Pirms aptuveni pusotra gada tika īstenota reforma, kā rezultātā samazinājās bāriņtiesas darbinieku skaits. Kopš 2019. gada lielākoties viens iestādes darbinieks strādā divos pagastos, pieņemot apmeklētājus noteiktās pieņemšanas dienās, pārējā laikā sazinoties telefoniski un vienojoties par klātienes konsultāciju. 1. jūlijā spēkā stājās administratīvi teritoriālā reforma, kas sākotnēji raisīja bažas un neizpratni ne tikai novada iedzīvotājos, bet arī iestāžu, tai skaitā, bāriņtiesu, darbinieku vidū. Uz sarunu aicināju Madonas novada bāriņtiesas priekšsēdētāju INGU LEDIŅU.
– Cik ilga ir jūsu pieredze bāriņtiesas darbā?
– Bāriņtiesā uzsāku strādāt 2003. gadā Kalsnavas pagastā, tolaik vēl pastāvēja tāda struktūra kā pagasttiesa, es biju pagasttiesas priekšsēdētāja. Vēlāk gan Kalsnavas, gan visas pārējās pagasttiesas pārdēvēja par bāriņtiesām. Es turpināju darbu šajā jomā. Kad iepriekšējā bāriņtiesas priekšsēdētāja izvēlējās strādāt citā iestādē un viņas atstātā darbavieta kļuva vakanta, kolektīvs mani iedrošināja veikt šos pienākumus. Nebija īpaši daudz gribētāju, kas vēlētos strādāt šajā amatā, un, lai bāriņtiesa nepaliktu bez priekšsēdētāja, apņēmos veikt šos pienākumus.
Mēs varam turpināt savu ikdienas darbu šādā formātā līdz gada beigām, tad Madonas novada pašvaldība izsludinās konkursu uz pilnīgi visām bāriņtiesas darbavietām. Ar nākamo gadu tiek plānots, ka darbu uzsāks jaunā Madonas novada bāriņtiesa, līdz tam pašvaldībai jāizvērtē visas kandidatūras, kas tiks pieteiktas konkursā, un jāizvēlas atbilstošākās no visām. Tas notiks novadu reformas ietvaros, Madonas novada bāriņtiesa paplašināsies, jo klāt nāks Lubānas, Cesvaines un Ērgļu teritorijas. Līdz gada beigām visas bāriņtiesas turpina darbu ierastajā sastāvā ar pašreizējiem priekšsēdētājiem. Līdz nākamajam gadam mums ir jāizstrādā kopīgais nolikums un visa dokumentālā bāze, lai ar janvāri darbību var uzsākt jaunā bāriņtiesa, kuras nosaukums būs tāds pats, kā līdz šim – Madonas novada bāriņtiesa -, bet tā būs kā jauna iestāde. Bērnu tiesību aizsardzība paredz, ka šāds pakalpojums jāsniedz katrā apdzīvotā vietā, protams, ka tas tā paliks arī turpmāk. Katrā pagastā darbosies bāriņtiesas darbinieks. Lielākoties viens iestādes darbinieks strādā divos pagastos, pieņemot apmeklētājus noteiktās pieņemšanas dienās, pārējā laikā sazinoties telefoniski un vienojoties par klātienes konsultāciju.
– Kāds ir jūsu viedoklis par reformu, kas īstenojās 2019. gadā, un vai tā ir attaisnojusies?
– Analizējot darba apjomu pēdējo trīs gadu laikā, varu secināt, ka darba apjoms ļauj ieviest šādas korekcijas, kas arī tika īstenotas 2019. gadā, kad samazinājās bāriņtiesas darbinieku skaits un lielākajā daļā gadījumu uz diviem pagastiem strādā viens darbinieks. Pēc pārrunām ar pašvaldību šāds lēmums tika pieņemts tamdēļ, ka pilnīgi visiem bāriņtiesas darbiniekiem nebija iespējams palielināt atalgojumu. Lai pietuvinātu šo personu algas konkurētspējīgam atalgojumam, nācās ieviest attiecīgās izmaiņas. No 2019. gada rudens, kad uzsākām visā novadā darbu ar 9 bāriņtiesas locekļiem, pēc darba apjoma analīzes veikšanas mans skatījums ir pozitīvs. Manā vērtējumā ir izdevies sekmīgi strādāt, mūsu darbā bieži mēdz gadīties sastrēgumi, kad nākas izvērtēt, kas ir primārie uzdevumi un ko var izdarīt vēlāk. Šādas situācijas bija, pirms vienam darbiniekam tika uzticēti divi pagasti, un nekas nav mainījies arī tagad. Manuprāt, šis modelis strādā un turklāt labi. Vēlos uzsvērt, ka reformas ietvaros neviens no darba netika atlaists. Darbiniekiem beidzās ievēlēšanas termiņi, un, ja viņi vairāk nevēlējās turpināt darbu bāriņtiesā vai bija atraduši sev citu darbavietu, kā arī devušies pelnītā atpūtā jeb pensijā, darbavietas palika vakantas. Taču noteikti nebija tā, ka mēs cilvēkus atlaidām. Savukārt tie darbinieki, kuri vēlējās turpināt strādāt, rakstīja iesniegumu par atkārtotu ievēlēšanu uz noteiktu termiņu. Tie bāriņtiesas pārstāvji, kuri piekrita strādāt divos pagastos, darbu turpināja. Ja kāds nevēlējās to darīt, tad vairs nestrādāja. Viss notika pēc brīvas gribas un savstarpēji vienojoties. Kā jau sacīju iepriekš, es atzinīgi izsakos par pastāvošo modeli, un, visticamāk, pašreizējais darbības princips paliks spēkā un turpinās pastāvēt arī nākamajā gadā, kad darbu uzsāks jaunā Madonas novada bāriņtiesa. Papildu darbavietas mēs iepriekšējā Madonas novadā neesam plānojuši radīt. Ceram paveikt darbus, kas ir visi mūsu ikdienas pienākumi, un tikt ar visu galā veiksmīgi. Protams, klāt nāks tie cilvēki, kuri strādā bāriņtiesās Lubānā, Cesvainē un Ērgļos.
