Aizvien populārāka Latvijā kļūst vīnogu audzēšana, cilvēki savos dārzos labprāt audzē vīnogas.
Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku ģints sugām. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas vīnogas ir ogas. Šo ogu kultivēšana esot aizsākusies aptuveni pirms 6000 līdz 8000 gadiem Tuvajos Austrumos. Vīnogas parasti aug ķekaros, kuros ogu skaits variē no 15 līdz 300. Ogu krāsa atkarībā no sugas un šķirnes var būt dažāda – tumšsarkana, melna, tumši zila, dzeltena, zaļa, oranža vai sārta.
Visplašāk ogu iegūšanai tiek kultivēts īstais vīnkoks. Vīnogas var lietot uzturā svaigā veidā, gan arī tās apstrādāt, iegūstot vīnu, rozīnes, sulu, etiķi, ievārījumu un vīnogu sēklu eļļu. Bieži vien izmanto arī dažādu konditorejas izstrādājumu veidošanā. Tās iedalās galda vīnogās (ogas, kuras lieto svaigā veidā) un vīna vīnogās (lieto vīna gatavošanā).
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā četras dienas būs apskatāmas vairāk nekā 40 dažādas vīnogu šķirnes no privātkolekcijas, kuras augušas tepat Madonas novadā. Būs aplūkojamas gan ārā augošas, gan siltumnīcā audzējamas šķirnes.
Ekspresizstāde muzeja izstāžu mazajā zālē būs aplūkojama no
9. līdz 12. septembrim.
ELĪNA KRUPKO,
muzeja mākslas nodaļas vadītāja
8.09.2021.