No 9. līdz 29. augustam 150 Latvijas skolu pašpārvaldes piedalīsies trīs dienu mācībās emocionālās kompetences stiprināšanai.
Kā informē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Komunikācijas daļas vecākā referente Laura Bringina, mācībās pašpārvalžu līderi un atbalsta persona-skolotājs apgūs zināšanas par psihoemocionālo veselību, vienaudžu atbalsta formām, iniciatīvas attīstīšanu un projekta iesniegšanu, kā arī pārmaiņu vadību. Tāpat tiks izstrādāta īpaša Labbūtības ceļakarte – labsajūtas celšanas plāns savas skolas kopienai. Mācības notiks Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) projekta „Atbalsts psihoemocionālās veselības veicināšanas pasākumiem skolās „Covid-19" pandēmijas radīto seku mazināšanai" ietvaros.
Trīs dienu mācībās emocionālās kompetences stiprināšanai kopskaitā piedalīsies 150 skolas no visiem Latvijas novadiem – 44 no Vidzemes (tostarp arī no Madonas novada), 34 no Kurzemes, 27 Rīgas un Pierīgas skolas, 26 Latgales un 19 Zemgales skolas. Kopumā notiks 25 trīs dienu mācības Malnavā, Preiļos, Ogrē, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Vaiņodē, Ventspilī un Liepājā. Mācības vadīs JSPA neformālās izglītības mācību vadītāji un jomas eksperti, bet vienu dienu nodarbības par psihoemocionālo labbūtību katrās mācībās vadīs psihologi no Pusaudžu resursu centra.
„Piesakoties projektam, jaunieši kā motivāciju visbiežāk minējuši attālināto mācību ietekmi uz saviem vienaudžiem – skolēni ir noguruši no darba pie datora un viedierīcēm, viņiem trūkst motivācijas gan skolas programmas apgūšanai, gan ārpusstundu aktivitātēm, kā arī nav iespējas socializēties ar vienaudžiem. Bieži skolēnu pašpārvaldes jau ir veikušas aptaujas skolā, un rezultāti rāda, ka jauniešu psihoemocionālais stāvoklis attālināto mācību laikā nav iepriecinošs. Tieši tāpēc skolu pašpārvalžu jaunieši kopā ar saviem skolotājiem vēlas apgūt jaunas zināšanas, kas palīdzētu sev un skolasbiedriem radīt drošu vidi, kurā var runāt par mentālās veselības problēmām un ar projekta palīdzību ieviest ilgtermiņa risinājumus skolēnu psihoemocionālās labbūtības uzlabošanai," norāda Nils
Mosejonoks, Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītājs.
„Mūsu komanda uzskata, ka veselība, sevišķi garīgā veselība, mūsdienās ir nozīmīga joma. Tas ir ļoti būtiski bērnu un pusaudžu vidū, jo šajā vecuma grupā bērni vēl tikai mācās saprast, cik ļoti svarīga ir garīgā veselība un kā par to rūpēties. Arī mūsu komanda ir izjutusi mentālās veselības problēmas, tāpēc saprotam, cik grūta var būt cīņa ar tām „Covid-19" pandēmijas laikā, kad trauksmi un depresiju pastiprina valstī esošie noteikumi un trūkst atbalsta un sapratnes," tā par savu motivāciju iesaistīties projektā vēsta Cesvaines vidusskolas jaunieši.
Projekta ietvaros psihologi radījuši Labbūtības žurnālu, kurā iztirzāti nozīmīgākie jautājumi par mentālo veselību; tās nozīmību; pazīmēm, kas var liecināt, ka jaunietis saskaras ar psihoemocionālām grūtībām; kā arī padomiem, ko darīt un kur vērsties dažādās situācijās. Tāpat ir tapis Labbūtības ceļakartes paraugs, kas palīdzēs katrai skolu komandai sagatavot savā skolā īstenojamās aktivitātes un pasākumus, lai celtu labsajūtas līmeni skolas kopienā.
Turpinot mācības, septembrī notiks vienas dienas tiešsaistes mācības jauniešu līderiem un atbalsta personām-skolotājiem. Savukārt no oktobra līdz decembrim pašpārvalžu komandas, kas būs izstrādājušas skolas Labbūtības ceļakarti, saņemot līdz 1000 eiro finansējumu, īstenos to ieviešanas projektus savās skolās.
Detalizētāka informācija par projektu ir pieejama tīmekļa vietnē www.jaunatne.gov.lv.
11.08.2021.