– Kādas izmaiņas tiek plānotas bāriņtiesas darbībā pēc teritoriālās reformas īstenošanas?
– Jaunā novada ietvaros neesam plānojuši savā darbībā ieviest kādas korekcijas. Par štata vietu vajadzību un to piešķiršanu lemj dome, tā nav mana kompetence. Arī par Madonas novadam pievienoto teritoriju bāriņtiesu darbinieki savu viedokli ir izteikuši. Viss atkarīgs no pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, jo – kā dome lems, tā arī notiks. Mūsu primārais uzdevums ir ikdienas pienākumu pildīšana, nekādus jauninājumus vai izmaiņas nav plānots iedzīvināt.
– Kādi ir bāriņtiesas primārie darba uzdevumi?
– Bāriņtiesas darbības pamatā ir bērnu tiesību aizsardzība. Sekojam līdzi tam, lai bērniem tiktu nodrošināti piemēroti un atbilstoši apstākļi viņa augšanai un attīstībai. Sekojam līdzi, lai vecāki pienācīgi rūpētos par bērnu. Ir arī vairākas lietas, par kurām pēc tiesas prasībām mums ir jāsniedz savs atzinums. Tas attiecas gan par vecāku savstarpējo saskarsmi attiecībā uz bērnu, gan bērna dzīvesvietu. Mūsu uzmanības lokā ietilpst arī personas ar ierobežotu rīcībspēju un šo personu tiesību aizsardzība. Uzraugām arī bērnus, kuri atrodas aizbildnībā vai uzturas ārpusģimenes aprūpē. Spriežam par to, kādas ārpusģimenes aprūpes formas piemērot bērnam, jo ir arī tādi gadījumi, kad bērna vecāki kādu iemeslu dēļ nespēj savai atvasei sniegt šo aprūpi. Protams, ir arī tādi bērni, kuri patiešām ir bāreņi, tad viņu labklājības un aprūpes nodrošināšanai tiek pieņemti bāriņtiesas lēmumi. Mūsu primārais uzdevums ir tieši lemjošā daļa, jo par pārējo atbild sociālais dienests un citas sociālās iestādes. Bāriņtiesa, savukārt, ir tā iestāde, kas pieņem lēmumus un attiecīgi rīkojas.
Bāriņtiesā pēc štatu saraksta ir divpadsmit darbavietas, bet šobrīd dažas no tām ir vakantas. Gaidām, kad interesenti pieteiksies.
– Vai jūs saskatāt kādas grūtības, kas varētu ietekmēt bāriņtiesas tālāko darbību?
– Ceru, ka nekādi klupšanas akmeņi neradīsies, līdz šim esam sadarbojušies labi, un es vēlos paust cerību, ka tas tā arī paliks, kad nākamgad darbu uzsāks jaunā Madonas novada bāriņtiesa. Iestādes kolēģi savā starpā sadarbojas, likums nosaka, ka mums ir jāsadarbojas ar citām bāriņtiesām, jo katra iestāde darbu veic tikai savā teritorijā. Starp mums visiem valda normālas, koleģiālas attiecības, darba pamatā – viena likumdošanas bāze, vienādi likumi; mums ir izveidojušās daudzas kopīgas lietas, tāpēc es domāju, ka problēmām nebūtu jārodas arī turpmāk.
– Kas bāriņtiesas darbībā ir smagākais, apgrūtinošākais?
