Mākslas iepazīšana un tās daudzveidīgo novirzienu izzināšana var būt ne tikai pamatdarbs, bet arī hobijs vai lielisks brīvā laika pavadīšanas veids. Ir tik daudz dažādu mākslas stilu – lietišķā māksla, glezniecība, arī keramikas darbu veidošana un aušana dažādās tehnikās, šķiet, ka visu līdz galam tā īsti un pamatīgi iepazīt nebūs iespējams nekad. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs aktīvi turpina piedāvāt saviem apmeklētājiem jaunas izstādes, kas ne tikai paplašina redzesloku un sniedz iespēju uzzināt ko jaunu, bet arī ļauj smelties idejas un iedvesmu.
Izstāde par godu mākslinieka simtgadei
– Šīs nedēļas sākumā noslēdzās izstāde „Zināmais un Nezināmais Jānis Brekte". Viņš gan nav mūsu novadnieks, mākslinieka dzimtā puse ir Gulbene. Pērn viņam apritēja 100 gadu, un, lai arī Jānis Brekte jau sen ir aizsaulē, viņa gleznu turētāja meita Ilona Brekte izteica vēlmi veidot savam tēvam par godu jubilejas izstādi. To pie mums varēja apskatīt jau kopš pagājušā gada decembra. Diemžēl traucēja un ierobežoja ar karantīnu saistītie drošības pasākumi – tiklīdz bijām atvēruši izstādi interesentiem, to nācās slēgt. Jānis Brekte pats par sevi ir bijis liels mākslinieks, slavens ar Rīgas akvareļiem, viņam ir izveidots savs rokraksts, kas ir ļoti labi atpazīstams. Viņa Vecrīgas akvareļu zīmējumi bieži ir manīti uz dažādām kartītēm, Brekte ir zīmējis etiķetes arī konservējumiem. Visa šo mākslinieku dzimta ir gana slavena un atpazīstama – gan viņa bērni, gan mazbērni ir saistīti ar mākslu, līdz ar to viņu vārds runā pats par sevi, – ar mākslinieku Jāni Brekti iepazīstina Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja mākslas nodaļas vadītāja Elīna Krupko.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā mākslinieki Brektes un viņu darbi ir allaž mīļi gaidīti. Pirms diviem gadiem muzejā bija iespēja apskatīt Kristiana Brektes izstādi „Helios", kas sevī ietvēra īpašas fotogrāfijas. Kristians Brekte ir veidojis arī mūsu arheoloģijas ekspozīcijas vizuālo tēlu. Pirms kāda laika ikviens madonietis un pilsētas ciemiņš varēja aplūkot arī Brektes ģimenes kopizstādi. Jautāta, kas pašai ir vistuvākais no Brektes mākslas, Elīna Krupko atbild – to tik viegli nevarot pateikt. Viņai esot grūti izcelt ko konkrētu. Jāņa Brektes darbos Elīnai ļoti patīk romantisms, kas piedod šiem mākslas darbiem tieši Brektem raksturīgo rokrakstu. Uz jautājumu, vai tuvākajā laikā tiek plānots piedāvāt apskatīt vēl kādu šī mākslinieka izstādi, Elīna norāda – ik pa laikam tiek veidota sadarbība ar Kristianu, Patrīciju vai Ilonu Brekti un muzejā tiek izstādīti viņu darbi. Turklāt ir jāpiekopj prakse, ka vienu un to pašu mākslinieku darbus nevar izstādīt pārāk bieži, jo ir gana daudz citu mākslinieku, kuri arī vēlas, lai muzejs piedāvā apskatīt viņu veikumu.
Apmeklētājiem patīk dažādība
– Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka Madonas muzeja apmeklētāji ir pietiekami prasīgi, viņi vēlas redzēt ko dažādu, ievēro, kas jau ir bijis, visu pamana. Mūsu muzeja viesi ļoti grib iepazīt dažādu mākslu. Ņemot vērā, ka salīdzinoši nesen tika atcelti daži karantīnas pasākumi, muzeju apmeklē pietiekami daudz cilvēku. Mēs ļoti priecājamies par katru apmeklētāju. Jāpiemin tas, ka mums ļoti trūkst grupu, tas ir viens no ierobežojošiem faktoriem. Cilvēki noteikti kādu laiku vēl būs ļoti rezervēti. Trūkst arī skolēnu grupu apmeklējuma. Tas ir viens no mīnusiem, runājot par apmeklētājiem, bet citādi pie mums nāk daudz mākslas cienītāju. Viņi bauda mākslu, priecājas par darbiem, – stāsta Elīna Krupko.
