Madoniete Ilze Tomsone, kas daudzus gadus bija Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas klavierspēles skolotāja un nodaļas vadītāja, ērģelniece Lazdonas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Madonas skolēnu un pieaugušo koru koncertmeistare, pirms pusotra gada pārcēlās uz Kurzemi un nu strādā Liepājā.
Pirms trim gadiem Ilze ar izcilību Lutera Akadēmijā absolvēja studiju programmu „Baznīcas mūzika" un ieguva kvalifikāciju „Baznīcas mūziķis". Pēc vairākkārtēja uzaicinājuma kļūt par ērģelnieci Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, kur atrodas pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, Ilze šo izaicinājumu pieņēma.
Baznīcas dārgums
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles ļoti daudzos aspektos ir viens no pašiem interesantākajiem pasaules ērģeļbūves pieminekļiem – to lielums, tapšanas vēsture, vizuālais un muzikālais skaistums jau gadsimtus saista gan ērģelniekus, gan ērģeļmeistarus, gan arī klausītājus. Ērģeles būvējis viens no tā laika labākajiem ērģeļu būves speciālistiem Heinrihs Andreass Konciuss. Tām ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Dievnama iekšējā un ārējā arhitektūra veidota vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm. Katedrāles interjeru raksturo rokoko stila greznība un piesātinātība. Liepāja un visa Latvija var būt gandarīta par šādu unikālu kultūras mantojumu – vienīgo pasaulē. Starp citu, šogad ērģeles piedzīvo 242. jubileju.
– No 4. jūlija pie mums sāksies tradicionālā Liepājas ērģeļmūzikas vasara – deviņu koncertu cikls „Mūzika dievnamam", kas jūlijā un augustā skanēs ik svētdienu. Klausītāji dzirdēs mūziku no baroka laikmeta zelta fonda līdz pat 21. gadsimta mūzikai. Tā būs mūzika, kas krāšņi izcels Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeļu iespējas, – tiekoties Liepājā, atklāj Ilze Tomsone.
Ērģeles ir ikvienas baznīcas bagātība. Ilzes Tomsones iepriekš spēlētās ērģeles Lazdonas baznīcā nav lielas, tām ir apmēram 400 stabuļu un 7 reģistri. Šobrīd spēlētais instruments salīdzinoši ir kā varena gaisa flote.
– Tauta nāk. Dievkalpojumos darba dienās cilvēku ir mazāk, bet svētdienās ir ap sešdesmit personu, – vaicāta par apmeklējumu, atzīst Ilze Tomsone. – Ziemā baznīca bija auksta. Dievnamā ir ievilkta centrālā apkure, bet to pieslēdz tikai decembrī un jau marta sākumā atslēdz – mēnesī par apkuri draudzei jāmaksā ap tūkstoš eiro.
Jautāta, cik bieži ērģelniece sastopama baznīcā, Ilze saka:
– Līgumā rakstīts, ka esmu pieņemta darbā uz pusslodzi, tātad te jābūt 20 stundas nedēļā. Reāli sanāk, ka pie ērģelēm laiku pavadu krietni vairāk. Katru dienu ir rīta lūgšana, ko kopā ar mācītāju dziedam a capella, tad seko pusdienu lūgšana, un katru vakaru ir a capella dievkalpojums, izņemot ceturtdienu, kad dievkalpojums ir kopā ar ērģelēm. Kādreiz mums pievienojas arī madoniešiem labi zināmais Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Jensons. Sestdienās savukārt ir lūgšanu koncerts, kurā spēlēju ērģeles un cilvēki lūdzas. Koncerts man jāsagatavo, tāpēc laiks, ko pavadu pie ērģelēm, patiešām ir liels.
Darbs mūzikas skolā
Jau 60 gadus Karostā – no pilsētas kodola tālākajā rajonā – pastāv nozīmīgs muzikālās izglītošanās centrs – Liepājas pilsētas 2. mūzikas skola. Ilze Tomsone tajā strādā par klavierspēles skolotāju.
– Liepājas mūzikas skolā man ir slodze, Madonas mūzikas skolā darbs bija 1,5 slodzes, – atceras skolotāja. – Kolektīvs ir labs, ļoti pretimnākošs, esmu iejutusies, grūtums ir tas, ka ir daudz krievu tautības bērnu, kas latviski nesaprot. Man iedeva 17 iesācējus, divi ir vispārējo klavieru audzēkņi, viens lielāks puisis, kas ir akordeonists, klavieres mācījies 1,5 gadu un vēlējās tās šogad pabeigt. Puisis to arī izdarīja, un varu teikt, ka tāds audzēknis līdz šim man nav bijis – tik talantīgs. To teicu arī viņam:
– Kad atnāc uz stundu, es beidzot varu atveldzēt dvēseli!
6.07.2021.