Mūsu novadniece vijolniece un saksofoniste Ilze Lejiņa ar dzīvesbiedru franču komponistu, mūziķi un dziedātāju Fredu Ormēnu un meitām Maiju, Ievu un Kristu nu jau piecpadsmito gadu dzīvo Volmeranžas ciemā Francijas ziemeļaustrumos netālu no Luksemburgas, Beļģijas un Vācijas robežas.
Pirms pāris gadiem „Stara" žurnālistei bija iespēja paviesoties Francijā pie Ilzes viņas ģimenē, izjust sirsnību un viesmīlību, apskatīt tuvumā esošās pilsētas, muzejus, dabas pērles, priecāties par Francijas vēsturisko kultūras mantojumu un vienlaikus novērtēt Ilzes skaisto latviskumu un tā uzturēšanu, mācot latviešu valodu savām meitām, lielos godos tērpjoties latviešu tautastērpos un kopā ar atvasēm piedaloties folkloras kopā „Dzērves". Jau toreiz abi mūziķi – dzīvesbiedri – uzstājās duetā „Viņš un Viņa", sniedza koncertus Francijā un Latvijā.
Pastaigu koncerti dzimtenē
Šoreiz Latvijas brauciena laikā plānoti divi mūziķu koncerti. Pastaigu koncerts brīvā dabā paredzēts šodien, 18. augustā, „Jūras rezidencē Rainis" un sestdien, 21. augustā, pulksten 20.30 Madonas pusē – Biksēres muižas parkā. Tas būs Pastaigu koncerts un noslēdzošais šīs vasaras Biksēres muižas parka sestdienu koncertu sērijā.
– Ceram, ka nākamgad situācija saistībā ar ierobežojumiem būs labāka, jo „Viņš un Viņa" gatavo 10 gadu jubilejas koncerttūri. Mūsu projektam nākamgad apritēs desmit gadu jubileja, un to vēlamies svinēt ar vērienīgu koncerttūri, turpinot ideju spēlēt visā Latvijā – gan mazos ciemos, gan lielās pilsētās. Šobrīd esam muzicējuši vairāk nekā 70 dažādās Latvijas vietās, – aizdomājas Ilze. – Cerams, ka pandēmija atkāpsies un varēsim uzelpot. Un ceram arī pabeigt darbu pie mūsu otrā albuma, kuram aizmetņi ir, bet vēl jāsagaida īstā iedvesma, mūza, kā reizēm pasmej mākslinieki.
Apciemo radus, piedalās nometnēs
Madonā joprojām dzīvo Ilzes mamma, tāpēc regulāri ģimene cenšas ierasties Latvijā, lai satiktos, palīdzētu sadzīvisku lietu risināšanā un galvenais – atrādītu mazbērnus, kā to dara daudzi latvieši, kuri dzīvo citās valstīs. Bērnu parkos tagad Latvijā dzirdam visādas valodas…
Šovasar ģimenes vecākās meitas līdzās latvisko smaržu un garšu baudīšanai Madonas novadā piedalījās divās nometnēs – Latviešu mūzikas svētku ietvaros organizētajā nometnē mūzikas skolu audzēkņiem „Daba pilna mūzikas", kas notika Jumurdas muižā, un nometnē „Piedzīvojumu lāde", kas ritēja Smeceres silā.
Atsauksmes iepriecina
Kā meitenēm nometnes patika? Maijas lielākā sajūsma bija par Jumurdas ezeru, kur viņa peldējās vismaz četras reizes dienā, Ieva savukārt izbaudīja mūzikas nometnes mierīgo ritmu, tieši kā nosaukumā – daba esot bijusi pilna mūzikas. Maija pirmo reizi spēlēja četrrocīgi ar topošo pianistu no Liepājas, taču Ievai ļoti patika spēlēt orķestrī, kuru diriģēja Mārtiņš Bergs. Tas esot bijis jautri un smuki, tā saka Ieva.
Nometnē „Piedzīvojumu lāde" meitenes visvairāk sajūsmināja kartingi, šaušana, orientēšanās spēles, talantu šovs, dzimšanas dienas ballītes un vakarēšana pie ugunskura.
