, tika izveidoti trīs vēlēšanu iecirkņi – Varakļānu kultūras namā, Murmastienes kultūras centrā un Stirnienes tautas namā. Vēlēšanu dienā iegriezāmies divos, kā arī balsošanas norisi lūdzām komentēt Varakļānu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Aiju Ščucku: – Pie mums, Varakļānu novadā, vēlētāju aktivitāte ir liela. Paredzu, ka cilvēki nāks visas dienas garumā līdz pat iecirkņu slēgšanai. Mana prognoze – vēlētāju aktivitāte varētu būt līdz 60%, tātad augstāka nekā pirms četriem gadiem. Šobrīd mēs esam politiski aktīvi, un to var just visos trijos novadā izveidotajos iecirkņos, bet visvairāk vēlētāju ierodas Varakļānu kultūras namā. Pieļauju, ka balsot Varakļānos izvēlas arī pagastos dzīvojošie, jo izdarīt izvēli tagad var jebkurā novadā izveidotajā vēlēšanu iecirknī. Viss ir mierīgi, arī protesta akciju nav, tāpat mūs uzmana Drošības policija. Domāju, ka vēlēšanu rezultātus uzzināsim šovakar. Murmastienē un Stirnienē saskaitīt nodotās balsis, katram deputāta kandidātam ievilktos plusus un svītrojumus varētu līdz kādiem pusvienpadsmitiem vakarā, bet Varakļānos – līdz divpadsmitiem. Pirmo reizi tās tiks skaitītas elektroniski, pirms tam to darījām manuāli. Ģenerālmēģinājumā testa režīmā jau pārbaudījām, kā darbojas tehnika, viss aizgāja, cerams, ka tā nepievils arī vēlēšanu dienā. Jaunums ir tas, ka deputātu kandidātu sarakstus pie mums pirmoreiz iesniedza partijas, līdz tam tie bija vēlētāju apvienību veidotie saraksti, ko likumdošana vairs neparedz. Sakarā ar „Covid-19" pandēmiju nenotika arī tikšanās ar vēlētājiem, bet tika izdotas avīzes, bukleti, tāpat izmantoti sociālie tīkli. Atrodamies arī plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. Esam kļuvuši populāri, un, plānojot darbu, jāparedz, ka savs laiks būs jāatvēl arī intervijām gan ziņu aģentūrām, gan televīzijai, gan presei. Iepriekšējās vēlēšanās tas nebija raksturīgi.
Arī Varakļānu kultūras nama vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Biruta Tropa uzteica vēlētāju aktivitāti gan iepriekšējās balsošanas dienās, gan vēlēšanu dienā: – Varakļānos jau visās vēlēšanās ir vērojama diezgan liela aktivitāte, tas varbūt tāpēc, ka te dzīvo daudz pensionāru, cilvēku gados, kas ir ļoti apzinīgi un uzskata, ka piedalīties vēlēšanās ir katra pilsoņa pienākums, bet jo īpaši izteikti tas ir šodien. Kopumā cilvēki uz vēlēšanu iecirkni nāk vienmērīgi, lielas rindas neveidojas, bet dažbrīd nedaudz ir jāpagaida, jo vienlaikus iecirknī drīkst atrasties 15 cilvēku. Sākot no pusastoņiem, pagaidām nav bijis tā, ka nebūtu vēlētāju. Katrā ziņā balsošanas process ir mierīgs, nekāda aģitācija nenotiek. Toties ir ļoti liela mediju uzmanība – LETA, TV3, radio, prese.
Savukārt Murmastienes kultūras centra vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Teresija Ivenkova, raksturojot vēlēšanu norisi, citēja kāda vēlētāja atziņu, ka atšķirībā no iepriekšējām reizēm šī jau esot „masku balle": – Tik tiešām, šoreiz uz iecirkni gandrīz visi nāk sejas maskās, pārējiem tās tiek piedāvātas iecirknī, līdz ar to vienam otru ir grūti atpazīt. Taču kovida apstākļos citādi nevar. Iecirknī ir nodrošināti visi nepieciešamie dezinfekcijas līdzekļi un arī pildspalvas, kas līdzi ir apmēram pusei, bet tās, tāpat kā sejas maskas, arī iecirknī ir pieejamas. Diezgan daudzi bija sapratuši, ka līdzi jāņem arī „Covid" sertifikāti, bet tāda prasība gan netika izvirzīta. Tāpat kā visā novadā, arī Murmastienē mūsu iecirknī ir vērojama liela vēlētāju aktivitāte. Daudzi to ir uztvēruši kā balsojumu par Varakļānu novada nākotni un ka tas izšķir novada turpmāko likteni, līdz ar to vēlēšanās ir jāpiedalās. Pašvaldībās aktivitāte gan vienmēr ir bijusi lielāka, jo balso jau par saviem cilvēkiem, kurus labi pazīst. Diezgan daudz esam saņēmuši arī pieteikumu balsošanai vēlētāja atrašanās vietā. Piemēram, iepriekšējās Saeimas vēlēšanās tādu bija septiņi, bet tagad to ir jau 17. Murmastienes kultūras centrā izveidotajā vēlēšanu iecirknī izdarīt savu izvēli ir ļoti ērti, te ir plaša zāle, un vienlaikus tajā var atrasties 44 cilvēki.
14.09.2021.