Novadniece, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas nodaļas absolvente ILZE RIJNIECE šobrīd kopā ar domubiedriem strādā pie jaunrades projekta, lai 7. augustā Bērzaunes pagastā, Aronas kalnā, skatītājiem no visas Latvijas piedāvātu muzikāli vizuālu uzvedumu „Uzkāp savā kalnā!".
Uzveduma dziesmās paredzēts atklāt Ilzes Rijnieces jaunradi, kas speciāli tapusi un top šim notikumam un skaistajai vietai par godu.
– Kāda stila mūziku topošajā koncertā dzirdēsim? – vaicāju Ilzei.
– Mūsdienu mūzikas stilu ir grūti nodefinēt, jo tas ir savijies, sajaucies, ietekmējies no dažādām strāvām un strāvojumiem, – atbildi iesāk Ilze. – Vienā rāmītī mūziku arī negribas ielikt, vieglāk būtu izšķirt – tā ir akadēmiskā vai neakadēmiskā mūzika. Un tad varu retoriski jautāt, vai manā mūzikā nav arī akadēmiskais pienesums. Atbildot gribas teikt, ka akadēmiskās mūzikas ietekme, protams, man bijusi diezgan liela. Studiju laikā Latvijas Mūzikas akadēmijā dziedāju jauktajā korī, mācījos diriģēšanu, dziedāju akadēmiski. Līdz ar to varu teikt, ka sirds šobrīd pieder mūsdienu dziedāšanai – pop/country/ folk stilam -, bet dvēsele – joprojām kormūzikai.
– Speciāli šim koncertam jau izveidots mūziķu sastāvs. Ritma grupā dzirdēsim Kristeru Kupču (ģitāra), Paulu Ķirpi pie bungām, Kristapu Strodu (basģitāra). Īpašu pienesumu dos vokālā grupa „Kalna putni" (nosaukums radies tieši šim notikumam), kuru veido četri dziedātāji: Artūrs Biķernieks, Toms Kalderauskis, Karīna Laugale, Austra Elza Kozuliņa, un pie taustiņinstrumentiem atradīsies soliste Ilze Rijniece.
– Man patīk iesaistīt vokālistus, kā arī veidot vokālās aranžijas. Balss ir labākais instruments, ar ko var izteikt ļoti daudz. Kopā ar spēcīgiem un labiem dziedātājiem paveras plašākas muzikālās iespējas, un savos aranžējumos varu kāpt augstākos kalnos. Caur dziesmām man patīk filozofēt, domāt, sapņot. Dažkārt, rakstot dziesmas veidojas īpašas izjūtas un nonāku pie jauniem muzikāliem risinājumiem. Koncertā centīšos personiskās izjūtas aiznest līdz klausītājiem, ļaut izjust tās arī viņiem mūsu izsapņotajā koncertuzvedumā.
– Citējot rindas no koncerta tituldziesmas, „Es esmu piedzimis kalnā, cik lielā, izvēlējies Viņš./ Mums dota griba iet tālāk vai palikt šeit un mīlēt, kā ir", vienlaikus gribu pajautāt par autori pašu. Ilze, kāda šobrīd ir tava reālā dzīve – darbs, dzīvesvieta?
– Pašlaik strādāju sešās darba vietās: joprojām vadu meiteņu vokālo ansambli „The sound effect" Madonas kultūras namā, kā vokālais pedagogs strādāju divos koros Pierīgā, par muzikālo skolotāju darbojos pirmsskolas izglītības iestādē un paralēli komponēju, rakstu savu mūziku. „Covid-19" pandēmijas dēļ daži darbi interešu izglītības jomā ir apstājušies, bet man vienmēr ir ko darīt – veidoju projektus, komponēju, dziedu.
– Studiju laikā Mūzikas akadēmijā bija doma kompozīciju studēt pat maģistrantūrā. Vai sapnis piepildījās?
– Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas beidzu bakalaura programmu Mūzikas pedagoģijā. Studējot programmas C sadaļu, gribēju paņemt klāt ievirzi – ieskats kompozīcijā -, ko arī izdarīju. Diemžēl kompozīciju maģistrantūras programmā studēt nevarēju, jo tad šai jomā vispirms būtu jāiziet un jāpabeidz visa bakalaura programma. To nevēlējos un tad nu pati pēc savas iniciatīvas komponēju un rakstu. Varbūt kaut kad pārdomāšu un pievērsīšos atkal studijām. Gēni pārmantojas, komponēšana noteikti nāk no mana vectētiņa, tāpat tēta brāļa, mana krusttēva Didža Rijnieka, kas raksta mūziku. Savos vecākos savukārt patīk lielā aktivitāte, radošums un pozitīvisms. Viņi vienmēr ir smaidīgi un rosīgi, ko esmu pārmantojusi arī es.
– Jau esi izdevusi dziesmas „Dedziet gaišu uguntiņu" (2018), „Pavasaris" (2019), „Dvēselīte" (2020), „Sirds no jauna iedegsies" (2020), „Horizonts" (2020), šogad – dziesmu „Mans vārds". Vai ir kādi īpaši cilvēki, kuriem parasti atrādi savas kompozīcijas, kuru viedoklis ir svarīgs?
– Viedokļi vienmēr ir svarīgi, bet es komponēju mūsdienu mūziku, kas nav domāta orķestriem, līdz ar to varu tikt galā pati. Protams, pie ierakstiem ļoti svarīgs ir mūzikas producenta darbs, pie video – ieraksta režisora darbs.
– Vai nav laiks domāt arī par savu mūzikas albumu?
