20. jūlijā domes ārkārtas sēdē tika skatīts Madonas novada pašvaldības 2021. gada budžets, kas veidojas, apvienojoties vairākiem līdzšinējiem novadiem. Budžets iesākumā tika izskatīts finanšu un attīstības komitejas sēdē, raisoties arī diskusijām un jautājumiem. Opozīcija ierosināja jautājumu turpināt skatīt kārtējā domes sēdē, pirms tās budžetu rūpīgāk izskatot. Tomēr pēc jau ierastās prakses tika sasaukta domes ārkārtas sēde uzreiz pēc komitejas sēdes, kurā budžets pieņemts ar balsu vairākumu.
Vecākā ekonomiste Dina Bojaruņeca komitejas sēdē īsumā raksturoja sagatavoto budžeta projektu: – Apvienotā Madonas novada pašvaldības 2021. gada pamatbudžeta ieņēmumos ir 36 600 847 eiro, izdevumos – 44 206 437. Naudas līdzekļu atlikums 1,836 miljoni eiro, no tiem 933 tūkstoši eiro atrodas Valsts kases kontos un paredzēti noteiktiem mērķiem. Ieņēmumos lielāko īpatsvaru veido valsts budžeta transferti, kas sastāda 48% no ieņēmumu kopapjoma, un nodokļu ieņēmumi, kas ir 42%. Izdevumos visvairāk paņem izglītība – nepilni 46% no izdevumu kopapjoma, tad seko teritoriju un mājokļu apsaimniekošana – 16%, sociālā aizsardzība – nepilni 14%, atpūta, kultūra, reliģija – 12%. Paņemtie kredīti ir 3,310 miljoni eiro, 3,717 miljoni eiro ir kredītu atdošanai paredzētais finansējums; 53,5 tūkstoši ir kapitāldaļu palielināšana uzņēmumos.
Deputāts Andrejs Ceļapīters apšaubīja, ka klātesošie deputāti iedziļinājušies budžeta projektā, ko grasās apstiprināt.
– Saprotu, ka visi pieredzes bagātie deputāti visu saprot no šiem garajiem palagiem. Un ir arī tik advancēti, ka viss skaidrs un gatavi balsot. Mani tomēr interesē, cik liels ir uzturēšanas budžeta deficīts katrā teritorijā. Laikam sadzirdēju, ka ap 900 tūkstošiem būs iezīmētā projektu nauda uz gada beigām. Pāris simti tūkstoši – tiek prognozēti pašvaldības atlikumi. Bet normālā, cilvēcīgā valodā varētu atšifrēt, cik katrai apvienotajai pašvaldībai ir liels budžeta deficīts? – jautāja Andrejs Ceļapīters. Atbildē tika pieņems, ka, vadoties pēc Valsts kases atskaitēm, kopējais deficīts varētu būt pie 5 miljoniem eiro.
Situāciju saistībā ar apvienoto novadu budžetiem skaidroja finanšu nodaļas vadītāja Biruta Vindele. – Cesvaines novadā budžetā uz 2021. gada sākumu atlikums bija 1 miljons 111 tūkstoši eiro, 500 tūkstoši no tā novirzīti skolas kapitālajiem izdevumiem. Cesvaines budžetā plānots kredītsaistību palielinājums par 1 miljonu 421 tūkstoti eiro. Arī šī summa ieplānota jau budžeta izdevumu sadaļā. Nesadalītais atlikums ir 33 542 eiro. Pārējā summa novirzīta kapitālajiem izdevumiem. Ērgļu budžetā atlikums uz gada sākumu bija vairāk nekā miljons eiro. Pašvaldības sākuma budžetā ir jau iekļauti Priežu, Saules ielas asfaltēšanas darbi, kā arī transporta nomaiņa Sausnējas pagasta pārvaldei. Ērgļu pašvaldības budžetā ir ieplānoti „Kastaņu" ēkas elektroinstalācijas renovācijas darbi – 975 tūkstoši eiro. Līdz ar to visa nauda novirzīta un atlikuma Ērgļiem nav. Runājot par Lubānu, tur atlikums bija 755 tūkstoši eiro. No tā, plānojot 2021. gadu, 228 tūkstoši eiro ir atstāti kā nesadalītie līdzekļi. 12 tūkstoši ir neparedzētie izdevumi. Gada sākumā izdevumi lielāki nekā ieņēmumi; Lubāna tāpat kā Madona un pārējās pašvaldības saņēma mazākus ieņēmumus no finanšu izlīdzināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tāpēc 466 tūkstoši eiro ir novirzīti no atlikuma uzturēšanas izdevumu segšanai. Lubāna kapitālajiem izdevumiem novirzījusi 243 tūkstošus eiro, – atklāja Biruta Vindele.
– Viss ir tā samudžināts, ka bez komentāriem trešā persona nevar tikt skaidrībā. Varbūt vienīgi, ja ir augstākā vai maģistra izglītība grāmatvedībā. Lūgtu atšifrēt, kas ir nesadalītie līdzekļi, ar ko varam rīkoties, kas – transferti, Eiropas struktūrfondu un pašu kredītu finansētie līdzekļi – lai skaidri budžetā redzams. Nezinu, kurš no deputātiem varētu iziet cauri budžetam un izstāstīt saviem vārdiem – ko mēs tagad apstiprināsim. Apjaust vismaz štatu finansiālo ietekmi uz budžetu, izdiskutēt neskaidros jautājumus. Vajadzētu budžetu skatīt nākamajā domes sēdē, nevis faktiski dažu minūšu laikā to izskatīt gan komitejas, gan domes ārkārtas sēdē, – rosināja Andrejs Ceļapīters.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs gan skaidroja, ka ar šo lēmumu tiek apvienoti četri jau esošie budžeti no iepriekšējām pašvaldībām. – Ar šo lēmumu mēs nemainām budžeta pozīcijas, bet gan pārapstiprinām tos budžetus, ko katra no pašvaldībām, kas tagad veido Madonas novadu, apstiprinājusi savās domes sēdēs. Šobrīd vienkārši tehniski saliekam kopā; nemainām pēc būtības – nemazinām, nepalielinām. Kas attiecas uz minēto budžeta deficītu, – Madonas pašvaldībai nav deficīta. Visām pozīcijām ir finansējums līdz gada beigām, kas veidojies no tekošā gada ieņēmumiem un iepriekšējo gadu uzkrājumiem. Tajā skaitā paredzēts arī finansējums investīcijām, līdzīgi tas ir visām pašvaldībām, kas veido Madonas novadu. Domāju, ka ar septembri būs skaidrs pašvaldības budžets 2022. gadam, to būs jāsāk veidot. Jāredz kopējie ieņēmumi, jāskatās, kā veidojas atlikumi. Dzīve parādījusi, kā veidojas uzkrājumi, ka atlikums gada beigās parasti ir lielāks, ko varam novirzīt investīcijām vai uzturēšanai – kā kurā situācijā. Jaunais, lielā novada budžets vēl tikai tiks veidots, – komentēja Agris Lungevičs.
Ar balsu vairākumu, divām balsīm „pret" (Andrejs Ceļapīters, Vita Robalte), vienu „atturas" (Kaspars Udrass), Madonas novada pašvaldības dome nolēma apstiprināt Madonas novada pašvaldības Saistošos noteikumus Nr. 3 „Par Madonas novada pašvaldības 2021. gada budžetu".
3.08.2021.