Analizējot aizvadītās pašvaldību vēlēšanas, daudzus satrauc rekordzemā vēlētāju aktivitāte, pie tam visā valstī. Savu izvēli izdarīja aptuveni tikai trešdaļa balsstiesīgo, bet divas trešdaļas palika mājās. Šā gada vēlētāju aktivitāte, salīdzinot ar iepriekšējām vietvaru vēlēšanām, ieies vēsturē kā viszemākā.
Veiks nopietnu pētījumu
Tagad saistībā ar vēlētāju zemo aktivitāti, kā sola Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, tiks veikts nopietns socioloģiskais pētījums, lai saprastu, kāpēc tā notika un kā to labot. Premjers atzīst, ka viņu kā valdības vadītāju šie rezultāti darot bažīgu, jo demokrātijā sabiedrības līdzdalība ir ļoti svarīga, demokrātijai tik zema vēlētāju aktivitāte neesot laba pazīme. Pēc premjera domām, svarīgi ir sākotnēji noskaidrot iemeslus vēlētāju līdzdalības kritumam, kāpēc cilvēki nav aizgājuši balsot, vai tie bijuši vienreizēji iemesli (vēlēšanas taču norisinājās „Covid-19" pandēmijas noteikto ierobežojumu apstākļos) vai tomēr „tas ir kas dziļāks", un tad domāt, kā aktivitāti veicināt.
Tiek plānots, ka Pārresoru koordinācijas centrs un Valsts kontrole sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju veiks socioloģisko pētījumu, piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju no malas un arī neatkarīgus ekspertus.
Vajadzību pēc plaša pētījuma ir piesaucis arī politologs Jānis Ikstens,
norādot, ka pašlaik izteiktās versijas ir tikai improvizācija. Taču, ja gribam veidot kādu rīcības politiku, lai to mainītu, tai vajadzētu būt balstītai pierādījumos un faktos, nevar būt runa par priekšstatiem. Turklāt pētījums, pēc politologa domām, būtu jāapmaksā valstij.
„Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski, jo, ja šie faktori turpina darboties, nav izslēgts, ka arī Saeimas vēlēšanās, kas notiks pēc gada rudenī, mēs arī varam ieraudzīt ļoti zemu līdzdalību, un tad jau būs vesela virkne jautājumu par to, kāda ir, teiksim, Saeimas leģitimitāte, Saeimas lēmumu leģitimitāte, un es baidos, ka šo aspektu varētu izmantot arī daža laba kaimiņvalsts savā propagandā," uzskata Jānis Ikstens.
Arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzīst, ka tik zema vēlētāju līdzdalība ir viens no lielākajiem šāgada pašvaldību vēlēšanu pārsteigumiem, un uzskata, ka tas ir politologu, neatkarīgu ekspertu analīzes vērts.
– Vēlētāju zemā aktivitāte jau bija raksturīga ne tikai Madonas novadā, kur bija daudz neskaidrību ar vēlēšanu datuma pārcelšanu uz 11. septembri un atgriešanos pie 5. jūnija. Bet ne tikai. Manuprāt, kopējā situācija valstī vēlētāju noskaņojumam arī nenāca par labu. Kaut kas ir jādomā uz priekšu, lai celtu aktivitāti vēlēšanās. Tāpat pašiem vēlētājiem būtu jāapzinās, ka katrs, kurš neatnāk balsot, arī izdara izvēli – ļauj izvēlēties tavā vietā, jo jauno domes sastāvu jau nosaka tie, kas vēlēšanās piedalās, lai arī tā, kā šoreiz, ir tikai trešdaļa, – pauž Agris Lungevičs. Viņš min arī citus iemeslus.
– Kā teica Juris Pūce, to varēja ietekmēt arī tas, ka šoreiz vietvaras vēlēšanas nenotika Rīgā, jo rīdzinieki domniekus izvēlējās jau pagājušā gada augustā. Bet parasti galvaspilsētā norisinās vislielākā priekšvēlēšanu kampaņa, un to pamana iedzīvotāji arī citos novados, taču šoreiz lielās kampaņas Rīgā nebija. Varbūt to vēl ietekmēja Saeimas un valdības savstarpējās peripetijas, savstarpējā neuzticība. Viennozīmīgi to tā grūti pateikt, droši vien katram ir savs iemesls, kāpēc nav piedalījies vēlēšanās, – atzīmē Agris Lungevičs.
Šīs bija pirmās vēlēšanas, kad PMLP vēlētājiem uz deklarēto dzīvesvietas adresi nesūtīja paziņojumus, aicinot piedalīties vēlēšanās un informējot par iecirkni, kurā jābalso. Tos saņēma tikai tie, kam ir oficiāla elektroniska adrese. Tiesa, šoreiz katrs varēja balsot jebkurā iecirknī savā vēlēšanu apgabalā. Tomēr daļā tas raisīja zināmu mulsumu, it īpaši ņemot vērā, ka šoreiz sakarā ar epidemioloģisko drošības prasību nodrošināšanu daudziem Madonā tik ierastais vēlēšanu iecirknis kinoteātrī „Vidzeme" tika pārcelts uz Madonas pilsētas sporta halli.
Madonas novada pašvaldības vadītājs pieļauj, ka vēlētājiem, iespējams, bijis arī par maz informācijas.
