No 3. augusta Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja mansarda stāva zālē ir apskatāma mākslinieka Ģirta Burvja tēlniecības izstāde „Metāla origami". Šāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka Ģirts Burvis savu darbošanos salīdzina ar japāņu mākslu – no papīra loksnes izveidot apbrīnojamus darbus: dzīvniekus, ziedus un dažādus objektus. Arī vides objektu un citu mākslinieka pūrā esošo darbu izgatavošana prasa gan pacietību, gan radošumu un rūpīgu, smalku pieeju.
Ģirts Burvis savus darbus dēvē par tēlnieka zīmēm, kas tapušas noteiktā laikā un telpā, vides ainavā un cilvēku apziņā. Tēlnieks savus darbus veido no visdažādākajiem materiāliem – tradicionāliem (metāls, akmens, koks, bronza) un netradicionāliem (vasks, grāmatas, stikls, ledus, uguns). Viss esot atkarīgs no radošās idejas.
Izstādes mērķis ir tās apmeklētājus tuvāk iepazīstināt ar šo atšķirīgo stilu un veikumu, kur apvienoti jauni mūsdienu materiāli, tehnoloģijas, kā arī profesionālā pieredze, kas uzkrāta, apceļojot daudzas pasaules valstis, piedaloties simpozijos, tai skaitā arī Japānā. Tieši Japāna ir origami izcelsmes valsts. Tāpat kā japāņu origami mākslā, arī Ģirta Burvja darbu radošais process sākas ar papīra loksni jeb plakni, kurai top formas koncepts locījumu tehnikā. Veidojot formu, no plaknes izloka detaļas, veidojot ažūru. Šeit neiztikt bez zināmas asprātības, pieredzes un precīzas materiālu izjūtas. Izstādē parādīts idejas attīstības ceļš no sākuma, pirmās miniatūras, mēroga modeļa, medaļas, līdz monumentam labiekārtotā ainavā. Atkarībā no izvēlētā materiāla autors strādā arī citās tehnikās un stilos, par ko liecina jau paveiktais monumentālajā tēlniecībā – ap simt monumentālo skulptūru Latvijā un citviet pasaulē, kas tapušas, iezīmējot, atgādinot un runājot par nozīmīgākajiem sabiedrības centieniem un sasniegumiem.
– Man ir ļoti liels prieks par iespēju savus darbus izstādīt Madonas muzejā un iepazīstināt ar tiem ikvienu interesentu. Jāteic, ka tas ir kolektīvs darbs, un paldies vēlos pateikt Madonas muzeja darbiniekiem, kuri iekārtoja izstādi. Es to apskatīju nedēļu pēc iekārtošanas un vēlos pieminēt, ka muzejam ir patiesi burvīga zāle, kā arī superīgi darbinieki! Viņi ar mani sazinājās attālināti, izmantojot arī filmēšanas un fotografēšanas iespējas, lai varētu iekārtot manu darbu izstādi. Mans mērķis, veidojot šo izstādi, ir iepazīstināt cilvēkus ar dažādiem mākslas stiliem, panākt, lai viņi tos uztver un izprot, – atklāj mākslinieks Ģirts Burvis.
Sākotnēji bijusi doma izstādi veidot, ietverot tajā skices un dažādus modeļus, bet beigu beigās izdevies iekļaut arī lielformāta fotogrāfijas, kurās aplūkojami mākslinieka radītie vides objekti.
– Es skulptūru izveidi uztveru kā visas sabiedrības kopdarbu, jo šo mākslas darbu tapšanā apvienojas ļaužu vajadzības un vēlmes. Monumentālisms neslēpjas mākslas darba lielumā, bet gan tā proporcijās. Viss sākas ar mazo formu, pēc tam tiek atrisināta ideja un materiāls, un tikai tad ieceri var īstenot lielā formātā. Kā jau esmu minējis citās intervijās, izvēlējos nodarboties ar tēlniecību tāpēc, ka mani vecāki ir rotu meistari. Es iedvesmojos no viņiem, arī esmu darinājis rotas, kas ir pat atradušās dažādos salonos. Ja manai izstādei, ko šobrīd var aplūkot Madonas muzejā, būs lemts ceļot uz vēl citām vietām, labprāt pievienošu tai klāt arī savus pavisam mazos veikumus –
rotas, kulonus, piespraudes, nozīmītes. Es patiesi priecājos, ka mani darbi apskatāmi Madonas muzejā, jo šajā pilsētā dzīvo arī mani draugi un dzīves laikā ar Madonu mani saistīja arī darba gaitas. Man pazīstami cilvēki dažkārt ir vaicājuši, ko es noņemos ar to metāla locīšanu. Bet es uzskatu, ka katram māksliniekam ir sava niša, katrs sniedz pienesumu mākslinieciskajā laukā tieši ar paša izvēlēto mākslas stilu un ikviens stils ir jāturpina – arī tas, ko esmu izvēlējies es, – pauž Ģirts Burvis.
