Aizritējušas jau divas nedēļas, kopš noslēdzās Madonas novada pašvaldību vēlēšanas. Jaunais deputātu sastāvs ir ievēlēts, un
1. jūlijā vēlētāju izraudzītais jaunais sasaukums uzsāks darbību. Pārstāvēt Lubānas novada intereses jaunajā Madonas novada pašvaldībā būs iespēja arī GUNTIM KLIKUČAM, kas ikdienā nodarbojas ar saimniekošanu ZS „Vilces", bet brīvajā laikā enerģiju un darba sparu velta tam, lai ikviens interesents varētu atpūsties Aiviekstes krastos, baudot neskartās dabas šarmu. Lai laikraksta lasītājiem būtu iespējams iepazīties ar jauno deputātu, aicināju Gunti Klikuču uz sarunu, kurai pievienojās arī Gunta brālis Sandijs un viņu draugs, domubiedrs Ainārs Akmentiņš.
Dzimtās puses patriots kopš bērnības
– Esmu lubānietis, dzimis un audzis Lubānā, esmu savas dzimtās vietas patriots. Vidējo izglītību ieguvu Lubānas vidusskolā, juridiskā arodizglītība iegūta Policijas akadēmijā. Beidzot mācības, sāku nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas saistīta ar mežizstrādi. Manā ģimenē ir trīs bērni, oficiāli precējies neesmu, bet dzīvesbiedre man ir.
„Latvijas Reģionu apvienības" un Latvijas Zemnieku savienības" sarakstā izvēlējos būt jau pirms aptuveni diviem gadiem. Par to tiku runājis ar Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču. Mums abiem ir arī kopīgas intereses – motosports. Viņš man nedaudz ieskicēja savu redzējumu par turpmākajiem plāniem novada attīstībā, iepazīstināja ar to cilvēku vārdiem, kuri arī grasās būt šajā apvienībā, un tā es nolēmu tai pievienoties. Lai arī esmu deputāts jau trīs sasaukumos Lubānā, par politiskajiem mērķiem runāt tik un tā ir gana grūti. Jaunajā lielajā novadā grūti prognozēt, kas un kā notiks, – pēc iepazīstināšanas ar sevi piebilst Guntis Klikučs.
Viņš saka – pašvaldību vēlēšanās kandidējis ar mērķi, lai Madonas novada domē būtu arī kāds Lubānas pārstāvis.
Apņēmības pilns pārstāvēt Lubānas intereses
– Pieredze domes darbā man jau ir. Lubānas domē kļūt par deputātu mani uzrunāja pašreizējais Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks, un tā nu kopā ar viņu esam nostrādājuši trīs sasaukumus jeb gandrīz 12 gadu. Domāju, ka esam pilsētas labā izdarījuši ļoti daudz, esam apguvuši Lubānas mērogam nozīmīgas naudas summas. Īstenoti arī nozīmīgi projekti, domāju, ka Lubāna bija un ir gana spējīga pastāvēt par sevi. Lielākie no veicamajiem darbiem un investīcijām Lubānā tuvākajos gados, ko es vēlētos īstenot, būtu: pirmkārt, Lubānas vidusskolas un bērnudārza ēkas modernizēšana un siltināšanas projekta īstenošana, baseina un daudzfunkcionāla sporta un atpūtas kompleksa izveidošana bērnudārza neapdzīvotajās telpās. Otrkārt, multifunkcionāla aktīvas atpūtas un sporta laukuma izveide pretī vidusskolai, apgaismota veloceliņa un slēpošanas trases ierīkošana. Trešais – visu grants ceļu apstrāde ar virsmas dubultās apstrādes tehnoloģijām Lubānas pilsētā un centrālajā ielā Meirānu ciemā. Ceturtkārt, vecā kultūras nama pārbūve par pilsētas vizuālajam tēlam atbilstošu būvi; un visbeidzot – Lubānas pilsētas atpazīstamības zīmes un informatīvā stenda ar pilsētas karti uzstādīšana.
Viņš piemetina, ka liela daļa jauno deputātu, tai skaitā arī viņš, vēl īsti nesaprot un neapzinās, kas un kā būs jādara, kas ir lielākie klupšanas akmeņi, kā būs jāplāno darbs: – Dzīvodams šeit, es redzu, dzirdu un jūtu to, kā Lubānai trūkst, kā te nav. Tas ir atrunāts arī manā priekšvēlēšanu solījumā. Grūti teikt, vai izdosies, bet tas ir mans mērķis. Ja tādu iespēju novads dos, es darīšu, ko varēšu, lai iecerēto realizētu.
