Ir 14. augusts, burvīgs sestdienas vēlais rīts. Mājas kafejnīcu diena Lubānā.
Jau laikus bijām paspējuši pieteikties apmeklēt trīs no četrām Lubānas puses vietām. Diemžēl "Kafejnīcā ielas galā" visas vietas jau bija aizņemtas.
Telefonos sekojot līdzi Eiropas čempionātam disku golfā, kas norisinājās Čehijā un kur tobrīd bija arī mūsu Aleksandrs Ozoliņš, devāmies uz kaimiņmāju vēlajās brokastīs.
"Pie omes" Daces Taukules
Man trūka vārdu! Padomāts par visu – epidemioloģisko drošību, interjeru, noskaņu…
Bauda visām maņām – redzei, dzirdei, ožai, garšai un taustei.
Bauda acīm – sākot ar ieeju, kur nosēdināta superome; Ivetas Zariņas austie deķi, dvieļi un pašas stelles; pagalma iekārtojums, mucas, nejauši nolikti āboli uz bluķa, puķu dekori pie šķūnīša un visur citur, baltie galdauti, smaidīga saimniece, šiverīga visa ģimene, īpaši Daces vīrs Arnis un dēls Jancis. Ēdiena noformējums superīgs – vīnogas lapa piedeva tādu feinu "odziņu". Vienkārši, bet eleganti.
Bauda dzirdei – trompetes skaņas jau bija dzirdamas, izejot no mūsu mājas. Jānis Deniņš kopā ar divām meitenēm Alisi un Laimu radīja tik romantiski vieglu izjūtu, ka šķita – esmu tālu prom kādā tālā pasaules malā. Un Madaras Voļskas: "Sveiki, skolotāj!" Tik savādi dzirdēt vārdu „skolotāj" no vienas no pirmajām "Žuburu" meitenēm, kurai jau pašai 2,5 gadus jauns Annuks slidinās no kalniņa.
Bauda ožai – lauku smarža, tīrs gaiss un puķes, kafijas smarža. Tā smaržo mājas. Bauda garšai – fantastiska zupa, ar pašas Daces cepto maizi un gardu smēriņu, un trīs veidu kūkas, no kurām gan nobaudījām tikai divas. Šokolādes kūka ar avenēm manām garšas kārpiņām patika vislabāk, bet arī karameļu kūka bija brīnišķīga. Es baudīju kafiju pie kūkas, bet meitenes izvēlējās mohito.
Bauda taustei – rupjā auduma galdsegas virs baltajiem galdautiem – tā vien gribējās paglaudīt, kamēr gaidījām ēdienu; audekla stellēs noglaudīšana; draugu, radu, apskāvieni.
Vienkārši brīnišķīgs mirklis aizvadīts tepat Lubānā, "Pie omes". Tā ir uzdrīkstēšanās un noticēšana sev. Tas ir ģimenes kopīgs veikums. Dacei ar ģimeni tas ir izdevies, neskatoties uz to, ka putukrējums neuzputojās. Vēlmes mēdz piepildīties. Kā vēlāk rakstīja Daces dēls Jānis: "Šodien, tieši šodien kādam piepildījās neliels sapnis – sava mazā kafejnīca!"
Ja ne katru sestdienu, tad vismaz reizi mēnesī es gribētu palutināt visas piecas maņas šeit vēlreiz.
Lubānas vīnotavā pie Žvaginu ģimenes
Launaga laikā viesojāmies pie Žvaginu ģimenes – mūs laipni sagaidīja smaidīgais vīndaris Oskars. Uz bildi no ķēķa izsaucām arī saimnieci Tiju. Visas trīs viņu meitas rosījās pa visurieni (laikam tas nav īsts vārds).
Pagalmā uzslietā lielā nojume uzreiz radīja drošību – var arī līt tas lietus, ja grib. Ēdienus bijām pasūtījuši iepriekš, bet… saimnieki mīļi ļāva veikt arī korekcijas.
Atslēgas vārds šim launaglaika mielastam bija VĪNS. Fantastiskais Lubānas vīnotavas vīns!