– Mūzikas albums tiešām top, tā nosaukumu vēl negribu atklāt, bet ļoti ceru, ka albums iznāks jau šajā rudenī. Koncertuzvedumā, kas 7. augustā izskanēs Aronas kalnā, no jaunā albuma gan neko nedzirdēsim. Šim projektam top īpaša mūzika, un tas būs pirmatskaņojums brīvā dabā.
– Kā rodas tavas dziesmas – pie klavierēm, ceļā?
– Runājot par mūziku koncertuzvedumam Aronas kalnā, pati pirmā melodija man radās, esot šai kalnā, kad pa tā virsotni staigāju, skatījos un izjutu dabas skaistumu. Kalns mani iedvesmoja, bija sajūta, ka kalns uzrunā, un atnāca arī melodija ar vārdiem. To iedziedāju telefonā, un dzima doma, ka šai vietai varētu veidot un veltīt plašāku repertuāru. Braucot mašīnā uz mājām, radās vēl viena melodija, un to tāpat iedziedāju telefonā. Pēc tam pie klavierēm uzmetumu apstrādāju – noslīpēju mūzikas pierakstu, veidoju tekstus, jo dziesmu vārdi šīm kompozīcijām būs mani. Nereti eju saulītē, un teksti top vidē ap māju.
– Vai šobrīd esi rīdziniece? Tava dzīvesvieta ir galvaspilsētā?
– Jā, dzīvoju Rīgā, bet bieži braucu uz Madonu, apciemoju savus vecākus. Mūziku pierakstu gan Rīgā, gan nereti arī dzimtajā pilsētā.
– Lai savu jaunradi aiznestu līdz skatītājiem un klausītājiem, svarīga ir komanda. Kā vari raksturot savu radošo grupu?
– Koncertuzvedumam izvēlējos mūziķus, ar kuriem jau iepriekš esmu sastrādājusies un zinu, ka viņiem var uzticēties, visu izdarīs labi. Šie cilvēki ir entuziasti it visā, ko dara, viņi ne tikai spēlē instrumentu, bet to dara mūzikas vārdā, viņi deg par mūziku. Zinu arī to, ka ar šiem mūziķiem būs ērti un viegli sastrādāties, viņiem patīk tas, ko daru es, mēs visi esam uz viena viļņa.
– Vai mūziķu sastāvā ir arī novadnieki?
– Jā, ļaudonietis, Rīgas Doma kora skolas pārstāvis Artūrs Biķernieks. Viņš arī palīdzēja sapulcināt pārējo vokālo komandu – kopumā bez manis vēl četrus dziedātājus, kas ir ieinteresēti līdzdarboties. Ar ģitāristu Kristeru Kupču savukārt iepazinos pirms diviem gadiem šova „X Faktors" laikā, stāvot rindā. Esmu ļoti runātīga, un mēs uzsākām pārrunāt dažādas lietas. Kristers ir beidzis Rīgas Doma kora skolu, ir lielisks ģitārists. Basģitāru koncertā spēlēs Kristaps Strods, arī ļoti labs mūziķis un pozitīvs cilvēks, ar kuru jau pāris reizes esmu saspēlējusies. Bungas Aronas kalnā spēlēs Pauls Ķirpis, ar kuru tāpat bijusi sadarbība.
– Vai neradās doma koncertā piesaistīt Madonas kultūras nama meiteņu grupu „The sound effect"?
– Šoreiz ne, jo ansambļa dalībniecēm esmu skolotāja, līdz ar to šai grupai mūzika ir ne tikai jāuzraksta, bet arī jāiemāca. Tas ir nedaudz cits uzdevums. Šoreiz koncertuzvedumam esmu sapulcinājusi profesionāļu komandu, kuras dalībnieki paši visu apgūst, atliek tikai materiālu skaisti salikt kopā.
– Vai gaidi savas mūzikas pirmatskaņojumu Aronas kalnā?
– Pašlaik visvairāk gaidu mēģinājumus. Tie notiks mūzikas studijā Rīgā, un jaunā autorprogramma būs apmēram stundu gara. Vēl Aronas kalnā uzstāsies mūziķis Reinis Jaunais un Erna Daugaviete, kopumā skatītājiem piedāvāsim apmēram divu stundu piepildītu pasākumu.
– Lūdzu, pastāsti par pasākuma organizatorisko komandu!
– Arī šo komandu uzrunāju pati. Imantu Pulksteni uzrunāju, kad tikko dzima ideja par uzstāšanos Aronas kalnā. Ināru Cakuli piesaistījām kā pasākuma režisori. Šobrīd visi mācāmies sastrādāties, katram ir savs temps un ātrums, bet kopumā emocijas un darba gaita ir ļoti pozitīva.
Ilzes Rijnieces ceļš mūzikā
Rīgā Ilze absolvēja Pāvula Jurjāna mūzikas skolu, pēc tam ģimene pārcēlās uz Madonu, un Ilze trīs gadus mācījās Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas kora klasē. Pēc tam trīs gadus no mācībām bija pauze, un tad uzreiz talantīgā jauniete iestājās Latvijas Mūzikas akadēmijā. Diriģēšanu viņai pasniedza Aira Birziņa, kas nāk no Lubānas puses. Tā kā diriģēšanā nebija pamatu, pasniedzēja prātīgi Ilzi ievirzīja specialitātē. Vokālu Mūzikas akadēmijā Ilze mācījās pie Kristīnes Gailītes, ļoti jaukas pasniedzējas — mierīgas, pozitīvas, ar gudru metodiku darbā ar studentiem.
16.07.2021.