Uzsākot dzīvi jaunajā Madonas novadā, iepriekšējos kaimiņus –
Lubānu un Cesvaini – turpina vadīt to līdzšinējie priekšsēdētāji. Ērgļu apvienības pārvaldes vadīšana uzticēta līdzšinējai Sausnējas pagasta pārvaldniecei ELITAI ŪDREI. Tas ļāvis sarežģītajā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) brīdī uzsākt strādāt jau pieredzējušam un vietējo situāciju pārzinošam cilvēkam, bet reizē arī – ar jaunu pienesumu.
Dzimusi Sausnējā, pēc studijām Rīgā Elita pārnākusi atpakaļ uz dzimto Ērgļu pusi. Iepriekšējie darba gadi aizvadīti Liepkalnes pamatskolā kā sākumskolas skolotājai, tad – kā vadītājai sociālās aprūpes centrā „Kastaņas", pēc tam Sausnējas pagasta pārvaldē; ir izvadītāja bēru ceremonijās.
– Kā nāca lēmums par pārmaiņām? Noteikti, ka iepriekš bija pārrunas – pārdomas. Kas nosvēra par labu šai izvēlei?
– Madonā bija nolēmuši, ka apvienību pārvaldes jāpiedāvā vadīt esošajiem pārvaldniekiem. Ērgļos uz sarunu uzaicināja mani un Agitu Opincāni, tad nāca šis piedāvājums, un mana pirmā atbilde bija: „Nē." Laika ilgi domāt nebija, un beigās piekritu. Nav pilnīgi sveša joma, tomēr, ka būs tik daudz izaicinājumu, es neparedzēju. Ir varbūt lietas, kas man nav līdz galam pieņemamas, bet te atkal atšķiras – kas ir un nav no manis atkarīgs. Jānovērtē arī, ka tāds piedāvājums vispār izteikts. Apzinājos, ka viegli nebūs, bet principā ļāvos plūsmai. Iesākums bija tāds, ka brīžiem ar asarām acīs jautāju: „Kam man to vajadzēja?" Stiprinājumu dod tas, ka ļoti daudzi cilvēki ir pienākuši klāt un pateikuši: „Mēs priecājamies, ka tu tagad te esi." Kāpēc – nezinu, jo neko jau vēl neesmu izdarījusi. (Smejas.)
– Liela loma noteikti ir personālijām; cilvēkiem svarīgi zināt, kurš stūrēs apvienības kuģi jaunā novada ūdeņos. Šķiet, ka esat cilvēku cilvēks – ar vēlmi palīdzēt.
– Varbūt tas kādā ziņā nav labi, bet es uzklausu visus. Pa vidu visai organizatoriskajai lietai ir cilvēki, kuri nāk ar savu bēdu. Katram sava sāpe ir vislielākā, bet svarīgi arī, kā to pasniedz. Ja pasniedz ar naidu, nievājumu, diez vai kāds skries to risināt. Varbūt arī reizēm domā, ka pārvaldnieks var palīdzēt it visā, bet tā gluži nav. Cenšamies risināt, bet tas iespējams tikai ar veiksmīgu komunikāciju no abām pusēm. Problēmu ir daudz, viss jādara pamazām. Ar manu atnākšanu šajā amatā vien nekas neatrisināsies.
– Daudz ko nosaka arī prioritātes. Kas ir tās problēmas, ko saskatāt kā sāpīgākās Ērgļu apvienībai?
– Šobrīd akūtākais – pirms pāris nedēļām arī Sausnējas pagastu ne pa jokam skāra vētra. Vismaz nav cietuši cilvēki, mājas, bet cieta daba – diezgan aplauza kokus. Ceļi daudzviet bija ciet; nesaucām glābējus, tikām galā pašu spēkiem. Jumurdā un arī Ērgļos ir ilgstoša problēma ar ūdens kvalitāti. To novērojuši pat tie iedzīvotāji, kuri nav saistīti ar kopējo ūdensvadu, tātad vaina urbumā. Ērgļos augusta sākuma galvenajā vietā tiks skaloti filtri. Vai tas ilgstoši atrisinās problēmu? Nav zināms. Vēl arī sāp sirds par tukšajām ēkām…
– Interesē uzzināt, kas ar tām notiks? Vairākas iestādes pēdējo gadu laikā, tolaik vēl Ērgļu novadā, slēgtas.
– Pirmais šāviens bija Sausnējas pamatskolas slēgšana. Paldies dievam, bērnudārzs palika, bet arī tas diemžēl nav ilgtspējīgs – nākamais mācību gads tā kā būtu. Esam paremontējuši brīvās telpas, bija doma, ka tās varētu izmantot kultūras darbinieki, jo ir lielā zāle, bet pagaidām vēl neiejaucamies. Ir otrais stāvs, kur arī atsevišķas telpas ir izremontētas. Tāpat jāņem vērā, ka Sidrabiņos, pārvaldē, paliek viens cilvēks, vienu dienu strādā arī bibliotekārs, ir ārējās apkalpošanas punkts. Tātad viena cilvēka dēļ neatmaksājas visu ēku kurināt. Visticamāk, ar jauno apkures sezonu būs jāmaina pakalpojuma sniegšanas vieta – jāpārceļ uz Sausnēju.
Slēgtajām skolām ir vēsturiski materiāli, ko vieglu roku nevar izmest, tāpēc Sausnējas skolā saglabāta telpa šādu materiālu pagaidu uzglabāšanai. Iesāktā līmenī ir padomju laika istaba – daudziem saglabājušies dažādi priekšmeti no šī laika, ļoti interesanti. Drīz būs klāt Marijas dienas – šī mums kļuvusi jauka tradīcija par godu skolotājai Marijai Šmitei, kura bija kā vēstures vācelīte. Tieši viņai pateicoties, mums ir novadpētniecības muzejs. Lūk, risināms jautājums – Ērgļos nav attīstīts novadpētniecības virziens.