Katram no mums ir savs iecienītākais Lubānas vīns – man tas ir rabarberu vīns.
Ēdieni tika piedāvāti ar tādiem neparastiem nosaukumiem, bet es našķojos ar bezgala gardām pankūkām (krepes).
No Edvīna šķīvja pagaršoju tomātu auksto zupu (gaspačo) – mmm, garda, īpaši ar bazilika lapiņas smaržu.
Tad vēl panna cotta ar upeņu mērci un siera kūka. Mēli var norīt! Arī kafija ļoti garšīga.
Un vīns, vīns… Un mūzika… Neesmu liela mūzikas pazinēja, bet dziedāja franču valodā.
Gardumi, ģimene, vecais patērētāju biedrības šķūnis, vīns un mūzika atsauca atmiņā bērnību.
Vīns – atbrīvo no spriedzes, mūzika – rosina romantiku, ģimene – rada drošību, ēdiens – rada labsajūtu, vecais šķūnis – atsauc atmiņas.
Vēl arī Sandras Valaines, Daces Rudzītes un Elīnas Rudzītes darbu izstāde vīnotavas telpās, kuru var vērot ar vīna glāzi rokā.
"Pie Ļapas"
Trešā vieta, kur devāmies ciemos vakariņu laikā – "Pie Ļapas". Kāpēc "Ļapa"? Tagad zinu. Iebraucot sētā, acis "pielipa" gludi nopļautajam zālājam, kurā novietot mašīnas, un bišu stropiem. Lauku idille, vienkāršība, saimnieku viesmīlība un latviskais ēdiens.
Mājas pagalmā mūs sagaidīja smaidīga Marta viduslaiku tērpā. Skaisti. Norādes neļauj kļūdīties, un nonākam mielasta vietā. Pārdomāta viesu kustības plūsma.
Lāsma Jakuškina jeb Ļapa mūs sagaida tikpat smaidīga kā viņas meita. Arī viņai skaists viduslaiku tērps. Pirms sēžamies vakariņot, jādejo. Esam atsaucīgi, jo dejošanas pietrūkst mums visiem. Deja vienkārša. Bet mūzika… Itāļu renesanses laika deja. Tāds prieks bija atcerēties Lubānas vidusskolas Comenius projektu, kurā piedalījāmies ar "Žuburiem" un katrā partnervalstī (kopā 8) dejojām. Katrā tikšanās reizē mācījām citiem latviešu tautas dejas un mācījāmies partnervalstu dejas. Itālijā mācījāmies renesanses laika dejas.
Vakariņās – uz ugunskura vārīta grūbu biezputra ar krējuma mērci un mājās cepta maize ar zaļumu sviestu vēl vairāk papildināja vēstures sajūtu. Ak jā, piemirsu vēl garšīgo mājas torti.
Visa saime tekalēja pa pagalmu katrs ar savām rūpēm un pienākumiem.
Pamanījām, ka viens no puišiem kaut ko ar lāpstu izņēma no kastes un kaut kur aiznesa. Izrādās, tur ir lielie burbuļi. Lai tie darbotos, jānosmeļ putas. Tad nu arī mūsējie parotaļājās burbuļos.
Žēl, ka netikām uz ceturto vietu "Kafejnīcu ielas galā" pie Ezeriņu Ijas, kas arī uzņēma viesus, bet nevar visu paspēt vienā dienā.
Domāju, ka šīsdienas pasākums varētu būt grūdiens kādai saimniecei atvērt īstu kafejnīcu.
Visās vietās, kurās sestdien bijām, gribētu atgriezties! Katrā bija sava "odziņa".
Jums viss izdevās, mīļie Lubānas puses ļaudis. Paldies par šo dienu!
Zinu, ka bija vēl kādas ģimenes, kurās ir lieliskas saimnieces un kuras vienkārši nobijās uzdrīkstēties. Tomēr vajadzēja ļaut nobaudīt savas kabaču ruletes.
Savas sajūtas aprakstīja lubāniete jau n-tajā paaudzē
LAILA OZOLIŅA
20.08.2021.