Aizvadītajā svētdienā – 22. augustā – Madonas novada Meirānu muzejā „Vecais Ceplis" notika operdziedātāja Jāņa Zābera piemiņai veltītie Opermūzikas svētki. Koncertā brīvdabas estrādē pie mākslinieka memoriālā muzeja skanēja dziesmas no tenora repertuāra gan vokālajās, gan instrumentālajās versijās.
Šīs dziesmas izpildīja gan operas soliste Sonora Vaice, gan daudzu klausītāju iemīļotie „Trīs Latvijas tenori" – Guntars Ruņģis, Nauris Puntulis un Miervaldis Jenčs, kā arī Dainis Skutelis, ģitārists Mārcis Auziņš, stīgu kvartets „Juno" un citi mākslinieki.
– Šo tradīciju mēs aizsākām pagājušajā gadā, kad tika svinēta Jāņa Zābera 85 gadu jubileja. Pagājušā gada koncerts parādīja to, ka par šiem Opermūzikas svētkiem cilvēkiem ir liela interese. Tas ir patiešām lieliski, ka ļaudis atceras Jāni Zāberu, kaut gan viņa jau teju pusgadsimtu vairs nav mūsu vidū – Zābers no šīs pasaules šķīrās, būdams ļoti jauns. Pagājušais gads bija tāds kā sava veida tests, lai saprastu, vai varam rīkot šos svētkus „Vecajā Ceplī". Tā tomēr nav vieta lielas šosejas malā, kur ikviens var piestāt; tomēr ir jāmēro zināms ceļa gabaliņš. Kā zināms, Opermūzikas svētku apmeklētāji ierodas no dažādām Latvijas vietām. Redzot to, cik daudz Zābera talanta cienītāju ierodas uz viņam veltītajiem svētkiem, sapratām, ka mums šī tradīcija ir jāturpina, – stāsta Opermūzikas svētku organizators Jānis Kļaviņš.
Viņš piebilst – liels prieks esot par to, ka Jāņa Zābera piemiņu uzturēt un saglabāt palīdzējis arī zēnu vokālistu konkurss „Aiviekstes lakstīgalas" (tajā savulaik divas reizes uzvarējis arī tautā iemīļotais tenors Dainis Skutelis). Pateicoties šim konkursam, interese par Zāberu saglabājusies un nekur neesot zudusi.
– Gatavojoties Opermūzikas svētkiem, lēmām, kādu repertuāru izvēlēties. Arī šogad saglabājām pērn iedibināto tradīciju – Opermūzikas svētkus atklāt ar Arvīda Žilinska operas „Zelta zirgs" Antiņa āriju, kas savā ziņā ir Zābera vizītkarte un viens no skaņdarbiem, ko mākslinieks bieži izpildīja. Svētdien to dziedāja tenors Dainis Skutelis un „Trīs Latvijas tenori". Esam nolēmuši, ka katru gadu viens koncerta bloks tiks veltīts Jāņa Zābera zelta repertuāram, kurā ir gan latviešu klasiķu radītie skaņdarbi, gan pasaules mūzikas pērles, kas savulaik ietilpa viņa repertuārā. Taču tas nenozīmē, ka netiks izpildīti tie skaņdarbi, kurus Zābers nedziedāja, bet kuri padara koncertu interesantāku un saistošāku skatītājiem, – norāda Jānis Kļaviņš.
Tagad priekšā jauns izaicinājums – nākamo Opermūzikas svētku plānošana. Idejas par to, kādu repertuāru varētu izpildīt tajos, sāk dzimt jau uzreiz pēc koncerta, bet praktiskie darbi tiekot uzsākti vairākus mēnešus pirms svētku norises.
– Ir skaidrs, ka Jāņa Zābera Opermūzikas svētkiem ir liels potenciāls un tos pavisam noteikti ir vērts turpināt ne tikai tāpēc, lai neaizmirstu opermūziku, bet arī tāpēc, un galvenokārt tāpēc, lai godinātu Jāni Zāberu. „Vecā Cepļa" brīvdabas estrāde ir gluži kā dabas koncertzāle – tā ir tik skaista vieta! Opermūzikas svētku rīkošana tieši „Vecajā Ceplī" piesaista arī apmeklētājus Jāņa Zābera memoriālajam muzejam.