– Arī tas varēja ietekmēt, jo daļa iedzīvotāju nesaprata, kurp, nesaņemot paziņojumu, viņiem doties balsot, kaut gan šoreiz varēja balsot jebkurā iecirknī savā vēlēšanu apgabalā, bet ne visi iedzīvotāji (jo sevišķi vecākā paaudze) to līdz galam saprata. Arī man to daudzi jautāja. Droši vien pareizāk būtu, ja šādi paziņojumi šoreiz vēl būtu izsūtīti, katram izskaidrojot jauno situāciju, kā arī informējot, ka turpmāk šādi paziņojumi drukātā formātā netiks sūtīti, – uzsver Agris Lungevičs.
Arī Madonas novada domes jaunievēlētā deputāte Sandra Maksimova no Jaunās konservatīvās partijas atzīst, ka vēlēšanu datuma norises pārcelšana un pēc tam tā atjaunošana tikai dažas dienas pirms vēlēšanām, kad citur Latvijā jau notika iepriekšējā balsošana, vismaz daļā vēlētāju raisījusi apjukumu. Arī viņai vairāki esot zvanījuši un pārprasījuši, vai tiešām vēlēšanas Madonas novadā notiks 5. jūnijā. Šādas šaubas un neskaidrība, pēc jaunievēlētās deputātes domām, varējusi ietekmēt ne tikai Jaunās konservatīvās partijas elektorāta aktivitāti un iegūto mandātu skaitu, bet arī citu deputātu kandidātu sarakstu atbalstītāju līdzdalību un partiju sasniegto rezultātu vēlēšanās.
Neizpratni par šādu svaidīšanos ap vēlēšanu datumu pauž arī saraksta „Latvijas attīstībai", „Politiskā partija Izaugsme" līderis Artūrs Čačka. Viņš ir pārliecināts, ka tieši šī iemesla dēļ secen gājis vēl viens deputāta mandāts „Izaug-smei", jo sakarā ar vēlēšanu norises datuma pārcelšanu esot iepauzējuši pirmsvēlēšanu kampaņu un tikai pašā pēdējā brīdī mēģinājuši izlieto ūdeni sasmelt. – Es uzskatu, ka tas mūsu sarakstam atņēma vēlētājus un arī iespēju viņus laikus uzrunāt, – nešaubās Artūrs Čačka.
Šajā situācijā uzteicama un atdarināšanas vērta ir Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Artūra Portnova aktīvā rīcība, kas spēja operatīvi reaģēt. Ar Ļaudonas bibliotēkas vadītājas Ievas Skušķes un „Ļaudonas Vēstu" redaktores Katrīnas Kļaviņas atbalstu tika izgatavoti, nodrukāti un izplatīti informatīvie paziņojumi par to, ka 5. jūnijā Madonas novada vēlēšanas notiks, aicinot pievērst uzmanību atšķirīgam iepriekšējās balsošanas laikam un informējot par iespējām pieteikt balsošanu atrašanās vietā, kā arī balsošanas iespējām vēlēšanu dienā, 5. jūnijā, to, ka balsot var jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī, tai skaitā dzīvesvietai vistuvākajā – Ļaudonas kultūras namā.
– Es jau pirms tam „Ļaudonas Vēstīs" biju uzrunājis pagasta iedzīvotājus, cik svarīgi ir piedalīties vēlēšanās, bet, kad tās tika pārceltas un tikai dažas dienas pirms 5. jūnija tapa zināms, ka vēlēšanas Madonas novadā tomēr būs, nolēmām katram iedzīvotājam pastkastītēs ievietot informatīvo paziņojumu, ja nu kāds to ziņās nav pamanījis vai sapratis. Tāpat tika nodrošināts transports tiem, kas pēdējā brīdī, ap septiņiem vakarā, atcerējās, ka nav nobalsojuši, bet vairs nebija iespējams pieteikt balsošanu mājās. Pirms tam rīta pusē uz iecirkni ar autobusu tika atvesti arī vēlētāji, kuri to bija lūguši jau laikus. Tā Sāvienas bibliotēkas vadītāja jau iepriekš bija apzinājusi tos, kuriem, lai nokļūtu iecirknī, bija nepieciešams transports. Šādu vēlmi bija izteikuši deviņi cilvēki, un viņi tika atvesti uz vēlēšanu iecirkni Ļaudonas kultūras namā ar busiņu, – vēlēšanu norisi Ļaudonas pagastā raksturo Artūrs Portnovs.
Vēlētāju aktivitāti Ļaudonas pagastā viņš vērtē kā pietiekami labu, kaut gan aktivitāte, protams, varējusi būt lielāka. – Aktīvo cilvēku jau mums ir vairāk, nekā aizgāja uz vēlēšanām, un tas mani pārsteidza, kāpēc viņi negāja balsot. Diezgan daudz ir tādu, kurus grūti vai pat neiespējami bija pārliecināt, ka jāpiedalās vēlēšanās. Dažiem tā ir bezcerība, dažus ietekmēja neskaidrība ap vēlēšanu datumu, jo pēc to pārcelšanas bija jau ieplānojuši citas aktivitātes 5. jūnijā. Tiesa, bija arī tādi, kas to pat nebija pamanījuši, kaut gan tas skanēja visos valsts centrālajos TV kanālos. Nenoliedzami sava ietekme bija arī siltajam laikam, kas daļu nerosināja doties uz vēlēšanu iecirkņiem, bet gan pievērsties praktiskiem darbiem vai atpūtai. Diezgan daudzi gan bija pamanījuši manis veidotās videointervijas ar sarakstu līderiem Madonas novadā. Katrā ziņā saņēmu pozitīvas atsauksmes, – akcentē Artūrs Portnovs. Jāpiebilst, ka šīs vēlēšanas viņam kā pārvaldes vadītājam bija pirmās.
22.06.2021.