Būs apskatāma novadnieku izstāde
Sākot ar šīs nedēļas piektdienu, sešu nedēļu garumā muzeja izstāžu zālēs būs iespējams apskatīt mākslinieku dzīvesbiedru Valērija Baidas un Maijas Jakovičas izstādi „Izredzētās dienas", kas ir veidota pavisam citā rokrakstā – klasiskajā glezniecībā. Šajā izstādē aplūkojamie darbi ir portreti, dažādas ainavas. Šie divi mākslinieki ir mūsu novadnieki, dzīvo aiz Grostonas, kur viņiem ir sava mazā mākslas rezidence, kurā rīkoti plenēri. Turpat atrodas arī viņu darbnīca.
– Ar Baidu un Jakoviču arī esam sadarbojušies jau agrāk. Mūsu novadniekiem vienmēr ir priekšroka, ja tā var teikt. Ar ko gan citu vēl mums lepoties, ko citu izrādīt muzeja apmeklētājiem, ja ne pašu mākslinieku veikumu? Lai izstāžu apmeklētāji būtu pārsteigti un vēlētos izcelt kādu konkrētu mākslinieku vai mākslas veidu, ir jābūt kam ļoti īpašam un neparastam, izstādei ir jāpiemīt ekskluzivitātei. Cilvēkiem patīk lietišķās mākslas studiju izstādes, patlaban mansardā mums ir apskatāmas četras. Vēl patīk dažādi tēlniecības darbi, kas tāds, kas iepriekš nav bijis. Cenšamies piedāvāt saviem apmeklētājiem ko dažādu – gan klasisko glezniecību, gan laikmetīgo mākslu. Daudz kas atkarīgs no tā, kādas mākslas cienītāji mūs apmeklē. Tie, kam vairāk interesē kāds konkrēts mākslas stils, arī vairāk nāks uz šāda stila izstādēm. Pie mums ir bijuši apskatāmi arī ārzemju mākslinieku darbi, bet pašreiz ar ārzemju mākslas iedzīvināšanu muzejā ir zināmi ierobežojumi, kas saistās gan ar muitu, gan citiem faktoriem. Nevēlos salīdzināt, vai apmeklētājiem vairāk patīk vietējā vai ārzemju māksla, jo katram māksliniekam ir savs individuāls rokraksts, savs stils, katrs ir īpašs ar savu piedāvājumu, ar jaunumiem, ar saviem darbiem raksturīgo odziņu. Protams, tie mākslinieki, kuru vairs nav mūsu vidū, nevar piedāvāt jaunumus. Viņus atceroties, veidojam šo mākslinieku piemiņai gan jubilejas, gan tematiskās izstādes. Bet tie, kuri aktīvi glezno, piemēram, Valērijs Baida un Maija Jakoviča, var piedāvāt no sevis ko jaunu. Ir gadījies arī tā, ka dažreiz muzejā iemaldās līdz šim neredzēts kontingents, lai aplūkotu kādu noteiktu izstādi, – skaidro Elīna.
Savukārt muzeja mansardā ir aplūkojama Rīgas kultūras centra „Iļģuciems" Tautas lietišķās mākslas studijas „Ceplis" keramika un Tautas lietišķās mākslas studiju „Rītausma", „Austra" un „Irbi" tekstilrokdarbi. Arī par šo izstādi tiek izrādīta liela interese, cilvēkiem patīk skatīties uz lietām, kas ir noderīgas ikdienā. Rokdarbnieki šeit nāk, lai pašpikotu un aizņemtos idejas saviem darbiem. Tā vienmēr ir tāda ideju apmaiņa. Te apskatāmi gan keramikas trauki, gan koši lakati. Lietišķās mākslas studijās darbojas arī klasiskās aušanas rokdarbu pratēji, kuri glabā savu mantojumu. Studijās ir cilvēki, kuri tur darbojas jau vairāk nekā 40 gadu un savus rokdarbus jau ir aiznesuši tādā līmenī, ka tie nonākuši glabāšanā muzejos. Lietišķās mākslas studiju pārstāvji vienmēr cenšas savā starpā kooperēties, lai cits citu papildinātu. Mansardā izvietoto izstādi var pagūt apskatīt līdz jūlija vidum.
30.06.2021.