– Smagākais mūsu ikdienas darbā ir tas, ka bērna vecāki nespēj vai negrib savstarpējās domstarpības atrisināt paši, bet cer, ka ar to tiks galā iestādes. Ir tādi vecāki, kuri domā, ka bāriņtiesa, sociālais dienests, psihologs vai tiesa atrisinās viņu savstarpējās nesaskaņas. Taču šīs nesaskaņas nevar un nespēj atrisināt neviens cits, kā tikai paši. Šādi cilvēki pie mums vēršas, izsakot savas pretenzijas. Gadās, ka nesaprašanās rodas arī starp vecākiem un bērnu; tās arī neviens cits, kā tikai abas iesaistītās puses, nevar atrisināt. Ja persona ir ieinteresēta uzklausīt un atzīst savas problēmas, cenšas tās risināt, norit darbs, kas īsākā vai garākā laika posmā palīdz atrisināt problēmu un viss uzlabojas. Bet netrūkst gadījumu, kad pieaugušie pilnībā nepieņem notikušos faktus, tad darbības process ir ilgāks. Kādā noteiktā brīdī vecākiem tik un tā nākas atzīt savas kļūdas, bet tas ne vienmēr notiek ātri. Visos šajos gadījumos cietējs ir bērns.
– Vai, jūsuprāt, ir jāveic kādi uzlabojumi pašvaldības vai valstiskā līmenī, lai bāriņtiesas darbība kļūtu vēl sekmīgāka un iestāde varētu veikt savu darbu vēl labāk nekā līdz šim?
– Esam ieguvuši jaunas telpas – Blaumaņa ielā 3. Visas problēmas, kas rodas, mēģinām atrisināt, savstarpēji komunicējam, labi saprotamies. Grūti pateikt, kas būtu jāuzlabo, jo es nesaskatu kādus būtiskus trūkumus vai nepilnības. Līdz šim mēs lielā mērā bijām atkarīgi no deputātiem un viņu pieņemtajiem lēmumiem, jo gan bāriņtiesu priekšsēdētājus, gan pārējos locekļus amatos kā vēlētas amatpersonas iecēla domes deputāti. Kopš 1. jūlija vairs neesam vēlētas amatpersonas, bet strādājam atbilstoši noslēgtajam darba līgumam. No nākamā gada 1. janvāra darbs turpināsies, kā jau iepriekš minēju, arī pamatojoties uz darba līgumiem, kad tiks izraudzīti labākie kandidāti konkursā. Līdz šim visi ar bāriņtiesu saistītie jautājumi, tai skaitā personāls, tika virzīti caur domi.
Runājot par situāciju valstiskā līmenī, jāsaka, ka nevaru arī šo jomu novērtēt negatīvi. Tās izmaiņas, kas tiek pieņemtas likumdošanā, ņemam vērā un attiecīgi arī strādājam. Mūsu darbs norit ar ierobežotas pieejamības informāciju, ārpus darba kolektīva par darba specifiku nedrīkstam runāt un to arī nedarām. Tiesa, satraukumu bāriņtiesu darbinieku vidū izraisīja iepriekšējās labklājības ministres Ramonas Petravičas paziņojums, ka visas bāriņtiesas būtu jālikvidē. Beigu beigās nekas netika ne likvidēts, ne citādāk nosaukts. Nervozitāti radīja arī teritoriālā reforma, pašvaldību vēlēšanas un mums kā darbiniekiem būtiski grozījumi likumā. Viss pārējais ir tik ikdienišķs, kas nav pat pieminēšanas vērts. Ar kopējo situāciju esmu apmierināta, un negatīvas nostājas man nav.
– Kā šobrīd norit bāriņtiesas sadarbība ar klientiem?
– Mēs pieņemam klientus pēc iepriekšēja pieraksta. Viss notiek gluži tāpat, kā piesakot vizīti sociālajā dienestā – klienti piezvana, vienojas ar bāriņtiesas darbiniekiem par sev ērtu apmeklējuma dienu un laiku. To, ko varam atrisināt attālināti, arī atrisinām, bet nevienam netiek atteiktas klātienes vizītes, ja tas ir nepieciešams. Notiek telpu dezinfekcija, tiek lietotas maskas. Agrākās telpas mums bija šaurākas, tagad darbiniekiem pieejama plaša zāle, kur rīkojam sēdes, līdz ar to problēmu nodrošināt distanci arī nav. Klienti var aizpildīt veidlapas, atstāt mums nepieciešamos dokumentus pastkastītē, tāpat sazināties elektroniski. Bāriņtiesas darbinieki ar klientiem vienojas un tālāk viss norit atbilstoši norunātajam. Mēs savu darbu nevaram veikt attālināti, viss norit, ievērojot piesardzības noteikumus. Līdz šim klientu un mūsu darbinieku sadarbība ir bijusi veiksmīga, domstarpības nav veidojušās.
23.07.2021.