Šā gada vasara Madonas ev. lut. draudzē aizsākās ar iepriecinošu Dieva svētību. Mūsu māsu draudze Čeipingsvīkā jutās uzrunāta mūsu draudzei pasniegt dāvanu – minibusu, ko turpmāk varēs izmantot gan draudzes locekļu atvešanai uz dievkalpojumiem, gan braucot ekskursijās, gan apmeklējumiem un bērnu un jauniešu braucieniem ne tikai Madonā, bet arī sociālās aprūpes centrā „Kastaņas", Liepkalnē un citur.
Svētais Pāvils saka šādus vārdus: „Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz ikkatru labu darbu." Šo Dieva pārpilnību žēlastībā pastāvīgi Madonas luterāņu draudze ir sajutusi caur brāļiem un māsām Kristū otrpus Baltijas jūras.
Šis busiņš draudzei nav vienīgā dāvana no Zviedrijas daudzo gadu garumā. Ilggadējā draudzes locekle Ilze Vāvere atceras, ka sadarbība ar Runstēnas draudzi Ēlandē sākās jau 1992. gadā, kad Madonas (toreizējā Lazdonas) draudzē kalpoja mācītājs Viesturs Vāvere. Savukārt no zviedru puses pie sadarbības šūpuļa tapšanas stāvēja Runstēnas draudzes mācītājs Reine Medeliuss.
Drīz vien Madonā ieradās mācītāja Reines Medeliusa vadīta delegācija četru cilvēku sastāvā. Viesi piedalījās mūsu dievkalpojumos, apskatīja baznīcu, slimnīcu, kā arī citas vietas Madonā. Atceramies, ka tie bija izteikti trūkuma gadi, padomju laikā baznīcā bija veikts tikai nepieciešamākais, lai šo ēku vispār saglabātu, tāpēc izskats nebija iepriecinošs.
Zviedru draugi tūlīt nolēma palīdzēt, un jau visai drīz ieradās pirmais sūtījums ar apģērbu, apaviem, sadzīves piederumiem, krāsām un būvmateriāliem baznīcas remontam. Ar krāsām draudze dalījās, tās dodot arī citām iestādēm, skolām, bērnudārziem. Tomēr galvenais bija zviedru iedrošinājums sākt rīkoties pašiem, nebaidīties, jo līdz tam bija valdījusi domāšana, ka pastāv kāds darbu dalījums, piemēram, „man tas nav jādara", „tas ir nepareizi, ko es daru", „man tāpat nekas nesanāks" utt.
Īpaši varētu nosaukt Evelīnu un Berji Svensonus, Kristīnu Ulsoni, Jestu un Evelīnu Juhansonus, Annu Britu un Oki Pēršonus; no mūsu puses sadraudzībā aktīvi iesaistījās Iveta Ozoliņa, Rasma Krievāne, Olga Baltgalve, Velta Cipule, kā arī toreizējais draudzes priekšnieks Osvalds Miglons un citi.
Vēlāk sadarbība paplašinājās, un tai pievienojās Danderidas draudze Stokholmā, kuru pārstāvēja Bjorns Elvīns. Viņi sniedza lielu atbalstu arī Madonas slimnīcai, palīdzot ar iekārtām, gultām, aprīkojumu. Arī Madonas draudzes locekļi vairākas reizes apmeklēja Zviedriju.
1998. gadā, kad Runstēnas draudzes delegācija ciemojās Latvijā, viņi apmeklēja arī bērnunamu „Zīļuks" Sausnējā. Toreiz, nakšņojot tur, viesiem radās iespēja apskatīt telpas, iepazīties ar bērniem un darbiniekiem, un viņiem tur patika. Pēc atgriešanās Ēlandē, mācītājs Reine Medeliuss uzrunāja Čēpingas (Köping) draudzes mācītāju Gunelu Alvhelu (Gunnel Alvhäll), kas 1998. gadā kopā ar vairākiem Čēpingsvīkas draudzes locekļiem izveidoja Latvijas draugu grupu, lai palīdzētu bērnunamam „Zīļuks". 1999. gadā šī grupa pirmo reizi apmeklēja Latviju.
Latvijas draugu grupa sadarbībā ar lietotu mantu tirdziņiem vasarās veica akcijas, lai savāktu naudas līdzekļus, kurus tad vēlāk kopā ar privāto ziedotāju dāvanām nosūtīja bērnunamam „Zīļuks". Dāvanas un ziedojumi tika izmantoti gan vasaras aktivitātēm, gan siltā apģērba un apavu iegādei ziemas periodam, gan Ziemassvētku dāvanām.
Latvijas draugu grupā aktīvi iesaistījās Elsa Mia Grāna, Tomass un Kristīne Angelīni, kuru transporta firmas autobusi katru gadu atveda pie mums Latvijas grupas dalībniekus un kuri sponsorēja šos braucienus; Jerans Lindbergs, Gunila Valgrēna un daudzi citi; Latvijas draugu grupu atbalstīja Borgholmas Lauvu klubs, firmas „Mattias Ica Nära" un „FALK".
„Zīļuks" saņēma arī ekonomisku palīdzību ēkas un telpu stāvokļa uzlabošanai un dažādas saimniecības ierīces. Gadu gaitā mūsu zviedru draugi vairākkārt ir apmeklējuši „Zīļuku", Ērgļus un Madonu, un arī "Zīļuka" bērni bija vasaras ekskursijā Ēlandē.
Šāda emocionāla apmaiņa starp mūsu valstīm deva abpusēji lielu prieku un enerģiju. Mēs esam ieguvuši draugus visam mūžam. Savos 23 pastāvēšanas gados Ēlandes Latvijas draugu grupa ir regulāri apmeklējusi un atbalstījusi arī pansionātu „Kastaņas" Liepkalnē un Madonas evaņģēliski luterisko draudzi, ar kuru mums joprojām ir māsu draudžu attiecības.
Tagad, kad bērnunams „Zīļuks" ir slēgts pēc Ērgļu pašvaldības reorganizācijas un bērni un jaunieši no tā ir pārcēlušies uz ģimenēm vai citām institūcijām, Latvijas draugu grupa Ēlandē ir nolēmusi beigt savu darbību. Atlikušos līdzekļus tā pārskaitīja Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes kontā, lai to izmantotu draudzes bērnu un jauniešu, kā arī „Zīļuka" bijušo iemītnieku, kuri ir pārcēlušies uz citurieni, vajadzībām. Par šiem līdzekļiem Madonas evaņģēliski luteriskā draudze iegādājās minibusu.
Madonas evaņģēliski luteriskā draudze pateicas mūsu zviedru draugiem gan par šo dāsno ziedojumu, gan par sadarbību daudzu gadu gaitā. Un arī Čēpingsvīkas draudze saka paldies mums par šiem 23 gadiem, kas ir būtisks laika posms. Ir mainījušies mācītāji, draudžu priekšnieki un arī paši cilvēki, kuri ir piepildījuši sadarbību ar saviem darbiem. Tomēr galvenais ir palicis nemainīgs – tā ir mūsu savstarpējā sadraudzībā un brāļu mīlestība Kristū, tas ir kas tāds, kas nepazīst robežas ne telpā, ne laikā, jo „tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība (1. Kor. 13 :13)".
VIESTURS RIKVEILIS,
evaņģēlists, Madonas ev. luteriskās draudzes iekšmisijas diakonijas vadītājs
28.07.2021.