Tikai kopīgiem spēkiem iespējams gūt panākumus
– Mana saimniecība „Vilces" nodibināta 1999. gadā, nu jau 22 gadus darbojamies ar mežizstrādi. Tā ir saimniecības pamatnodarbošanās jau no dibināšanas pirmsākumiem. Pašā sākumā tie bija privātie meži, kurus apsaimniekojām, bet, laikam ejot uz priekšu un pašiem attīstoties, esam iegādājušies arī kvalitatīvu un labu tehniku (hārvesterus, forvarderus). Tā kā darba privātajos mežos nebija tik daudz, sākām skatīties plašāk, nu jau daudzus gadus sniedzam pakalpojumus „Latvijas valsts mežiem". Viens nav karotājs, tāpat arī man ir savi palīgi. Mēs esam trīs domubiedri – es, mans brālis Sandijs un mūsu abu labs draugs Ainārs Akmentiņš. Liekam galvas kopā, domājam, darām, meklējam risinājumus problēmām un tās atrisinām, – pauž Guntis.
Ainārs Akmentiņš turpina: – Lubāna nav nekāda lielā pilsēta, visi čīkst, ka mazpilsētās nekas nenotiek, nekas neattīstās. Bet mēs nekad neesam no citiem neko gaidījuši, paši esam attīstījušies, gājuši uz priekšu, īstenojuši vairākus būtiskus projektus. Viens no tiem ir Lubānas mototrase, kas darbojas jau padsmit gadu. Tā veidota ar domu, lai pašiem būtu, kur sportot un atpūsties. Pie mums pieejams peintbola laukums, ir iespēja doties izbraukumā ar kuģīti pa Aivieksti, veidojam piknika vietas laivotājiem, lai būtu, kur apstāties un pārnakšņot. Enerģiju sniedz tas, ka darām to, kas patīk pašiem, un reizē arī atpūšamies.
Visi trīs domubiedri atzīst – šajā nozarē tiek ieguldīts ar perspektīvu nākotnē, lai varētu izveidot skaistu atpūtas parku, kas daļēji jau ir noticis. Sestdienās un svētdienās atpūtas vietu apmeklē arvien vairāk un vairāk cilvēku. Sākumā tie bijuši paši lubānieši un tuvākās apkārtnes cilvēki, tagad ciemos uz Lubānu brauc arī no Madonas, Gulbenes un tālākām vietām. Laika gaitā attīstoties mototrase ieguvusi atbilstošu kategoriju tam, lai šeit varētu notikt Latvijas čempionāta motosportā posms, kas šogad norisināsies trasē pirmo reizi.
Ciemos ierodas gan vietējie, gan atpūtnieki no tālienes
– Mūsu atpūtas vietu apmeklē ne tikai sportisti paši, bet arī viņu ģimenes, tāpat ar sportu nesaistīti cilvēki, arī bērni un viņu audzinātājas no bērnudārza ierodas ciemos. Šeit pieejama BMX trasīte, kas tapusi ar pašvaldības atbalstu. Brīvdienās lubānieši atrodas te, kā nu kurš atpūšas, bet visi ir pie mums. Runājot par kuģīti, sākotnējā doma tā ieviešanai atpūtas vietā bija vairāk paredzēta mums pašiem, nebija tik tālejošu plānu cilvēkus vizināt. Bet pieprasījums bija, pērnvasar bija ļoti daudz cilvēku, kuri vēlējās vizināties pa upi. Aptuveni 15% vietējo, visi pārējie no Rēzeknes, Ogres, Daugavpils, Rīgas. Visiem ļoti patīk, braukt pa upi – tas ir pilnīgi citādāk, nekā to pašu darīt ezerā. Skats apkārt ir kolosāls, skaista ainava, mājas upes krastos, daudz neskartas dabas. Piedāvājam zvejas laivu īri, vizinām interesentus ar ūdensmotociklu, – ar atpūtas iespējām iepazīstina Ainārs Akmentiņš. Protams, ir iespēja izmantot ūdensslēpes un dažādus pūšļus.
