„Jā" vārda teikšana ir nozīmīgs mirklis katra pāra dzīvē, kas nolēmuši savas attiecības noformēt oficiāli un dzīvot kopā kā precēts vīrs un sieva. Kāzu plānošana, ielūgumi, pasākuma norises vietas izvēle un citas nianses, kas saistās ar šī svarīgā notikuma plānošanu, aizņem daudz laika un prasa radošu pieeju.
Lielākoties pēc precībām laika ritējums dara savu – dzīve sāk šķist mazāk krāsaina un tiek meklētas dažādas iespējas, kā to izkrāšņot. Lieliska izvēle ir vēlreiz pabūt tai vietā, kur kāzas notikušas un atcerēties visus sava mūža svarīgākās dienas notikumus. Šādu iespēju jau trešo reizi precētajiem pāriem piedāvā Kučuru dzirnavu saimnieki Daina un Jānis Medņi, kuri organizē kāzu pāru salidojumu. Tas notiek reizi piecos gados un šā gada jūnijā norisinājās jau trešo reizi.
Jāteic, Kučuru dzirnavām ir ļoti interesanta vēsture, tajā pavīd gan baronu vārdi, gan dzirnavu cēlāja un jaunas kalponītes mīlestības stāsts.
– Viesienas muižas ķīlas īpašnieka lielskungs barons Oskars Fridrihs fon Mengdens 1871. gada 31. martā noslēdza pirkšanas-pārdošanas līgumu ar pie Lautera valsts piederīgo Gustu Medni par Leis Kučer mājām kā dzimtas īpašumu par norunātu maksu – 3100 sudraba rubļu. Gusts uzcēla dzirnavas, darboties tās sāka 1876. gadā. Šogad Kučuru dzirnavas svin savu 145 gadu jubileju, tās cēlis vecvectēvs. Interesanti ir fakti, kā mīlestība ieaudusies caur paaudzēm un veidojusi stipras ģimenes. Dzirnavu cēlājs Gusts, ciemodamies „Abrienu" mājās pie Gaiziņkalna, ieraudzījis kalponi Maiju un teicis, ka šī meitene tai pat gadā precēšoties! Tā nu viņš pats apņēmis Maiju par sievu. Viņiem bija 11 bērni. Dēlam Jūlijam pēcāk piedzima divas meitas un dēls Jānis, pašreizējā dzirnavu saimnieka Jāņa tēvs. Jūlija dēls Jānis 1937. gadā apprecēja skaistu meiteni Olgu Niedrīti, kopīgi modernizēja Kučuru dzirnavas, nopērkot jaunu ūdensturbīnu. Viņiem piedzima bērni Zigurds, Indra un Dzintra, bet izsūtījumā Sibīrijā pasaulē nāca pastarītis Jānis, kuram vārds dots Amūras apgabalā apbedītajam tēvam par godu.
1990. gadā dzirnavu gaņģus mācījās griezt Jānis. Kad Latvijā moderni kļuva lielveikali, šis rūpals līdz ar to kļuva neefektīvs, -ar Kučuru dzirnavu vēsturi un cilvēkiem, kam bijis vistiešākais sakars ar šo vietu, iepazīstina to saimniece Daina Medne.
2001. gadā Daina ar vīru Jāni sākuši uzņemt viesus mazajā pirtiņā; viesu izmitināšana un kāzu, kā arī citu cilvēkiem nozīmīgu notikumu svinēšana Kučuros notiek nu jau divdesmit gadus, pakāpeniski attīstoties.
– 2011. gadā es apmeklēju Madonā kursus tūrisma pakalpojuma sniedzējiem. Kursu noslēgumā bija jāizstrādā scenārijs kādam pasākumam, un man radās doma par salidojumu tiem pāriem, kas svinējuši kāzas Kučuru dzirnavās. Akceptējām Aijas Vanagas piedāvāto pasākuma nosaukumu "…. un atkal rūgts!", Kučuru kāzu karogu šuva un gleznoja Ērika Tropa pēc Sandas Dejus izstrādātā dzirnavu logotipa. Salidojumu vadīja Inese Zīle – tik atraktīvi, profesionāli un prātā paliekoši, ka tika nolemts ik pēc pieciem gadiem dzirnavu jubilejas gadā turpināt šo tradīciju. 2016. gadā norisinājās otrais salidojums, arī Ineses vadīts, un tas tika kupli apmeklēts. Pāri allaž ierodas uzcirtušies – sieviņas kāzu kleitās, kurām tās vēl der. Mana vedekliņa uz salidojumu bija tērpusies savas mammas kāzu kleitā, jo savējo tobrīd bija iznomājusi, – par ideju organizēt kāzu pāru salidojumus un to norises gaitu stāsta Daina Medne.
Viņa piebilst, ka nemainīga tradīcija ikvienā salidojumā ir sievu nešanas sacensības, tur jautrības un izdomas nešanas veidiem netrūkst!
Jautāta par trešo kāzu pāru salidojumu, kas notika šā gada jūnijā, Daina atsaka – gatavošanās tam bijusi neziņas pilna.
– Īsti nezinājām, vai vispār drīkstēsim šādu pasākumu rīkot „Covid-19" ierobežojumu dēļ. Beigu beigās nolēmām to organizēt. Pie mums ieradās divpadsmit pāri, pārsvarā tie, kas pabijuši pirmajos salidojumos, arī pāris, kas uzvarēja konkursā par Kučuru dzirnavu logo. Visemocionālākais mirklis bija kāzu karoga pacelšanas brīdis, skanot mūziķa Artūra Grandāna komponētajai Kučuru kāzu himnai ar dzejnieces Sarmītes Radiņas vārdiem – tieši tās dzejas rindas, ko pusnaktī zem dzirnavu lielā mīlestības ozola veltu katram pārim. Lieliskais vakara vadītājs Reinis Ruska, nenogurdināmais muzikants Raivis Ribakovs un foršais fotogrāfs Māris Šļivka pasākumu padarīja īpašu un atmiņā paliekošu. Paldies visiem, kas atbrauca, sabučoja, samīļoja!
Pateicības vārdiem ir maģiska iedarbība. Tādos pēcsvētku rimtos esības brīžos aizdomājos, cik laimīgi esam ierakstīti šai vietā, – nosaka Daina Medne.
9.07.2021.