Ne mazāk priecīgi par iespēju izstādīt mākslinieka darbus muzejā ir tā darbinieki.
– Ģirts Burvis ir labi zināms mākslinieks, viņa darbi ir redzami gan Liepājā, gan Rīgā. Konkrēti pie mums ir apskatāmi gan viņa darbu paraugi, gan maketi, jo ikviena ideja kādam darbam vispirms top maketa veidā. Piemērs tam ir Mētrienā uzstādītais vides objekts „Laika rats". Sadarbība ar Ģirtu Burvi līdz šim mums vēl nav bijusi – šī ir pirmā reize, un tas notika saistībā ar „Laika rata" uzstādīšanu Mētrienā. Sadarbojāmies ar Lauru Biķernieci, kas jau bija pie mums ciemos un apskatīja izstādi. Šī izstāde vēlāk ceļos arī uz Mētrienu un kādu laiku būs apskatāma tur. Mums ir prieks savās telpās redzēt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, –
stāsta Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja mākslas nodaļas vadītāja Elīna Krupko.
Viņa piebilst, ka cilvēki jau kādreiz ir redzējuši vienu vai otru māk-
slinieka veidotu darbu, bet nezina neko vairāk par tā izcelsmi un autoru. Tad nu jāteic, ka šī izstāde paver plašāk durvis uz mākslas pasauli un ļauj atklāt līdz šim nezināmo. Tā kā lielformāta objektus fiziski nav iespējams ietvert izstādē, tie ir apskatāmi lielformāta fotogrāfijās.
– Piedāvājam aplūkot ne tikai fotogrāfijas, kurās redzami reālajā dzīvē eksistējoši mākslas darbi, bet arī tās, kurās redzami objekti, kas zināmu iemeslu dēļ nav realizējušies tālāk un ir palikuši tikai idejas/maketa līmenī, varbūt pat pārtapuši par ko citu, nekā sākumā plānots, – norāda Elīna Krupko.
Linda Bakmane papildina, ka Ģirts Burvis ir ļoti priecīgs par iespēju savus darbus izstādīt Madonā, jo šī puse viņam ir gana mīļa.
– Mākslinieks ir uzturējies šai pusē, apzinājis tās dabu, cilvēkus, lai taptu viņa iecerētie darbi. Kā mums sacīja pats mākslinieks, viņam ir svarīgi būt konkrētajā vietā, kur paredzēts novietot vides objektu, lai sajustu cilvēkus, runāt ar viņiem, sajust dabu un apkārtni, – teic mākslas izstāžu kuratore Linda Bakmane.
Kā atzīst Linda un Elīna, šāda veida darbi cilvēkiem ļoti patīk un izstāde tiek atzinīgi novērtēta. Apmeklētājiem patīk gan izstādē aplūkojamie sīkie darbiņi, gan neredzamā, toties sajūtamā realitātes izjūta. Savukārt tiem, kuri ir dzīvē redzējuši kādu Ģirta Burvja veidojumu, rodas vēl reālāka un taustāmāka izjūta. Cilvēka redzesloks paplašinās, apmeklējot jebkuru izstādi, un arī šī izstāde ir redzesloka paplašinājums. Daudziem šķiet apbrīnojami un reizē arī ļoti interesanti, ka vides objektus iespējams ienest izstāžu telpā.
Linda Bakmane un Elīna Krupko atklāj, ka tikšanās ar Ģirtu Burvi bijusi ļoti patīkama – viņā spilgti redzams un jūtams mākslinieka radošais gars, kas ļoti iedvesmo. Latvijas mākslinieku vide ir plaša un neizzināta, tajā var atrast daudz talantīgu cilvēku.
Atgādināšu lasītājiem, ka Ģirta Burvja izstāde „Metāla origami" Madonas muzeja mansarda zālē būs skatāma līdz 12. septembrim un ikviens ir aicināts ielūkoties tēlnieka zīmju pasaulē.
17.08.2021.