Interesanti, ka tieši Smeceres silā tālajā 18. gadsimtā esot bijusi Ilzes Lejiņas dzimtas māja „Trules", par ko kāda radiniece pat sarakstījusi grāmatu.
– Šai vasarā Latvijā esam kopš jūlija vidus. Pirmo reizi devāmies apciemot arī dzimtas māju Sēlijā, Salas pagastā, kur audzis mans tēvs, – notikušajā dalās Ilze. – Vecmammas māja, kur uzauga tēvs, ir saglabājusies diezgan labā stāvoklī, ar simtgadīgiem kokiem visapkārt. Bez tam pirms nedēļas uzmeklēju vecmāmiņas māju Praulienas "Baltiņos", kur viņa dzīvoja līdz izsūtīšanai 1949. gadā. Toreiz viņai bija vien 26 gadi. Dīvainas izjūtas… Māju vairs nav, ir tikai pamati.
Pandēmijas laika izaicinājumi
Kā mūziķiem Francijā klājās pandēmijas izolācijas laikā? Piektdienu vakaros abi muzicēja tiešsaistē sociālajos tīklos – Facebook LIVE. Savukārt interneta platformā YouTube, ievadot atslēgvārdus „Viņš un Viņa", joprojām var noskatīties ģimenes piektdienu koncertus. Šajā muzicēšanā aktīvi iesaistījās abu meitas – Ieva spēlēja vijoli, Maija – klavieres, un priekšnesumos piedalījās arī ģimenes jaunākā meita Krista. Laikā, kad koncertēšana bija stipri ierobežota, mūziķi atrada veidu, kā izteikties, un uzsāka darboties interneta platformā. Jāpiebilst, ka mazā Krista septembrī uzsāks čella apmācību. Jau labu laiku viņa riņķoja ap māsām, dziedot līdzi Baha invencijas un Vivaldi koncertus. Tagad beidzot Krista tikusi pie sava instrumenta.
Pedagogu darba gaitas
Šis gads skolēniem un skolotājiem Francijā pagāja visai normālos apstākļos, jo Francijā skolas netika aizvērtas, Freds un Ilze turpināja pedagoga darbu ar maskām un citiem ierobežojumiem. Koncertdarbība gan līdz pat pavasarim bija gandrīz apstājusies. Normālos apstākļos Freds muzicē ar vairākām grupām gan Francijā, gan Latvijā, īpaši ar džeza mūziķiem, reizēm ierakstot saksofona solo Francijā, savā mājas studijā. Noteikti jāpiemin viņa funk mūzikas projekts „Mister Goldhand" – visas kompozīcijas ir Freda radītas. Šo mūziku interesenti var noklausīties interneta platformās.
Pamana it visā labo
Ilze atzīst, ka pandēmija ir darījusi vienu labu lietu – izdzinusi visu ģimeni ārā no ērtajiem dīvāniem: – Esam vairāk svaigā gaisā, braucam ar velosipēdiem, ēdam ārā, ar draugiem tiekamies parkos, pie Ķīšezera, pie jūras. Meklējam vietējo ražotāju produktus, novērtējam to, kas izaudzēts bez pesticīdiem. Pirmo reizi lasījām krūmmellenes. Sēnēs gan vēl neesam bijuši. Francūži nav lieli sēņotāji, viņiem nav tādu sūnainu, mitru mežu kā Latvijā, un viņiem nav arī tik daudz odu. Laikam jau dēļ tiem odiem mums nekāda sēņošana pagaidām nav sanākusi, – joko Ilze.
Katru reizi, kad Ilzes un Freda ģimene atbrauc uz Madonu, viņi noteikti paēd kraukšķīgo karbonādi ar vīnogām pie Haralda Pūces „Šlāgerī" un reizēm tur arī uzspēlē. Vienu reizi Ilze atceras kā īpašu – meitenes vēl bija maziņas, viņas līdz diviem naktī spēlējās turpat zālītē, kamēr vecāki azartiski saspēlējās un sadziedājās kafejnīcas „Šlāgeris" improvizētajā pasākumā un nevarēja vien šķirties no Madonas, cik labi te bija, lai dotos uz Rīgu un tālāk.
18.08.2021.