Senie latvieši vadījās pēc principa – galvenais ir veselības saglabāšana, jo labāk taču darīt visu, lai slimība netiek iekšā, nekā cīnīties ar to vēlāk. Viens no šādiem profilaktiskiem paņēmieniem ir ārstniecības augu lietošana uzturā, inhalācijās, kompresēs, pirtīs un vannās.
Tautas medicīnu nav aizmirsuši arī ārsti – papildu tradicionālajām metodēm viņi bieži vien iesaka dzert zāļu tējas, lai organismam palīdzētu attīrīties. Un droši vien pat rūdītākais skeptiķis kaut reizi apēdis ķiploku gripas sezonas laikā – drošībai vai arī iedzēris piparmētru vai kumelīšu tēju mieram. Labākais ir tas, ka ārstniecības augu iedarbībai var arī neticēt – tie tik un tā palīdzēs, ja vien zina, ko un kā lietot!
Augi satur bioloģiski aktīvas vielas, antioksidantus, vitamīnus, alkaloīdus, glikozīdus un ēteriskās eļļas. Tas viss ietekmē organisma darbību – nomierinot, uzmundrinot, attīrot, ārstējot. Latvijā augušie augi ir sevišķi bagāti ar šīm vielām, jo aktīvā augšanas un ziedēšanas sezona pie mums ir īsa un augiem šajā laikā jāpaspēj izaugt, nobriest, pavairoties, izziedēt un sagatavoties pārziemošanai.
Lai savvaļas ārstniecības augus ievāktu, tie labi jāpazīst, lai nejauši nesajauktu kādu indīgo augu ar ēdamo un nenodarītu sev pāri. Turklāt augus jau nevāc tikai ziedēšanas laikā, vācamas ir arī saknes, mizas, sēklas, lapas, tāpēc augi jāiemācās atpazīt, piemēram, pavasarī, kad tiem vēl nav lapu vai ziedu, un rudenī, kad zaļās daļas jau novītušas.
Drīkst ievākt tikai veselus, nebojātus un tīrus augus, jāievāc tikai noteiktas augu daļas, jāzina labākais laiks, kad augus ievākt (kad tie visbagātākie ar vērtīgajām vielām). Savāktie augi nedrīkst būt saspiesti noslēgtā traukā, tad mainās to smarža, garša, izskats, un tie vairs nav derīgi. Nedrīkst ievākt pilnīgi visus vienas audzes augus, vai arī, ja lasa tikai lapas, tad uz konkrētā auga atstāj dažas lapas, lai tas nenonīkst.
Pēc ievākšanas augus uzreiz žāvē: paņēmieni atšķiras dažādiem augiem, kā arī saknēm, mizām un sīpoliem. Bet uz visiem attiecas šie nosacījumi: augus nežāvē uz apdrukāta papīra; telpai, kurā augi tiek žāvēti, jābūt tīrai un bez specifiskām smakām. Žāvējot augi jāgroza un jāpamaisa, lai tie vienmērīgi izžūtu. Jāpārliecinās, ka augi viscaur izžuvuši, pirms tos pako glabāšanai, citādāk tie var sabojāties. Uzglabāšanai vislabāk izmantot auduma vai papīra maisiņus, kā arī labi noslēdzamas koka kastītes.
Pavisam noteikti neder polietilēna maisiņi, jo tajos augi ātri vien sabojāsies. Uzglabājot sausie augi jāsargā no putekļiem, mitruma un saules gaismas.
Ir daudzi veidi, kā lietot augus. Atkarībā no vajadzībām un iespējām var izdalīt 7 augu lietošanas veidus: zāļu tējas, uzlējumi un novārījumi (tinktūras), vitamīnu dzērieni un sulas, pulveri un ziedes, zāļu vannas, inhalācijas, pirts procedūras.
30.07.2021.