Vēlos teikt paldies visiem pasākuma atbalstītājiem – Madonas novada pašvaldībai, Lubānas pilsētai un Ošupes pagastam, tāpat Madonas reģiona laikrakstam „Stars", protams, Jāņa Zābera ģimenei un klaviersalonam „Yamaha" Rīgā, kas mums jau otro gadu uz koncerta laiku sagādā flīģeli. Mūs atbalsta ikviens, kā nu katrs var – gan ar finansiālu atbalstu, gan materiālu lietu nodrošināšanu, piemēram, soliem, uz kuriem cilvēkiem apsēsties.
Mūsu galvenais uzdevums, organizējot šos svētkus, ir radīt cilvēkiem prieku un parūpēties par to, lai Jāņa Zābera piemiņa tiktu spodrināta. Kopīgiem spēkiem visu ir iespējams paveikt. Ticu, ka tad, kad valstī patlaban esošā situācija būs beigusies, mēs varēsim sarīkot vēl grandiozākus Opermūzikas svētkus, bet par to vēl pāragri runāt. Pagaidām ir jāpiemērojas esošajiem spēles noteikumiem. Protams, ja nebūtu spēkā šobrīd esošie norādījumi, koncerta apmeklētāju skaits būtu krietni lielāks, bet šābrīža situācijai 450 klausītāju – tas arī nav nemaz tik slikti, – spriež Jānis Kļaviņš.
Viņš piemetina – redzot prieku cilvēku acīs, viņu sajūsmu un pēc tam arī apjautājoties kolēģiem un citiem organizatoriem par pasākumu, Opermūzikas svētki bez šaubām tiek vērtēti pozitīvi. Jāņa Zābera piemiņa tiks kopta arī turpmāk. Jānis Kļaviņš aicina Zābera talanta cienītājus apmeklēt svētkus arī nākamajā gadā. Tiek pausts, ka arī turpmāk tie notiks kā ierasts – augusta pirmspēdējā svētdienā. Protams, par to ikviens tiks informēts laika gaitā.
Pozitīvas atsauksmes par Opermūzikas svētkiem izsaka arī to dalībnieks tenors Dainis Skutelis.
– Es Jānim Zāberam veltītajos Opermūzikas svētkos piedalos otro reizi – izjūtas ir fantastiskas, brīnišķīgas! Ar Zābera daiļradi esmu pazīstams jau kopš bērnības. Esmu piedalījies arī konkursā „Aiviekstes lakstīgalas", divreiz guvu tajā uzvaru. Mans mīļākais skaņdarbs no Jāņa Zābera repertuāra ir „Brīnos es", – atklāj Dainis Skutelis.
Opermūzikas svētkos piedalījās arī ģitārists Mārcis Auziņš, kas koncerta programmai par godu bija sagatavojis īpašu jaundarbu ģitārai un stīgu kvartetam – trīs Emīla Dārziņa solo dziesmas – „Teici to stundu, to brīdi", „Vēl tu rozes plūc" un „Kaut reizi vien".
– Es to nosaucu par trīsdaļīgu mākslas darbu, to radīju jau pirms kāda laika, un tas bija paredzēts citam pasākumam. Taču ļoti priecājos, ka man tika dota iespēja to pilnveidot un atrādīt Opermūzikas svētkos. Piedalos tajos otro reizi. Lielu uzmanību Zābera daiļradei neesmu pievērsis, bet, runājot tieši par manām izjūtām šī pasākuma laikā, vēlos sacīt, ka tā ir lieliska iespēja satikt tādus ar mūziku saistītus cilvēkus, kurus ikdienā nesanāk bieži sastapt, piemēram, „Trīs Latvijas tenorus". Mūzikai ir divas pasaules – akadēmiskā un ritmiskā, kurā dzīvoju es. Protams, es daudz ko zinu par Zāberu, bet tikšanās ar akadēmiskās mūzikas pārstāvjiem man palīdz par viņu atklāt un uzzināt vēl līdz šim nezināmus un interesantus faktus, gūt plašāku priekšstatu par Jāni Zāberu, – pauž Mārcis Auziņš.
Viņš neslēpj – arī turpmāk, ja vien būs tāda iespēja, viņš labprāt uzstāsies Opermūzikas svētkos.
– Man patiktu tradicionālās operas skaņdarbus un ārijas dzirdēt mazliet modernākās aranžijās. Protams, es ar to nedomāju, ka klasiskais izpildījums ir slikts, bet laiki mainās un pastāvēs tas, kas pārvērtīsies. Manuprāt, arī klausītājiem būtu interesanti uz klasiku paraudzīties no modernākas prizmas, – pārdomās dalās Mārcis Auziņš.
24.08.2021.