– Šogad uzsākām vizināšanu ar kvadriciklu trases teritorijā. Uzraudzībā interesenti var arī paši izbraukt ar tiem, var doties vairāku stundu izbraukumā pa Lubānas apkārtni, braucot gan pa labiem, gan ne tik labiem ceļiem. Regulāri uzkopjam teritoriju, uzturam to kārtībā, tas prasa daudz laika un ieguldījuma. Mēs par to netiekam atalgoti un ienākumus negūstam, tas ir mūsu entuziasms, un, ja kāds domā, ka mēs no tā pelnām, viņš smagi kļūdās. Ja mēs nebūtu šo vietu sākuši izkopt, tad šobrīd te jau būtu neliels mežs. Izcirtām visus krūmus, izkopām apkārtni, pļavu. Tika meliorēts, rakti dīķi, grūti pateikt, cik daudz darba te ir ielikts. Mūsu peļņas avots ir mežizstrāde. Esam pateicīgi Lubānas novada domei, kas ik pa laikam ir sniegusi palīdzīgu roku infrastruktūras izveidē un sacensību organizēšanā, – vienisprātis ir gan Guntis un Sandijs, gan Ainārs.
Viņiem visiem ir prieks, ka atpūtas vieta dzīvo un cilvēki šeit brauc sportot un atpūsties.
– Domas un idejas bieži rodas. Viss nāk soli pa solim. Izvērtējot cilvēku vēlmes, attīstām savu nozari tā, lai ieguvēji būtu visi. Patlaban sākam īstenot domu par nakšņošanas iespējām šeit. Nav tādu vietu, kur mūsu pusē nakšņot, tas ir deficīts. Līdz ar to varēsim piedāvāt ne tikai baudīt pie mums pieejamo atpūtas iespēju klāstu, bet arī palikt uz vairākām dienām, nakšņojot tepat. Pie mums Lubānā ir daudz, ko apskatīt – pilsēta pati par sevi ir skaista, ciemošanos pilsētā var apvienot ar Lubānas vīnotavas apskati vai ekskursiju pa akmeņdārzu. „Aboriešu" dabas takas, laivošanas iespējas, riteņbraukšana, loka šaušana, putnu vērošana ezerā, ekskursija gida pavadībā apkārt ezeram, iespēja kopā ar gidu izpētīt baznīcu – šeit daudz ko var darīt, – stāsta Ainārs Akmentiņš.
Aicina ieklausīties „Latvijas valsts mežus"
Ainārs ir „Vējabrāļu ordeņa" dalībnieks, Madonas rokeru nodaļas vadītājs. Viņš brauc ar nopietniem močiem un kvadriciklu, savukārt Sandijs un Guntis no astoņu gadu vecuma labprāt braukājušies ar mopēdiem, laikam ejot uz priekšu, abus sākuši interesēt lielie spēkrati.
– Ja bērni pa ielām sāk braukt ar krosa močiem, kas ir gana skaļi, cilvēkiem tas nepatīk. Bet gribas ar to moci braukt gan lieliem, gan maziem. Tagad esam paši sev izveidojuši trasi, kur attīstīt motosportu, un arī bērni pa ielām vairs tik daudz nebraukā, jo nu viņiem ir vieta, kur to darīt. Tas ir ļoti pozitīvi. Esam izteikuši priekšlikumu „Latvijas valsts mežiem" – izveidot nelielā apvidū trasi mežos, kur braukt ar enduro močiem un kvadricikliem. Ir ļoti daudz braucēju, un katrs no viņiem brauc pa mežiem, kad un kur vien grib. Mēs ar šādas trases izveidi daļēji kontrolētu braucēju kustību. Televīzijā bieži rāda sižetus, ka visur mežus izbraukā, tad mēs ar šādas trases palīdzību situāciju nedaudz kontrolētu, ja tā var teikt. LVM diemžēl uz to skatās tikai no vienas puses – nē, nevar pa mežu braukt, bet viņi nedzird, ka mūsu izveidotā trase nebūs braukšana pa mežu jebkurā vietā, bet tikai pa teritoriju, kas pieguloša mūsu mototrasei. Līdz ar to arī paši braucēji varētu justies droši, braukt pa šo trasi, zinot, ka viņiem neviens nepārmetīs par to. Ceram, ka LVM ieklausīsies mūsos idejās un sāks domāt soli uz priekšu, – cerību pauž Guntis Klikučs.
18.06.2021.