Turpinot par tukšo skolas ēku, domāju, jārunā ar daiļamatniecības un amatniecības sfēras pārstāvjiem, piedāvājot šādas telpas, jo radošu, aktīvu cilvēku netrūkst. Varbūt, ja ir pieprasījums, noslogojums, tur varētu iekārtot kādu radošo centru.
Ir apstiprināta arī pakalpojumu maksa telpu nomai dažādu iedzīvotāju dzīves mirkļu atzīmēšanai. Bija viens posms „Covid-19" situācijas laikā, kad mielastus varēja taisīt, un pieprasījums telpām bija.
Sidrabiņos stāv tukšs bērnunams „Zīļuks", pašreiz nav arī nekādu ideju. Varētu domāt par grupu mājām. Iepriekš tika runāts ar pansionātu, ka tur būtu daži jaunieši, kas varētu dzīvot paši, bet ne pilnīgi atsevišķi – ar pieskatīšanu. Tas neīstenojās. Ēku turpinājām apsildīt, jo visiem zināms -jebkura māja, kolīdz tajā nav cilvēku un to nekurina, ir kā mirusi.
– Viss atduras pret iedzīvotāju skaitu…
– Jā, piemēram, kādreiz bija sporta svētki, tagad vairs nav. Organizatori jau būtu, bet nav cilvēku – krietni samazinājies apmeklējums. Arī šajā gadā pašvaldība centās rīkot, ko un kā jau drīkstēja ierobežojumu apstākļos. Apmeklētāji bija, bet maz.
– Kā pēc reformas būs ar līdzšinējām pagastu pārvaldēm? Kāda būs pašvaldības pārstāvniecība tajās?
– Kā Ērgļu apvienības struktūrvienība – pakalpojuma sniegšanas centrs – turpmāk darbojas centri Jumurdas un Sausnējas pagastā. Katrā no tiem paliek lietvedis-kasieris, kas pieņems maksājumus, palīdzēs uzrakstīt vai novirzīt iedzīvotāju iesniegumus. Pagasta pārvalžu vadītāju vairs nav; Sausnējas gadījumā, kur vadīju pagastu, tas tā kā atrisinājies, bet šobrīd domājam, kā būs Jumurdas gadījumā. Pārvaldes vadītāja ilgus gadus strādājusi, kas notiek tālāk? Organizatorisks un arī cilvēcīgais jautājums.
– Katrs gadījums ir individuāls; un šobrīd jums jāpārrauga tik liels kolektīvs.
– Tas bija viens no tiem plusiem, kāpēc piekritu pāriet uz apvienības vadītājas amatu – visu laiku jau iepriekš novadā cits citu esam zinājuši, komunicējuši, sadarbojušies. Ir daudzi darbi, kas iesākti, tie ir jāturpina. ATR dēļ ir ļoti daudz birokrātisku lietu, kas valstiskā līmenī nav sakārtotas, buksē, un tas ietekmē ikdienas praktiskos darbus. Tāpēc svarīgi, lai visi štati nostājas savās vietās, tad varam nākt kopā, izrunāt darāmās lietas un sākt darboties. Pārmaiņu brīdis saistībā ar reformu ir pārbaudījums visiem, bet, kopā strādājot un komunicējot, viss pamazām risinās; priecē, ka arī Madonā visi ir atsaucīgi.
– Cik viegli vai grūti būs pārstāvēt Ērgļu intereses jaunā novada kontekstā?
– Mazākā novadā, zinot vietējo situāciju, noteikti bija vieglāk. Droši vien lielākā novadā šīs prioritātes būs jāsalāgo arī ar citām. Bet katrai vietai, lietai, idejai ir savs pamatojums. Lielā novadā labums ir tas, ka jāiziet cauri daudzām komisijām, komitejām. Nonākot galā, tā nepieciešamība tad ir izsvērta „no" – „līdz".
– Lielāko mūža daļu esat vietējā ērglēniete. Kādus nepieciešamos attīstības virzienus saredzat arī kā iedzīvotāja?
– Es jau vairāk pa tiem laukiem. (Pasmaida.) Lielus sapņus baidos vēl skaļi saukt un domāt. Liels pluss ir dažādi īstenotie projekti, tostarp centrālā iela, arī mazākas ielas, ko izdevies sakārtot, pateicoties uzņēmīgajam ceļu meistaram. Pils parks, bērnu laukuma iekārtošana, priecē uzņēmēju aktivitātes, tūrisma vietas, piemēram, „Ērgļu stacija", „Braki". Saredzu, ka kaut kādā veidā vajadzētu risināt tirgus laukuma neesamību, bet vienmēr atduramies pret to, cik ir pašvaldības zemes. Mums ir daudz tirgoņu, sestdienu rītos ir pilnas ceļmalas, iet tirgoties arī privātajā laukumiņā pie veikala „top!".
– Pieminējāt, ka esat „vairāk pa laukiem". Vai ārpus darba laika rūpes prasa arī saimniecība?
– No saimniekošanas ir tikai dārzs un siltumnīca. Nu jau ir piektais gads, kopš dzīvojam mammas mājās. Vecāki ir tai saulē, pamazām mājas savedam kārtībā, remontējam. Ļoti daudz vīrs izdarījis. Tagad vairs nesaprotu, kā es iepriekš varēju dzīvot dzīvoklī. Viens no dēliem ar ģimeni arī pārnācis uz Ērgļiem, otrs dēls – Rīgas tuvumā.
30.07.2021.